Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – likums) noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.

Nodokļa maksātāji

Nodokli maksā iekšzemes uzņēmumi (tai skaitā personālsabiedrības), no valsts vai pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti budžetā, pastāvīgās pārstāvniecības un ārvalstu komercsabiedrības un citas ārvalstu personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā.

Nodokli maksā arī individuālie (ģimenes) uzņēmumi (tai skaitā zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri sagatavo gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam.

Savukārt nodokli nemaksā fiziskās personas, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, politiskās partijas, kā arī privātie pensiju fondi, ieguldījumu fondi, alternatīvo ieguldījumu fondi u.c.

Likumā ir saglabāts arī īpašais tonnāžas nodokļa maksāšanas režīms.

Ar nodokli apliekamā bāze

Likuma 4.pantā definēta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze, ko veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa.

Par sadalīto peļņu uzskata:

1) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;

2) dividendēm pielīdzinātas izmaksas;

3) nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar likuma 7.pantu).

Ar nodokli netiek apliktas no citām komercsabiedrībām saņemtās dividendes, tādēļ likuma normas paredz iespēju samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļautās dividendes tādā apmērā, kādā nodokļu maksātājs attiecīgajā periodā ir saņēmis dividendes no cita nodokļu maksātāja. Turklāt nodokļa maksātājs ir tiesīgs attiecināt uz nākamajiem taksācijas periodiem starpību, kura rodas, ja saņemto dividenžu summa ir lielāka par taksācijas periodā aprēķināto dividenžu summu, kas iekļauta apliekamajā bāzē.

Ņemot vērā, ka atsevišķi subjekti sadala peļņu, kuras izmaksa dalībniekam netiek definēta kā dividende, likumā ietverts plašāks dividenžu uzskaitījums, proti, dividendēm pielīdzināmās izmaksas attiecībā uz kooperatīvās sabiedrības peļņu, individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības peļņu, personālsabiedrības peļņas daļas izmaksu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību.

Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ietver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:

1) ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 8.pantu;

2) nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;

3) palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;

4) aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;

5) ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets;

6) labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;

7) likvidācijas kvota.

Ar nodokli apliekamajā bāzē ietver (t.i., nodokli maksā) izdevumus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un citiem izdevumiem, kas uzskaitīti likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā. Ar nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj (t.i., ar nodokli neapliek) reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz piecus procentus no pirmstaksācijas gada bruto darba algas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem.

Nodokļa likme

Nodokļa likme ir 20 procenti.

Aprēķinātās dividendes tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20 procentu likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Arī pārējai peļņai, kas tiek novirzīta tādu izdevumu segšanai, kuri nenodrošina turpmāku uzņēmuma attīstību, tiks piemērota 20 procentu likme.

Jāņem vērā, ka nodokļa aprēķinā, nosakot ar nodokli apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Piemēram, ja ir aprēķinātas izmaksāšanai dividendes 100, tad nodoklis būs 25 (100 ÷ 0,8 x 0,2).

Nodokļa likmi no nerezidenta gūtā ienākuma nosaka saskaņā ar likuma 5.pantu. Nodoklis izmaksas brīdī ir jāietur no šādiem maksājumiem nerezidentiem:

1) no atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem – 20 procenti no atlīdzības summas;

2) no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu – trīs procenti no atlīdzības summas;

3) maksājumiem personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, – 20 procenti no maksājuma summas.

Taksācijas periods

Vispārīgā gadījumā taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Tātad nodokļa deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā vienu reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam.

Atsevišķiem nodokļa maksātājiem taksācijas periods ir ceturksnis, ja tie saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 8.pantu ir tiesīgi iegrāmatot attaisnojuma dokumentus vienu reizi ceturksnī.

Nodokļa atvieglojumi

Likumā ir noteikts nodokļa atvieglojums ziedotājiem (likuma 12.pants), kuru var piemērot nodokļa maksātājs, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Nodokļa maksātājs var izvēlēties vienu no šādiem atvieglojumiem:

1) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;

2) neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

3) samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 procentiem no ziedotās summas, nepārsniedzot 20 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

Ierobežojums, kas minēts 1., 2. vai 3.punktā, attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu.

Nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību (likuma 14.pants), piemēro, samazinot pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi par 50 procentiem no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru par gūto ienākumu no tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, ja šo akciju turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši (likuma 13.pants).

