Uzņēmums ir noslēdzis sadarbības līgumu ar nerezidentu juridisku personu (Freezone company) no AAE, Dubaija. Līgums  paredz, ka sadarbības partneris darbosies kā aģents uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamo palīgmateriālu un inventāra iepirkuma vadīšanā un organizēšanā, meklējot potenciālos piegādātājus un produktus, slēdzot līgumus uzņēmuma vārdā un veicot pasūtījumus, kā arī pārraugot pasūtījumu izpildi visā ražošanas un piegādes procesā. Par minēto pakalpojumu ir noteikta konkrēta maksa.

1) Vai, veicot apmaksu nerezidentam par minētajiem pakalpojumiem, uzņēmumam ir jāietur UIN un vai par šo darījumu un kādos termiņos jāsniedz atskaites – MK not.566 18.pielikums?

2) Vai uzņēmums ir atbildīgs par PVN aprēķināšanu un attiecīgi minētajam darījumam piemēro reverso PVN maksāšanas kārtību?

Piezīme: Rēķinā no sadarbības partnera ir atzīme, ka uzņēmums ir reģistrēts un licencēts kā brīvās zonas / beznodokļu kompānija (Company is registered and licensed as Freezone Company under the Rules Regulation of DMCCA).

 

No pakalpojuma apraksta saprotu, ka AAE (Dubaija) uzņēmums savā vārdā un uz sava rēķina neslēgs līgumus ar piegādātājiem, bet gan visas darbības – piegādātāju meklēšana, pasūtījumu veikšana un izpildes kontrole, veiks Latvijas uzņēmuma vārdā un labā, saņemot par to atlīdzību.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Attiecībā uz to, ka Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmums ir reģistrēts valstī, kura saskaņā ar 2001. gada 26. jūnija noteikumiem nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” ir uzskatāma par zemu vai beznodokļu valsti, uzreiz ir jāsaka, ka Latvijas Republika ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu, kura ir piemērojama sākot ar 2014. gadu. Līdz ar to kopš 2014. gada 1. janvāra tā vairs nav uzskatāma par zemu vai beznodokļu teritoriju, un 15% nodoklis atbilstoši likuma 3. panta 8. daļai nav jāietur  .

Taču, neskatoties uz to, ka pakalpojums tiek aprakstīts kā aģentēšanas pakalpojums, pastāv iespēja, ka to vismaz daļēji var uzskatīt par vadības un konsultatīvo pakalpojumu (UIN likuma 3.p.4.d.6.p izpratnē), kuram ir piemērojams 10% ieturējuma nodoklis, šādu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar augšminēto pantu “…vadības un konsultatīvie pakalpojumi ir darbību kopums, ko nerezidents veic tieši vai izmantojot pieaicināto personālu, lai nodrošinātu iekšzemes uzņēmuma (rezidenta) vai cita nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības vadību vai sniegtu iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nepieciešamās konsultācijas.” Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli piemērošanas noteikumi” skaidro, ka ar: “ … ar konsultatīvajiem pakalpojumiem saprot jebkurus konsultatīvos pakalpojumus, kas sniegti Latvijas nodokļu maksātājam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai (piemēram, konsultāciju sniegšana, dažādu veidu izstrādņu un materiālu (aprēķinu, projektu, biznesa plānu) sagatavošana, informācijas sniegšana par izmaiņām grāmatvedības programmās, tirgus izpētē un reklāmā, iekārtu un ražošanas tehnoloģiju tirgū un citos jautājumos, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veicēja stratēģisko attīstību, produkcijas ražošanu un realizāciju, saimnieciskās darbības veicēja ekonomiskās darbības izpēte). Likuma piemērošanai pakalpojumu kvalificē kā konsultatīvo pakalpojumu, ņemot vērā tā ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.”

Konsultatīvo pakalpojumu definīcija ir ļoti plaša un tā ļauj argumentēt, ka aģents, veicot darbu ar piegādātājiem, faktiski sniedz informāciju par piegādātājiem u.c. pasūtītājam nepieciešamo informāciju, vai vismaz, ka šajos pakalpojumos ir būtisks konsultāciju elements. Līdz ar to vispirms ir jāveic detalizēta pakalpojuma izvērtēšana gan pēc būtības – kādas darbības tiek veiktas, kā notiek atskaite par padarīto, kāda ir informācijas apmaiņa, gan arī formālo dokumentu – līgumu, rēķinu analīze.

Ja pakalpojuma būtiska daļa ir konsultācijas, tad vai nu konsultatīvais pakalpojums ir jāizdala atsevišķā pakalpojumā, vai arī ir jāpiemēro normas par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

Ja pakalpojums, vai tā daļa ir uzskatāma par vadības un konsultatīvo pakalpojumu, tas nozīmē, ka izmaksājot atlīdzību no tās būtu jāietur 10% nodoklis (likuma 3.p.4.d.2p.).

Iespējamie rīcības scenāriji šādā gadījumā ir šādi:

  • Tā kā starp Latviju un AAE ir noslēgta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu, kas paredz atbrīvot līgumslēdzējvalsts rezidentu no ienākumu aplikšanas otrā valstī, lai piemērotu šo atvieglojumu, Latvijas uzņēmums var noformēt parauga rezidenta apliecību un nodokli neieturēt. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” 3. punktam maksājumu saņēmējs līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par pārskata periodu, iesniedz izmaksātājam aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību-iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai vai otras līgumslēdzējas valsts noteikta parauga rezidences apliecību, vai līdzīgu dokumentu. Maksājumu saņēmējs atvieglojumu apliecībā apliecina rezidences statusu maksājumu izmaksas dienā.
  • Ja rezidences apliecību kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams noformēt, tad vai nu nodoklis ir jāietur 10% apmērā un jāpārskaita pakalpojuma sniedzējam 90% no atlīdzības, vai arī, sastādot apliekamā ienākuma nodokļa deklarāciju, ir jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums (UIN likuma 6. p. 1.d.6.p.).
  • Vēl viena iespēja ir nodokli ieturēt un noformēt rezidences apliecību nodokļa atmaksai, kuru savā vārdā iesniegs atlīdzības guvējs – AAE uzņēmums.

Attiecībā uz jautājumu par atskaišu iesniegšanu ir jāvadās pēc MK noteikumu Nr. 556 136.1. punkta, kas nosaka, ka ienākuma izmaksātājam no nerezidenta ienākumiem, no kuriem bija jāietur nodoklis, neatkarīgi no tā vai nodoklis ir ieturēts vai nav, ir jāsniedz VID pārskats (18.pielikums) līdz nākamā mēneša 15.datumam. Turpretim, ja nodoklis jāietur nebija, 18. pielikums ir jāiesniedz kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par izmaksām, kuras pārsniedz 5000 eiro.

Pievienotās vērtības nodoklis

 Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likuma) 19.panta 1.daļas 1.punktam pēc vispārējā principa pakalpojumu sniegšanas vieta ir pakalpojuma saņēmēja vieta, t.i. Latvija. Tāpēc pienākums aprēķināt PVN ir Latvijas uzņēmumam kā pakalpojumu saņēmējam. PVN deklarācijā darījumu jāuzrāda šādi:

  • deklarācijas 54.rindā uzrāda aprēķināto PVN summu;
  • deklarācijas 63.rindā uzrāda aprēķināto PVN summu, kas atskaitāma kā priekšnodoklis;

kā arī  PVN deklarācijas pielikuma PVN 1 I daļā “Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”.