2018. gada 18. decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam

Ministru kabineta noteikumi risina šādus jautājumus:

  • globālās dokumentācijas un vietējās dokumentācijas saturs
  • vienkāršotās dokumentācijas saturs zemas pievienotās vērtības pakalpojumu gadījumā
  • iepriekšējā vienošanas par tirgus cenām.

Ir svarīgi uzsvērt, ka noteikumos paredzētā transfertcenu dokumentācijā iekļaujamā informācija sākotnēji bija ietverta likumprojektā “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, taču izskatot likumprojektu tika nolemts, ka likumā ir jāregulē tikai būtiskas normas, savukārt detalizētu transfertcenu dokumentācijā ietveramo informāciju būtu jānosaka Ministru kabineta noteikumos. Tāpēc dokumentācijas saturs bez saturiskām izmaiņām tika izslēgts no likumprojekta “Par nodokļiem un nodevām” un iekļauts šajos noteikumos.

Ņemot vērā, ka raksta ietvaros nav iespējams detalizēti iztirzāt visas prasības, rakstā ieskicēsim jaunās prasības un sniegsim komentārus.

Globālā dokumentācija

2.1.  Ar nodokļu maksātāju saistītās SGS organizatoriskā struktūra (tajā skaitā juridiskā un kapitāldaļu vai akciju īpašumtiesību struktūra) un grupas vienību ģeogrāfiskais izvietojums.

Ar organizatorisko struktūru parasti saprot uzņēmumu grupas iekšējo hierarhiju, departamentu pakļautību un atskaitīšanās sistēmu uzņēmumu grupā, savukārt ar juridiskā struktūra ir daļu/akciju īpašumtiesību un ar tām saistīto balsstiesību struktūra.

2.2. ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas saimnieciskās darbības apraksts, tajā skaitā šāda informācija:

2.2.1. galvenie faktori, kuri ietekmē finanšu rezultātu (apraksts);

Ar šiem faktoriem tiek saprasti konkurētspējas faktori (angl. – “competitive advantages), kuru klātbūtne ir nepieciešama komercdarbības sekmīgai pastāvēšanai. Atkarībā no nozares, kā arī komercdarbības veida šie faktori atšķiras, piemēram, cenu politika, zinātība, izmantojamā tehnoloģija, kvalificēts darba spēks, apkalpošanas standarti utt. Minētie ir tikai daži no iespējamajiem.

2.2.2. piegādes ķēdes apraksts piecām pēc apgrozījuma lielākajām precēm vai pakalpojumiem, kā arī jebkuras citas preces vai pakalpojuma apraksts, ja attiecīgās preces piegāde vai pakalpojuma sniegšana veido vismaz piecus procentus ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas apgrozījuma (informāciju var atspoguļot arī grafika vai diagrammas veidā);

2.2.3. būtiskie pakalpojumu līgumi (izņemot pētniecības un attīstības pakalpojumu līgumus), kurus savstarpēji noslēguši ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas dalībnieki (uzskaitījums un īss apraksts). Aprakstā iekļauj arī informāciju par kapacitāti galvenajās pakalpojumu sniegšanas vietās, kā arī par transfertcenu politiku izdevumu attiecināšanai un cenas (vērtības) noteikšanai saistībā ar minētajiem grupas iekšienē sniegtajiem pakalpojumiem;

Parasti grupas ietvaros tiek noslēgtas virkne rakstveida vai mutiskas vienošanās par savstarpējiem pakalpojumiem: vadības, administratīvajiem, aizdevumu utt. Vārds “kapacitāte” atbilst angliski vārdam “substance”. Jāatceras, ka katra pakalpojuma pamatošanai ir nepieciešamas trīs lietas: pakalpojuma sniegšanas fakts (t.i. ka pakalpojums patiešām ir sniegts un par to liecina pakalpojuma sniedzēja spēja to sniegt un uzņemties saistītos riskus, pakalpojuma nepieciešamība (labuma gūšanas tests), kā arī atbilstība tirgus vērtībai.

Līdz ar to Globālās dokuementāciajs viens no uzdevumiem ir pamatot, ka grupas ietvaros sniegtie pakalpojumi patiešām ir sniegti un atbilst tirgus vērtībai (labuma tests jau vairāk ir vietējā dokumentācijā).