Nodokļa maksātājs, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā 2017.gada 31.decembrī ir uzrādīti zaudējumi, var samazināt pārskata gadā (kas sākas 2018.gadā) par dividendēm aprēķināto nodokli par summu, kas aprēķināta 15 procentu apmērā no kopējās nesegto zaudējumu summas. Ja šī summa 2018.gadā netiek izmantota pilnā apmērā, atlikušo zaudējumu summu var attiecināt uz nodokli, kas nākamajos četros pārskata gados aprēķināts no dividendēm. Minētā nodokļa samazinājuma summa nevar pārsniegt 50 procentus no nodokļa, kas attiecīgajā pārskata gadā aprēķināts no dividendēm (pārejas noteikumu 13. un 14.punkts).

Nodokļa maksātājs, kura atbalstāmo investīciju projektu līdz 2017.gada 31.decembrim Ministru kabinets ir apstiprinājis saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.2pantu, ir tiesīgs turpināt piemērot neizmantoto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, taksācijas periodā samazinot nodokli no dividendēm (pārejas noteikumu 20.–22.punkts).

Kapitālsabiedrības pārskata gadā aprēķināto nodokli no dividendēm ir tiesīgas samazināt par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (pārejas noteikumu 23.–25.punkts).

Nodokļa deklarācijas iesniegšana

Par periodu no 2018.gada janvāra līdz jūnijam nodokļu maksātājs iesniedz VID vienotu deklarāciju un veic uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu līdz 2018.gada 20.jūlijam. 2018.gada pārējos mēnešos deklarāciju iesniedz un nodokli maksā katru mēnesi līdz nākamā mēneša 20.datumam.

Ja nodokļa maksātājam neveidojas ar nodokli apliekams objekts konkrētajā mēnesī, tam ir tiesības deklarāciju neiesniegt (izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi).

Ja nodokļa maksātājs līdz mēneša 20.datumam nav iesniedzis deklarāciju par taksācijas periodu, tiek uzskatīts, ka nodokļa maksātājam taksācijas periodā neveidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekama bāze un deklarācija ir iesniegta, bet deklarācija, kura tiek iesniegta pēc 20.datuma, ir uzskatāma par taksācijas perioda deklarācijas labojumu, izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi.

Nodokļa maksātājs, kuram pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, nodokļa aprēķināšanai sagatavo finanšu (starpperiodu) pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju:

1) saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normām un saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumiem Nr.548 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” par periodu no pārskata gada sākuma līdz 2017.gada 31.decembrim un līdz 2018.gada 30.aprīlim iesniedz VID;

2) saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz pārskata gada beigām un vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu iesniedz VID, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Nodokļa avansa maksājumi

Likums neparedz nodokļa avansa maksājumu veikšanu, izņemot pārejas posmā par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.

Nodokļa maksātājs par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam katru mēnesi līdz 20.datumam iemaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no nodokļa, kurš aprēķināts par 2016.gada taksācijas periodu (nepiemērojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.1pantā noteikto atlaidi ziedotājiem).

Minētos avansa maksājumus ņem vērā, veicot nodokļa maksājumu, kas aprēķināts saskaņā ar deklarāciju, par taksācijas periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.

 

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

2017.gada 28.jūlijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas 2017.gada 8.augustā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.156 (5983) un stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

1.Par mikrouzņēmumu apgrozījumu

Mainīts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Kalendāra gadā pieļaujamais apgrozījums nevar pārsniegt 40 000 euro.

Likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka 2018. un 2019.taksācijas gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs var nepiemērot 20 procentu mikrouzņēmumu nodokļa likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam līdz 52 000 euro, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada apgrozījums vai tā gada apgrozījums, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, pārsniedza 40 000 euro.

