Stāsts par Latvijas kosmētikas flagmani

Jau ilgāku laiku sekoju publiski pieejamajam ziņām par nu jau bijušo kosmētikas ražošanas flagmani, kuram iestājās maksātnespēja. Raksta ietvaros nevēlos nevienu aprunāt, tāpēc sauksim uzņēmumu nosacītā nosaukumā – “Jūras Dimants” AS..

Par ko ir stāsts? Jūras Dimants AS bija uzņēmums ar plašu noieta tirgu kādreizējā Padomju Savienībā, bet ar kaudzi novecojošiem pamatlīdzekļiem un virkni atpazīstamām preču zīmēm mūsdienās. Presē ir daudz rakstīts par to, ka Jūras Dimants AS bija nepieciešams restrukturizēties, modernizēties, potenciāli arī pārdoties utt. un ka tā maksātnespējai bija objektīvi priekšnosacījumi. Raksta mērķis nav iztirzāt Jūras Dimants AS līdzšinēju stāstu, bet gan apskatīt vienu niansi, proti, preču zīmju aizsardzību.

Kā tas izriet no presē lasītā, tiesiskās aizsardzības laikā uzņēmuma labuma guvējs pārreģistrēja Jūras Dimants AS piederošās preču zīmes uz sava vārda. Neiedziļinoties juridiskajās niansēs, ir skaidrs, jebkurā gadījumā, ja preču zīmes tiek vienkārši nodotas bez atlīdzības vai par atlīdzību izskata pēc, visticamāk uzņēmumam tiks nodarīti zaudējumi. Pat tajā gadījumā,  ja preču zīmju nodošanai ir tiesisks pamats, uzņēmumam vai tā kreditoriem būtu tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.

Līdz ar to, neapšaubāms ir fakts, ka pārreģistrēt preču zīmes, kad uzņēmumam ir iestājies jau maksātnespēja, ir jau par vēlu. Domāju, ka par vēlu būtu tās pārreģistrēt arī, ja tiesiskās aizsardzības process nebūtu aizsācies, jo jebkurā gadījumā, preču zīmes būtu jāatsavina par atlīdzību, kas atbilst to tirgus vērtībai, lai nenodarītu pāri uzņēmumam, tā mazākuma akcionāriem (ja tādi ir) un kreditoriem.

Ko tad darīt, lai nenonāktu šādā situācijā?

Vispirms ir jāsaprot, ka lai preču zīmju nodošanas darījums netiktu apšaubīts, preču zīme ir jāatsavina par atlīdzību, kas atbilst tirgus vērtībai.

Tirgus cenas noteikšanai pastāv vairākas pieejas un metodes, tostarp, izmaksu, salīdzināšanas un naudas plūsmas metodes.

• Izmaksu metode parasti ir piemērojama, ja nemateriālais aktīvs ir nesen radīts un nav vēl guvis popularitāti.
• Naudas plūsmas metodes piemērs. Piemēram, ja preču zīmes royalty likme ir 1% no apgrozījuma, preču zīmes nomnieka apgrozījums ir 10 000 000 EUR, diskonta likme – 10%, tad preču zīmes vērtība vērtējot bezgalībā ir 10 000 000 x 1% / 10% = 1 000 000 EUR. Aprēķins ir aptuvens, tomēr, rada zināmu priekšstatu par preču zīmes potenciālo vērtību.
• Salīdzināšanas metode faktiski nav piemērojama, jo divas vienādas preču zīmes nepastāv. Parasti tiek izmantota naudas plūsmas metode.

Tātad pie šādiem apstākļiem, kad preču zīme jau ir attīstīta un ģenerē ienākumus, tā būs dārga. Tāpēc, ja vēlaties nodot preču zīmi, ir vērts to darīt, tad kad preču zīme vēl nav attīstīta, vislabāk, ja tā ir tikko izveidota.

Attiecībā uz transfertcenām, kas attiecas uz darījumiem starp saistītajiem uzņēmumiem, ja ir sarežģīti noteikt tirgus vērtējumu, ir pielietojamas, tā saucamās, ex ante un ex post pieejas.

Ex ante (pirms darījuma) pieeja

Jo ātrāk mēs domāsim par preču zīmes pārdošanu, jo lētāka  tā būs. Patiesi, ja preču zīme ir jauna un vēl nav populāra, attiecīgās preces apgrozījums būs neliels, bet pieaugs precei kļūstot populārai. Vadoties no ex ante pieejas, pirms darījuma, ir jāprognozē potenciālais apgrozījums un jānosaka royalty tirgus vērtība.