2.2.4. galveno ģeogrāfisko tirgu apraksts tām ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas precēm un pakalpojumiem, kas minēti šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā;

2.2.5. to ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas atsevišķo vienību darbības īsa funkcionālā analīze, kuras ietekmē grupas finanšu rezultātu. Analīzē apraksta arī galvenās funkcijas, uzņemtos riskus un būtiskus izmantotos aktīvus;

Globālajai dokumentācijai ir jāsniedz pārskats par katra grupas locekļa lomu, līdz ar to, kā minimums ir jāsagatavo tā sauktā funkciju risku karte, uzskaitot kādas pamatfunkcijas (piemēram, iepirkumi, ražošana, pārdošana, transportēšana), riskus (tirgus, slikto parādu, valūtas utml.) un aktīvus katra no grupas locekļiem veic un uzņemas.

2.2.6. informācija par būtiskiem saimnieciskās darbības restrukturizācijas darījumiem, aktīvu ieguvi un atsavināšanu attiecīgajā pārskata gadā;

Šeit ir būtiski uzsvērt, ka ar restrukturizācijām ir jāsaprot ne vien reorganizācijas Komerclikuma izpratnē (piemēram, saplūšana vai sašķelšana), bet arī biznesa funkciju nodošana. Piemēram, ja Latvijas uzņēmums ir darbojies kā mazumtirgotājs, taču tiek pārstrukturēts par mārketinga pakalpojumu sniedzēju, šī ir uzskatāma par restrukturizāciju.

2.3. ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas nemateriālais īpašums:

2.3.1. vispārīgs apraksts par stratēģiju, kuru ar nodokļu maksātāju saistītā starptautiskā uzņēmumu grupa īsteno attiecībā uz nemateriālā īpašuma attīstību, īpašuma tiesībām un izmantošanu, tajā skaitā par galveno pētniecības un attīstības centru un to vadības atrašanās vietu;

Viens no BEPS plāna svarīgākajiem punktiem ir tieši nemateriālā īpašuma struktūras. Grozījumi OECD transfertcenu vadlīnijās neaizliedz intelektuālā īpašuma izmantošanu, taču apliecina faktu, ka nemateriālā īpašuma izmantošana satur papildus transfertcenu riskus, kas vērsti uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tāpēc to regulējums ir pastiprināts un regulēts detalizētāk. 

2.3.2. uzskaitījums, kurā ietverti ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas transfertcenu noteikšanai būtiski nemateriālie īpašumi vai nemateriālo īpašumu grupas, norādot, kurām vienībām juridiski pieder attiecīgais īpašums vai īpašumu grupa;

Ar nemateriālo īpašumu tiek saprastas preču zīmes, patenti, informācija par klientiem utt.

2.3.3. saraksts, kurā ietverti starp saistītiem uzņēmumiem noslēgtie būtiskie līgumi, kas attiecas uz nemateriālo īpašumu, tajā skaitā izmaksu ieguldījuma vienošanās līgumi, vienošanās par izmaksu sadali, pētniecības līgumi un licences līgumi;

Šādi līgumi var būt gan intelektuālā īpašuma pārdošana, gan arī licencēšana (izmantošana).

2.3.4. apraksts par transfertcenu politiku, kuru ar nodokļu maksātāju saistītā starptautiskā uzņēmumu grupa īsteno attiecībā uz pētniecību un attīstību un uz nemateriālo īpašumu;

Divos vārdos – R&D aktivitātes var būt iekļautas izmaksās, gan arī kapitalizētas un atspoguļotas bilancē.

2.3.5. vispārīgs apraksts par tiesību uz nemateriālo īpašumu nodošanu starp saistītiem uzņēmumiem attiecīgajā pārskata gadā, norādot iesaistītās ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas vienības, valstis un ar nemateriālo īpašumu saistītās atlīdzības apmēru;

Manuprāt, punkts dublējas ar 2.3.2. punktu.

2.4. iekšējā finanšu aktivitāte ar nodokļu maksātāju saistītajā starptautiskajā uzņēmumu grupā:

2.4.1. ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas finansēšanas apraksts, tajā skaitā informācija par būtiskiem finanšu darījumiem ar nesaistītiem aizdevējiem (kreditoriem);

Finansēšana līdztekus ar nemateriālo īpašumu BEPS plānā ir ieguvusi pastiprinātu uzmanību, tā iemesla dēļ, ka ir salīdzinoši vienkārši veikt finansēšanu, izmantojot uzņēmumus, kuri atrodas jurisdikcijās ar labvēlīgu nodokļu režīmu procentu ieņēmumiem.