2.Par darbinieka nodarbināšanu mikrouzņēmumā

Fiziskā persona kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks vienlaikus var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, Valsts ieņēmumu dienests nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Valsts ieņēmumu dienestam noteikts pienākums līdz 2018.gada 1.februārim Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informēt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus par darbiniekiem, kuri 2017.gada 31.decembrī tiek nodarbināti arī pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieki, kuri 2017.gada 31.decembrī ir nodarbināti vairākos mikrouzņēmumos vienlaikus, šādā veidā tiks nodarbināti 2019.gadā, tad, aprēķinot mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmums papildus aprēķinātajai 15 procentu mikrouzņēmumu nodokļa likmei pieskaitīs divus procentpunktus par katru šādu darbinieku un ar 2020.gadu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

 

Būtiskākie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

2017.gada 28.jūlijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme

  1. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir:
  • 20 % – gada ienākumam līdz 20 000 euro;
  • 23 % – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 000 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro;
  • 31,4 % – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro.
  1. Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, ir:
  • 20 % – mēneša ienākumam līdz 1667 euro;
  • 23 % – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 euro.
  1. Ja nodokļa maksātājs darba devējam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, algota darba ienākumam piemēro nodokļa likmi 23 % apmērā.
  1. Ienākumiem no autoratlīdzības par literārajiem darbiem, tai skaitā darbiem, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos masu informācijas līdzekļos, taksācijas gada laikā piemēro 20 % nodokļa likmi.
  1. Ja nodokļa maksātāja taksācijas gada ienākums nepārsniedz 20 000 euro, nodokļa aprēķinā apliekamo ienākumu samazina par attaisnotajiem izdevumiem, diferencēto neapliekamo minimumu un likumā noteiktajiem atvieglojumiem.
  1. Ja nodokļa maksātāja taksācijas gada ienākums pārsniedz 20 000 euro (mēneša ienākums – 1667 euro), ienākuma daļu, kas pārsniedz 20 000 euro (1667 euro), var samazināt par attaisnotajiem izdevumiem un likumā noteiktajiem atvieglojumiem tikai tad, ja ar nodokļa maksātāja gada ienākumiem līdz 20 000 euro (1667 euro) nepietiek, lai segtu minētos atskaitījumus.
  1. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu likumā noteiktajos gadījumos un apmērā veic, piemērojot nodokļa likmi 20 % apmērā.
  1. Ja nodokļa maksātājs ir persona, uz kuru attiecas citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, un tā gūtais algota darba ienākums mēnesī pārsniedz 4583 euro mēnesī, ienākuma izmaksātājs pārsniegumam piemēro nodokļa likmi 31,4 % apmērā.
  1. Nodokļa likmi 31,4 % apmērā piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un samaksātajā nodoklī iekļauj solidaritātes nodokļa daļu, kuru nosaka saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu.

 Neapliekamais minimums un atvieglojumi

  1. Taksācijas gada laikā ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Informāciju par darba ņēmējam piemērojamo Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo darba devējam katru gadu līdz 1.janvārim un 1.augustam.
  1. Gada diferencēto neapliekamo minimumu piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Atkarībā no nodokļa maksātājam aprēķinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra nodokļa maksātajam var rasties iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa un pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju.
  1. Mainīts pensionāram piemērojamais gada neapliekamais minimums:
  • 2018. gadā – 3000 euro;
  • 2019. gadā – 3240 euro;
  • sākot ar 2020.gadu, – 3600 euro.
  1. Sākot ar 2018.gada 1.jūliju, likums paredz nodokļa maksātājam papildu atvieglojumu par nestrādājoša laulātā uzturēšanu, kura apgādībā ir:
  • bērns vecumā līdz trim gadiem;
  • trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu;
  • pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu.

Attaisnotie izdevumi

  1. No gada apliekamo ienākumu apmēra drīkst atskaitīt nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu attaisnotos izdevumus, nepārsniedzot 50 % no nodokļa maksātāja ienākumiem, bet ne vairāk kā 600 euro. Ja izdevumos iekļauj attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem, – ne vairāk kā 600 euro par katru ģimenes locekli.
  1. Grozījumi likumā paredz, ka attaisnotajos izdevumos iekļauj iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas katrs nepārsniedz 10 % no nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā.
  1. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vai tam pielīdzināms maksājums, kas veikts saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajiem aktiem, kā attaisnotais izdevums netiek atskaitīts, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
  • nodokļa maksātāja – individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieka – par sevi kā par pašnodarbinātu personu veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir iekļautas saimnieciskās darbības izdevumos;
  • to iemaksu objektu Latvijas Republikā ar nodokli neapliek.