Ja augstāk aprakstītais gadījums ir ex ante, jeb aprēķins pirms darījuma veikšanas, aprēķins ir jāveic pēc plānotajiem ieņēmumiem un royalty likmes.

Ex post (pēc darījuma) pieeja

Tomēr var izveidoties situācija, ka preču zīmes pircējs nopelna ievērojami lielāku apgrozījumu, proti, atgriežoties pie iepriekš tekstā minētā piemēra – 20 mlj., tas nozīmē, ka pircējs ir nopircis preču zīmi par cenu, kas ir mazāka par tirgus cenu. Citiem vārdiem sakot, veicot pārbaudi pēc preču zīmes pārdošanas (ex post) izrādās, ka prognozētais apgrozījums ir apzināti prognozēts neprecīzi un nekorekti. Šāds gadījums ir iemesls pārskatīt preču zīmes iegādes vērtību. Savukārt, ja apgrozījums ir izveidojies neatkarīgi no prognozēm, teiksim, prece ir izrādījusies daudz ienesīgāka un populārāka nekā plānots, tad korekcija nav jāveic.

Piemēram, turpinot iepriekšējo piemēru, paejot 5 gadiem, preču zīmes vērtība var tikt pārvērtēta (pēc ex-post pieeja). Ja izrādīsies, ka preču apgrozījums ir bijis nevis prognozētais 10 milj, gadā, bet gan 20 milj., tad preču zīmes vērtībai attiecīgi būtu bijis jābūt 2 mlj. Šeit svarīgi ir saprast, vai ex-ante aprēķins ir bijis pareizs, raugoties no situācijas pirms darījuma. Ja prognoze bija pamatota pirms darījuma brīža, bet kaut kādu neprognozējamu iemeslu dēļ, prece izrādījās populārāka un attiecīgi preču zīme vērtīgāka, tad preču zīmes pārdošanas vērtība (1 mlj.) nav jākoriģē. Turpretim, ja bija iespējams jau iepriekš paredzēt, ka apgrozījums būs 20 mlj., ļoti iespējams, ka preču zīmes pārdošanas vērtība var tikt apstrīdēta, gan no VID puses, gan kreditoru puses. Protams, lai trešās puses šādu apstrīdēšanu varētu veikt, ir jābūt konkrētam un pierādāmam pamatojumam, ka sākotnēji veiktais aprēķins pēc ex-ante pieejas ir bijusies nekorekts.

Optimāla preču zīmes pārdošanas un licencēšanas struktūra struktūra

It īpaši, ja preču zīme ir tikusi pārdota saistītajam uzņēmumam, kurš to licencē atpakaļ pārdevējam, preču zīmes pārdošanas vērtība ir jāsaskaņo ar preču zīmes licences maksu. Preču zīmes pircējam ir jānopelna atbilstoša peļņa, ņemot vērā diskonta likmi, kas tam pienākas izejot no principa, ka darījumam jānotiek par tādu atlīdzību, par kādu arī nesaistīta puse būtu gatava iesaistīties šajā darījumā un, protams, arī, ja tas veic kādas papildus funkcijas preču zīmes attīstībā.

Tātad preču zīmes pārdošanas vērtība pēc būtības ir prognozētās naudas plūsmas diskontētā tagadnes vērtība. Ja vēlaties preču zīmi atsavināt un nodot kādam saistītajam uzņēmumam, kurš uzņemsies tās tālāku aprūpi un nodrošinās “miera ostu”, vitāli būtiski ir vispirms saprast tās tirgus cenu.

Balstoties uz iepriekšējo piemēru:

Optimālas struktūras gadījumā preču zīmes vērtība atpakaļ-nomas gadījumā, preču zīmes pārdošanas vērtībai ir jāsakrīt ar prognozētās preču zīmes licencēšanas maksu, kas diskontēta ar atbilstošu diskonta likmi (šajā piemērā – 10%).

Kā veidot intelektuālā īpašuma struktūru?