2.4.2. informācija par visām ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas vienībām, kuras nodrošina grupas finanšu centra funkciju, norādot katras šādas grupas vienības reģistrācijas valsti un faktiskās vadības vietu;

Saskaņā ar BEPS darba rezultātiem, lai varētu apgalvot, ka uzņēmums veic pilnvērtīgu finansēšanas funkciju, tam ne vien ir jāadministrē finansējuma izsniegšana, bet arī jāpieņem lēmums un jābūt kapacitātei uzņemties finansiālos riskus un vadīt tos.

2.4.3. vispārīgs apraksts par transfertcenu politiku, kuru ar nodokļu maksātāju saistītā starptautiskā uzņēmumu grupa īsteno attiecībā uz finanšu attiecībām starp saistītiem uzņēmumiem;

Šeit ir nepieciešams iekļaut ziņas par uzņēmumu finansēšanas centriem (ja tādi ir), kā arī par būtiskiem aizdevumu darījumiem vispār. Tāpat kā intelektuālā īpašuma izmantošana, arī aizdevuma izsniegšana ir OECD redzeslokā – ir jāatceras, ka finansēšanas centrs, kura vienīgā funkcija ir aizdevuma izsniegšana, var gūt tikai bezriska aizdevumu procentu likmi (kas palielināta par riska prēmiju).

2.5. ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas finanšu pārskati un nodokļi:

2.5.1. attiecīgā gada konsolidētais finanšu pārskats vai, ja tāda nav, cita konsolidēta dokumentācija, kas sagatavota regulatīviem, vadības, nodokļu vai citiem mērķiem;

2.5.2. spēkā esošās vienpusējas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu un citi pārrobežu nolēmumi, kas saistīti ar ienākumu attiecināšanu starp valstīm (uzskaitījums un īss apraksts).

Vietējā dokumentācija

Vietējā dokumentācijā ietver šādu informāciju:

3.1. informācija par nodokļu maksātāju un ar to saistīto starptautisko uzņēmumu grupu:

3.1.1. ar nodokļu maksātāju saistītās starptautiskās uzņēmumu grupas organizatoriskā struktūra (tajā skaitā juridiskā un īpašumtiesību struktūra) un grupas vienību ģeogrāfiskais izvietojums. Šajā apakšpunktā minēto informāciju var nenorādīt, ja nodokļu maksātājs to ir norādījis globālajā transfertcenu dokumentācijā;

3.1.2. nodokļu maksātāja (tajā skaitā tā vadības) organizatoriskās un juridiskās struktūras apraksts, kā arī informācija par fiziskajām personām, kurām nodokļu maksātāja vadība sniedz pārskatus, norādot arī šo fizisko personu galveno biroju atrašanās valstis;

3.1.3. informācija, kas paskaidro saistīto personu savstarpējos saimnieciskās darbības procesus, – saistītu personu grupas locekļu funkcijas, ar tām saistītie riski un izmantotie aktīvi, darījumos iesaistīto dalībnieku loma un atbildība, informācija par nodokļu maksātāja darbības reorganizāciju, kuras rezultātā saistītajām personām nodotas vai no tām pārņemtas saimnieciskās darbības funkcijas, aktīvi vai riski par tirgus cenai (vērtībai) atbilstošu atlīdzību. Šajā apakšpunktā minēto informāciju var nenorādīt, ja nodokļu maksātājs to ir norādījis globālajā transfertcenu dokumentācijā;

3.1.4. detalizēts apraksts par nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un tās stratēģiju, norādot, vai nodokļu maksātājs attiecīgajā vai iepriekšējā pārskata gadā bijis iesaistīts saimnieciskās darbības restrukturizācijā vai nemateriālā īpašuma nodošanā, kā arī skaidrojums, kādā veidā minētie darījumi ietekmēja nodokļu maksātāju;

3.1.5. galvenie konkurenti;

Kā redzams faktiski vietējā dokumentācija dublē informāciju, kura tiek pieprasīta globālajā dokumentācijā.

3.2. informācija par katru būtisku kontrolētu darījumu vai darījumu kategoriju, kurā iesaistīts nodokļu maksātājs:

3.2.1. kontrolēta darījuma vai darījumu kategorijas (piemēram, ražošanas pakalpojumu sniegšana, preču iegāde, pakalpojumu sniegšana, aizdevuma līgums, finanšu un izpildes garantija, nemateriālā īpašuma licences izsniegšana) vispārīgs apraksts un apstākļi, kādos šādi darījumi notika;

Šeit ir vienīgi jāpiebilst, ka katrs par darījums vai darījumu kategorija ir jāuzskata vienveidīgu darbību kopums, piemēram, preču piegādes darījumā –  darījums nebūs vis vienas partijas piegāde, bet gan visu piegāžu kopsumma.