Kapitāla pieaugums

  1. Ar 2018.gada 1.janvāri piemēro nodokļa likmi 20 % apmērā ienākumiem no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma.
  1. Ienākumam no kapitāla pieauguma darījumiem, kuri nav pabeigti līdz 2017.gada 31.decembrim, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15 % apmērā.
  1. Mainīta nerezidentam piemērojamā likme, ja nodokli no kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākuma ietur izmaksas brīdī. Izmaksātājam turpmāk būs jāietur 3 % no izmaksātās atlīdzības.
  1. Dividendes (arī nosacītās dividendes un dividendēm pielīdzināmu ienākumu) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek, ja tās ir apliktas ar 20 % uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu vai ārvalstīs ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
  1. Dividendes, kas tiek izmaksātas no peļņas, kura aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 2017.gada 31.decembrim, 2018.un 2019.gadā apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 10 % nodokļa likmi.
  1. Personālsabiedrības biedra ienākums (Latvijas un ārvalsts personālsabiedrības, ja tā ir ārvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pielīdzināma nodokļa maksātāja) ir dividendēm pielīdzināms ienākums.
  1. Dividendēm pielīdzināms ienākums, kuru saņem no individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības), nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja par to maksā uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.
  1. Mainīts deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas termiņš atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra:
  • ja tie pārsniedz 1000 euro, deklarāciju iesniedz reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša 15.datumam;
  • ja tie nepārsniedz 1000 euro, deklarāciju iesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim.

Fiziskās personas saimnieciskā darbība

  1. Ieviests saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums 80 % apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
  1. Saimnieciskās darbības izdevumos pilnā apmērā ir iekļaujami:
  • darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis;
  • nekustamā īpašuma nodoklis;
  • pamatlīdzekļu nolietojums;
  • kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.
  1. Izdevumu ierobežojuma apmēru nepiemēro par pirmajiem diviem saimnieciskās darbības gadiem, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.
  1. Noteiktas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodes.

 Patentmaksa 

  1. Likums paredz, ka, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, samazināto patentmaksu būs tiesīga maksāt arī persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīta par personu ar 1. vai 2.grupas invaliditāti.

Laimesti

  1. Ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliek izložu un azartspēļu laimestus, kas pārsniedz 3000 euro, izņemot momentloterijas “Simtgades loterija”, preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

 

Būtiskākie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

2017.gada 27.jūlijā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas 2017.gada 8.augustā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.156 (5983) un stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

1.Mainīta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligāto iemaksu) likme

Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, obligāto iemaksu likme ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs.

 2.Noteikts pienākums pašnodarbinātajiem, kas nav autoratlīdzību saņēmēji, veikt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai

Pašnodarbinātai personai tāpat kā līdz šim, ja tās ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas ir brīvi izraudzīti ienākumi, kuri nav mazāki par minimālo algu.

Ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, papildus obligātajām iemaksām, kas tiek noteiktas līdzšinējā kārtībā, tai reizi ceturksnī ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz procentu apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.

Ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, tai ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz procentu apmērā. Iemaksas pensiju apdrošināšanai var neveikt, ja pašnodarbinātā ienākumi taksācijas gadā nesasniedz 50 euro.

 3.Obligātās iemaksas autoratlīdzību saņēmējiem

No likuma ir izslēgta norma, kas ļāva autoratlīdzības saņēmējam neveikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai, ja tas ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem autoratlīdzību. Tādējādi autoratlīdzību saņēmējam, ja tā ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātai personai no obligāto iemaksu objekta, kas ir brīvi izraudzīti ienākumi, kuri nav mazāki par minimālo algu.

Likums ir papildināts, nosakot, kas ir autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājs.

Autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājam, izņemot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ir noteikts pienākums no saviem līdzekļiem maksāt obligātās iemaksas procentu apmērā no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) tās saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, kā arī iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par veiktajām iemaksām pensiju apdrošināšanai no autoratlīdzībām (autortiesību un blakustiesību atlīdzībām).

4.Sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana

Ministru kabinetam jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par veselības aprūpes finansēšanu, nosakot sasaisti starp veiktajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.

Līdz ar minētā veselības aprūpes finansēšanas likuma stāšanos spēkā stāsies spēkā jauns sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana.

Veselības aprūpes pakalpojuma finansēšanai ir paredzēta obligāto iemaksu daļa, kas atbilst vienam procentpunktam no obligāto iemaksu likmes.

Raksts sagatavots, pamatojoties uz VID Nodokļu pārvaldes sagatavoto informāciju