Bruto alga
Kas ir bruto darba alga?
Bruto alga Latvijā ir kopējais darba ņēmēja ienākums pirms nodokļu un citu obligāto iemaksu nomaksas. Tas ietver gan darba ņēmēja saņemto darba samaksu, gan arī papildus labumus vai piemaksas, kas var tikt piedāvātas kā daļa no darba līguma vai uzņēmuma politikas.
Bruto alga ir tā summa, ko darba devējs maksā darbiniekam pirms ieturēšanas nodokļu un citu valsts sociālo nodrošinājumu iemaksu, kas tiek atvilkta no darba ņēmēja ienākuma. Tas ietver valsts nodokļus, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Galvenā atšķirība starp bruto algu un neto algu ir tas, ka neto alga ir tā summa, kas paliek darbiniekam pēc nodokļu un iemaksu nomaksas. Tas ir faktiskais maksājums, ko darbinieks saņem savā bankas kontā.
Bruto alga ir svarīga gan darbiniekam, gan darba devējam, jo tā ir pamats, uz kura tiek aprēķinātas valsts nodokļu un sociālās iemaksu summas, kā arī citas saistītas iemaksas. Tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas tiek ņemts vērā, nosakot darba ņēmēja kopējo kompensāciju par darbu. Tādējādi, bruto alga veido pamatu gan darba ņēmēju finanšu plānošanai, gan arī darba devēju izmaksu plānošanai un budžetēšanai.
Bruto alga: statistika
Saskaņā ar Centrālās statistikas biroja datiem 2020. gada 2. ceturksnī vidējā bruto alga bija 1118 eiro, bet neto alga – 824 eiro.
Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto alga bija 1108 eiro, savukārt, sabiedriskajā sektorā – 1138 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, privātajā sektorā un sabiedriskajā sektorā tā pieauga par 3,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 6,2 %.
2020. gada 2. ceturksnī vidējā neto alga bija 824 eiro, un, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, tā pieauga par 3,9 %. Strādājošo iedzīvotāju pirktspēju palielināja patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4 %, līdz ar to reālā neto darba samaksa pieauga par 4,3 %, kura bija tāda pati kā iepriekšējā ceturksnī.
Bruto algas rādītāji
Kas ir bruto algas mediāna?
Svarīgs statistiskais rādītājs ir ne vien vidējā bruto alga vai vidējā neto alga, bet arī bruto vai neto algas mediāna.
Pirms izprast, kas ir bruto algas vai neto algas mediāna, ir jāsaprot, kas tiek saprasts ar terminu “medināna”. Mediānas definīcija ir sekojoša: mediāna ir skaitļu virknes vidus skaitlis (ja novērojumu skaits ir nepāra skaitlis) vai skaitļu virknes divu vidusskaitļu vidējais rādītājs, ja novērojumu virknes skaits ir pāra skaitlis. Piemēram, skaitļu virknē 1, 3, 4, 8, 9, mediāna ir 4, bet skaitļu virknē: 1,3,4,8,9,9, mediāna ir 6 ((4+8)/2).
No teorijas par mediānu atgriežamies pie prakses. Apsekojot CSB datus laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gadam, ir redzams, ka darba samaksas mediāna (gan bruto, gan neto līmenī) ir zemāka par vidējo darba samaksu.
| Gads | Vidējā darba samaksa | Vidējā darba samaksa | Darba samaksas mediāna | Darba samaksas mediāna |
|---|---|---|---|---|
| Bruto | Bruto: | Bruto | Neto | |
| 2017 | 926 | 676 | 707 | 516 |
| 2018 | 1 004 | 742 | 774 | 573 |
| 2019 | 1 076 | 793 | 832 | 613 |
Mediāna sadala novērojumu skaitu uz pusēm, tas nozīmē, ka piemēram, 2019.gadā 50% no darbiniekiem saņēma mazāk kā 832 EUR bruto algu. Tas nozīmē, ka pusei no darbiniekiem alga ir mazāka par vidējo.
No tā var secināt, ka lielākajai daļa no darbiniekiem algas ir mazākas par vidējo algu. Domāju, ka var izdarīt secinājumu, ka lielai daļa darbinieku algas ir neadekvāti zemas, kas savukārt norāda uz aplokšņu algu būtisku īpatsvaru.
Ja mediāna būtu vienāda ar vidējo rādītāju, vai augstāka par to, tad vismaz pusei darbinieku alga ir vienāda vai lielāka par vidējo. To var raksturot ar šādu piemēru.
Piemērs, 11 darbinieki saņem šādas algas: 5 darbinieki – 3000 EUR, , 5 – 300 EUR. Vidējā bruto darba alga ir 1800 EUR. Taču mediāna ir 1650 EUR (vidējais rādītājs no 5 un 6 rādītāj, respektīvi, no 11 skaitļu virknes mediāna atspoguļo sesto rādītāju, no kura 50% ir virs un 50% zem tā). Šis piemērs norāda uz to, ka bruto darba algas rādītāji polarizējas zemo algu diapazonā.
Ja no šiem darbiniekiem 6 saņems 3000 EUR, bet 4 -300 EUR, vidējā alga ir 2100 EUR, bet mediāna – 3000 EUR. Tātad lielākā daļa darbinieku saņem virs vidējās darba algas.
Ko no šiem piemēriem var secināt? Svarīgs rādītājs bruto algas analīzei ir statistiskā mediāna, jo tieši tā norāda uz skaitli, kas sadala sabiedrību divās vienādās daļās un nosaka, kāds ir sabiedrības vidusslānis.
Bruto un neto algas kalkulators.