3.2.2. nodokļu maksātāja veikto un saņemto maksājumu summa par katru kontrolēto darījumu vai darījumu kategoriju (tajā skaitā, piemēram, veiktie un saņemtie maksājumi par preci vai pakalpojumiem, autoratlīdzība, procenti), informāciju sadalot kategorijās pēc valstīm, kurās ārvalstu maksātāji vai maksājumu saņēmēji ir rezidenti;

3.2.3. saistītie uzņēmumi, kuri iesaistīti katrā kontrolētajā darījumā vai darījumu kategorijā, kā arī attiecības starp šiem uzņēmumiem;

3.2.4. nodokļu maksātāja visu būtisko kontrolēto darījumu līgumu kopijas;

3.2.5. nodokļu maksātāja un attiecīgā saistītā uzņēmuma detalizēta salīdzināmības un funkcionālā analīze attiecībā uz katru dokumentēto kontrolēto darījumu vai darījumu kategoriju, tajā skaitā norādot jebkādas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (ciktāl šajā normā minētā informācija par funkcionālo analīzi sakrīt ar informāciju, kas norādīta globālajā transfertcenu dokumentācijā, atsauce uz globālo transfertcenu dokumentāciju ir pietiekama);

3.2.6. norāde par izmantoto darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodi attiecībā uz katru darījumu vai darījumu kategoriju, kā arī metodes izvēles pamatojums;

3.2.7. norāde par saistīto uzņēmumu, kurš ir izvēlēts par testējamo pusi (tas ir, par uzņēmumu, kura finanšu rādītāji tiek analizēti (ja attiecināms)), kā arī minētās izvēles pamatojums;

Atkarībā no tā, kurš uzņēmums darījuma ķēdē tiks izvēlēts par testējamo pusi, var atšķirties piemērojamā tirgus cenas vērtības noteikšanas metode. Piemēram, ja ražotājs pārdod preces saistītajam uzņēmumam – distributoram, kurš savukārt pārdod preces nesaistītiem klientiem, tad visticamāk, ka ražotājam būs jāizvēlas metode, kura balstās uz izmaksu analīzi, piemēram, izmaksu pieskaitīšanas, savukārt distributors analizēs pārdošanas peļņas maržu.

3.2.8. informācija par būtiskiem (kritiskiem) pieņēmumiem, uz kuriem ir pamatota transfertcenu metodoloģija, kas saskaņota ar nodokļu maksātāja turpmākās darbības prognozi atbilstoši darījumam vai komerciālām vai finanšu attiecībām ar saistītu personu;

3.2.9. skaidrojums par iemesliem datu izmantošanai par vairākiem gadiem (ja attiecināms);

Praksē laiku pa laikam parādās strīdi par to, vai ir jāizmanto konkrētā gada salīdzināmie dati vai tomēr datus par vairākiem gadiem.

3.2.10. iekšēju vai ārēju salīdzināmo nekontrolēto darījumu saraksts, apraksts, līgumu (ja tie ir pieejami) kopijas vai līgumisko nosacījumu apraksts un informācija par attiecīgajiem neatkarīgo uzņēmumu finanšu rādītājiem, uz kuriem ir pamatota transfertcenu analīze, un to pamatojoša informācija (piemēram, ekrānuzņēmumi ar fiksēšanas datumu, lejupielādētie dati no datubāzes ar fiksētu lejupielādes datumu), tajā skaitā salīdzināmo datu meklēšanas metodoloģija, iekļaujot meklēšanas kritēriju un datu noraidīšanas pamatojumu, kā arī secīgi (par katru posmu) veiktās kvantitatīvās un kvalitatīvās meklēšanas uzskaiti (piemēram, ekrānuzņēmumi, lejupielādētie dati no datubāzes) un minētās informācijas avotu;

3.2.11. veikto salīdzināmības korekciju apraksts un norāde, vai korekcijas ir veiktas attiecībā uz testējamās puses rezultātiem vai uz salīdzināmo nekontrolēto darījumu, vai uz abiem;

Korekcijas parasti tiek veiktas, lai matemātiski izslēgtu salīdzināmo datu atšķirību ietekmi uz testējamās puses rezultātiem. Piemēram, ja testējamās puses darījumā preces cena ietver arī transportēšanas izdevumus, bet salīdzināmo darījumos tie nav iekļauti, tad šo transportēšana izdevumi ir jāizslēdz.

