Bruto alga

Saskaņā ar Centrālās statistikas biroja datiem 2020. gada 2. ceturksnī vidējā bruto alga bija 1118 eiro, bet neto alga – 824 eiro.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto alga bija 1108 eiro, savukārt, sabiedriskajā sektorā – 1138 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, privātajā sektorā un sabiedriskajā sektorā tā pieauga par 3,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 6,2 %.

2020. gada 2. ceturksnī vidējā neto alga bija 824 eiro, un, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, tā pieauga par 3,9 %. Strādājošo iedzīvotāju pirktspēju palielināja patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4 %, līdz ar to reālā neto darba samaksa pieauga par 4,3 %, kura bija tāda pati kā iepriekšējā ceturksnī.

Bruto algas rādītāji

Avots:CSB

Kas ir algas mediāna?

Svarīgs statistiskais rādītājs ir ne vien vidējā bruto alga vai vidējā neto alga, bet arī bruto vai neto algas mediāna.

Pirms izprast, kas ir bruto algas vai neto algas mediāna, ir jāsaprot, kas tiek saprasts ar terminu “medināna”. Mediānas definīcija ir sekojoša: mediāna ir skaitļu virknes vidus skaitlis (ja novērojumu skaits ir nepāra skaitlis) vai skaitļu virknes divu vidusskaitļu vidējais rādītājs, ja novērojumu virknes skaits ir pāra skaitlis. Piemēram, skaitļu virknē 1, 3, 4, 8, 9, mediāna ir 4, bet skaitļu virknē: 1,3,4,8,9,9, mediāna ir 6 ((4+8)/2).

No teorijas par mediānu atgriežamies pie prakses. Apsekojot CSB datus laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gadam, ir redzams, ka darba samaksas mediāna (gan bruto, gan neto līmenī) ir zemāka par vidējo darba samaksu.

Gads Vidējā darba samaksa Vidējā darba samaksa Darba samaksas mediāna Darba samaksas mediāna
Bruto Bruto: Bruto Neto
2017 926 676 707 516
2018 1 004 742 774 573
2019 1 076 793 832 613

Mediāna sadala novērojumu skaitu uz pusēm, tas nozīmē, ka piemēram, 2019.gadā 50% no darbiniekiem saņēma mazāk kā 832 EUR bruto algu. Tas nozīmē, ka pusei no darbiniekiem alga ir mazāka par vidējo. 

No tā var secināt, ka lielākajai daļa no darbiniekiem algas ir mazākas par vidējo algu. Domāju, ka var izdarīt secinājumu, ka lielai daļa darbinieku algas ir neadekvāti zemas, kas savukārt norāda uz aplokšņu algu būtisku īpatsvaru. 

Ja mediāna būtu vienāda ar vidējo rādītāju, vai augstāka par to, tad vismaz pusei darbinieku alga ir vienāda vai lielāka par vidējo. To var raksturot ar šādu piemēru.

Piemērs, 11 darbinieki saņem šādas algas: 5 darbinieki – 3000 EUR, , 5 – 300 EUR. Vidējā bruto darba alga ir 1800 EUR. Taču mediāna ir 1650 EUR (vidējais rādītājs no 5 un 6 rādītāj, respektīvi, no 11 skaitļu virknes mediāna atspoguļo sesto rādītāju, no kura 50% ir virs un 50% zem tā). Šis piemērs norāda uz to, ka bruto darba algas rādītāji polarizējas zemo algu diapazonā.

Ja no šiem darbiniekiem 6 saņems 3000 EUR, bet 4 -300 EUR, vidējā alga ir 2100 EUR, bet mediāna  – 3000 EUR. Tātad lielākā daļa darbinieku saņem virs vidējās darba algas.

Ko no šiem piemēriem var secināt? Svarīgs rādītājs bruto algas analīzei ir statistiskā mediāna, jo tieši tā norāda uz skaitli, kas sadala sabiedrību divās vienādās daļās un nosaka, kāds ir sabiedrības vidusslānis.

Bruto un neto algas kalkulators.