Intelektuālais īpašums ir jāizvieto (jāpārdod) atsevišķam uzņēmumam. Ņemot vērā VID pieeju, nerekomendēšu veidot uzņēmumu citas valstīs kā Kiprā, jo tas ietver papildus nodokļu riskus. Tā var rīkoties, ja ir vairāki uzņēmumi dažās valstīs, tad ir pamatoti izveidot IP citā valstī. Ja Jums ir tikai viens uzņēmums Latvijā, tad ir ieteicams arī IP uzņēmumu veidot Latvijā. Tas var būt kā vienlaicīgi holdinga kompānija, bet var būt arī kā māsas uzņēmums. Preču zīmi nodot meitas uzņēmumiem gan mēs neuzskatam par  iemērotāko uzņēmumu grupas plānošanas ietvaros. Kā vienu no argumentiem minētajam, varam norādīt gadījumu, kad operacionālais uzņēmums, kurš savas saimnieciskās darbības ietvaros izmanto konkrēto preču zīmi piedzīvo neveiksmi, kā rezultātā uzņēmums ir spiests uzsākt maksātnespēju. Šādā gadījumā preču zīme netiktu pasargāta no kreditoru prasījumiem.

Jāatceras, ka aktuālā VID un vispārīgi ES prakse ir tendēta uz to, lai tiktu izskausti uzņēmumi, kuri neveic faktisku saimniecisko darbību (jeb kā tautā runā – uzņēmumi bez substances), bet gan ir izveidoti kā mākslīgas struktūras, lai tā īpašniekiem dotu ekonomisku labumu. Tāpēc, veicot uzņēmumus grupas restrukturizācijas plānošanu, kur, cita starpā, ir plānots ietvert intelektuālā īpašuma uzņēmumu, noteikti ir jāatceras, ka šādam uzņēmumam ir jāveic DEMPE funkcijas, respektīvi:

• Development (attīstība) – produktu un preču zīmes attīstīšana, plānošana un stratēģijas veidošana
• Enhancement (veicināšana) – preču zīmes atpazīstamības veicināšana, klientu pieredzes veidošana un tehnoloģiju veicināšana
• Maintenance (uzturēšana) – preču zīmes darbības nodrošināšana – klientu attiecību notuŗešana, klientu atsauksmes, kvalitātes kontrole.
• Pprotection (aizsardzība) – preču zīmju reģistrācija, uzraudzība un atbalsts.
• Exploitation (izmaknotšana) – peļņas gūšana no preču zīmes izmantošanas.

Tātad, jo vairāk funkcijas intelektuālā īpašuma uzņēmums veiks, jo vairāk būs pamatota tā būtība. DEMPE ir OECD izdota iniciatīva, kas izstrādāta. saskaņā ar BEPS (angliski – „base erosion and profit shifting”) jeb nodokļa bāzes erozija un peļņas novirzīšana. Sīkāk par BEPS, varat apskatīt šeit.

Atgriežoties pie mūsu piemēra ar Jūras Dimantu AS, intelektuālā īpašuma struktūru bija laiks veidot, kad uzņēmumam bija stabilas naudas plūsmas, t.sk. iespējas maksāt dividendes. Tad īpašnieks varēja izveidot, piemēram, holdingu, kuram tiktu pārdotas preču zīmes par tirgus vērtību. Darījuma rezultātā radušās Jūras Dimants AS prasījuma tiesības, tad varētu ieskaitīt pret dividendēm. Protams, ir arī citi varianti (bankas finansējums, utml.), taču svarīgi attcerētties, ka šāda struktūra ir jāveido labajos laikos, nevis tad, kad ūdens smeļas mutē.

Secinājumi

Preču zīmes nošķiršana no operacionālā uzņēmuma var būt kritiska biznesa saglabāšanai, it īpaši, ja krīzes apstākļos uzņēmums ir nonācis grūtā situācijā. Jo kad tas ir noticis, rīkoties (dzert boržomi) jau ir par vēlu.

Jo ilgāka un veiksmīgāka ir preču zīme, jo tās vērtība ir augstāka, taču, jo grūtāk ir to pārnest uz saistīto uzņēmumu, tā tirgus vērtības dēļ. Tāpēc, jo ātrāk jūs lemsiet par preču zīmes nodošanu, jo vienkāršāk to izdarīt.

Gan preču zīmes pārdošanā, gan nodošanai atpakaļ lietošanā ir jābūt tirgus vērtībai. Preču pārdošanas tirgus vērtība atbilst prognozējamai nākotnes naudas plūsmas diskontētajai naudas plūsmai. Pie kam prognozei ir jābūt godīgai un jāizriet no esošās situācijas, rīkojoties negodīgi vai pavirši, preču zīmes cena var tikt pārskatīta arī pēc darījuma.