3.2.12. ar izvēlēto darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodi (tajā skaitā matemātiski) pamatoti detalizēti apsvērumi apstāklim, ka attiecīgā darījuma cena (vērtība) atbilst cenai, kāda būtu noteikta, ja komerciālās vai finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas saskaņā ar noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām;

3.2.13. tās finanšu informācijas apkopojums, kas izmantota, piemērojot transfertcenu metodoloģiju;

3.2.14. spēkā esošo vienpusēju, divpusēju un daudzpusēju iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu un citu nodokļu nolēmumu (tajā skaitā uzziņu par savām tiesībām) kopijas, ja minētos nolēmumus nav slēgusi vai izdevusi Latvijas nodokļu administrācija un tie attiecas uz šajā punktā minētajiem kontrolētajiem darījumiem;

3.3. finanšu informācija:

3.3.1. nodokļu maksātāja gada pārskats par attiecīgo pārskata gadu un revidenta ziņojums, ja tāds ir sagatavots;

3.3.2. informācija un tabulas, kas atspoguļo darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodes piemērošanā izmantoto finanšu datu saistību ar finanšu pārskatiem;

3.3.3. vispārīga informācija par attiecīgo salīdzināmo finanšu datu izmantošanu analīzē, kā arī par minēto datu avotu.

Vienkāršotā transfertcenu dokumentāciju par zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 panta divpadsmitā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt vienkāršotajā transfertcenu dokumentācijā ietveramo informāciju, ja nodokļu normatīvajos aktos ir paredzēta vienkāršota transfertcenu noteikšanas kārtība.

Šobrīd normatīvajos aktos vienkāršota transfertcneu noteikšanas kārtība noteiktiem darījumiem nav, taču ir paredzēts, ka tāda tiks tuvākajā laikā pieņemta, veicot grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”.

OECD Transfertcenu vadlīnijas ir paredzēta vienkāršota transfertcenu noteikšanas kārtība zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Šādi pakalpojumu veidiem ir šādas pazīmes:

  • tiem ir atbalsta raksturs,
  • tie neveido daļu no uzņēmumu grupas pamatdarbības (t.i., neveido peļņu nesošas darbības vai neveicina MNE grupas ekonomiski nozīmīgas darbības),
  • tie neprasa izmantot unikālus un vērtīgus nemateriālos aktīvus un tie nerada unikālu un vērtīgu nemateriālo aktīvu, un
  • neietver būtiskus riskus pakalpojuma sniedzējam.

Minētajā dokumentācijā ietver šādu informāciju:

4.1. informācija par darījuma partneri, kuram tiek sniegti vai no kura tiek saņemti zemas pievienotās vērtības pakalpojumi, – nosaukums, reģistrācijas numurs, rezidences vieta;

4.2. sniegto vai saņemto zemas pievienotās vērtības pakalpojumu apraksts;

4.3. pamatojums, kāpēc pakalpojumi uzskatāmi par zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, ņemot vērā nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos kritērijus;

4.4. zemas pievienotās vērtības pakalpojumu ekonomiskās būtības pamatojums starptautiskās uzņēmumu grupas komercdarbības kontekstā;

4.5. gūtā vai sagaidāmā labuma apraksts saistībā ar katru zemas pievienotās vērtības pakalpojumu veidu;

4.6. izvēlētā izmaksu sadales kritērija apraksts un pamatojums, kāpēc minētais izmaksu sadales kritērijs vislabāk atspoguļo labumu, kādu gūst zemas pievienotās vērtības pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs;

4.7. apstiprinājums par uzcenojuma piemērošanu;

4.8. rakstiski līgumi vai vienošanās (arī visi to grozījumi) par zemas pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanu, kur ir atspoguļota starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrību vienošanās, ievērojot šo noteikumu 4.6. apakšpunktā minēto izmaksu sadales kritēriju. Šajā punktā minētie rakstiskie līgumi un vienošanās var būt noformētas arī kā dokuments, kurā ir norādītas zemas pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistītās komercsabiedrības, pakalpojumu būtība, kā arī pakalpojumu sniegšanas noteikumi un nosacījumi;

4.9. dokumentācija un aprēķini, kur atspoguļota zemas pievienotās vērtības pakalpojumu izmaksu kopuma un uzcenojuma noteikšana, detalizēti norādot visas izmaksu kategorijas un summas pa pakalpojumu veidiem, tajā skaitā izmaksas par pakalpojumiem, kas sniegti tikai vienai starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībai;

4.10. aprēķini, kuri atspoguļo izmaksu sadales kritēriju piemērošanu.