Nodokļu režīmi Latvijā: kādu izvēlēties?

Jūs esat nolēmis nodarboties ar komercdarbību?

Apsveicu! Šeit Jūs atradīsiet pamatinformāciju par Latvijā pieejamajiem nodokļu režīmiem.

Pirmais svarīgākais jautājums uz kuru ir jāatbild: vai vēlaties darboties kā juridiska persona vai fiziska persona.

Ja izvēlēsieties juridisko personu, varat darboties kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs (vispārējais režīms) vai izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli.

Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību kā fiziska persona, tad Jums ir jāizvēlas viens no zemāk uzskaitītajiem nodokļu maksāšanas veidiem:

  • Saimnieciskās darbības veicējs (nodokļa maksāšana no saimnieciskās darbības ienākumiem)
  • Samazinātā patentmaksa;
  • Mikrouzņēmumu nodoklis;
  • Uzņēmuma līgums;
  • Paziņotā saimnieciskā darbība (īpašuma izīrētājiem).

Pēc nodokļu režīma izvēles parasti tas ir jāreģistrē elektroniski VID EDS sistēmā vai arī klātienē, apmeklējot klientu apkalpošanas centru.

Kalkulators atrodas izstrādes stadijā!!!

Ja Jums ir jautājumi vai palīdzību saistībā ar nodokļiem vai grāmatvedības pakalpojumiem Latvijā, lūdzu, sazinieties ar mums pa tālruni +371 29274911 vai info@breicis.com.

Citus aktuālus nodokļu kalkulatorus atradīsiet šeit:

Algas kalkulators

Dividenžu kalkulators

PVN kalkulators

Procentu kalkulators

Ar vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu mēs saprotam uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājus, proti, kapitālsabiedrības un personālsabiedrības. Vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs vienlaicīgi maksā arī darbaspēka nodokļus: iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Komercdarbības formas ir šādas:

  • Kapitālsabiedrība
    • Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
    • Akciju sabiedrība
  • Personālsabiedrība
    • Pilnsabiedrība
    • Komandītsabiedrība

Kapitālsabiedrība ir juridiska persona, un šis fakts pats par sevi ir būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saimnieciskās darbības veicēju, jo kapitālsabiedrība atbild tikai ar tai piederošu mantu.

Dibinot kapitālsabiedrību (parasti – SIA), dibinātājam ir jāiegulda pamatkapitāls, t.i. līdzekļi, kas tiek ieguldīti biznesa attīstībā. Minimālais pamatkapitāls – 2 800 EUR, taču ir iespējams dibināt arī mazkapitāla SIA ar mazāku pamatkapitālu – 1 EUR.

Līdz ar to uzņēmējam ir iespējas uzsākt komercdarbību arī ar ierobežotiem līdzekļiem.

Kapitālsabiedrības vai personālsabiedrības grāmatvedība ir jākārto divkāršā ierakstā atbilstoši normatīvo aktu prasībām un jāiesniedz gada pārskati:

  • Mazas sabiedrības finanšu pārskats sastāv vismaz no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma.
  • Vidējas un lielas sabiedrības finanšu pārskats sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma.

Grāmatvedības prasības kapitālsabiedrībā un personālsabiedrībām ir krietni komplicētākas par saimnieciskās darbības veicēja vai citiem vienkāršākiem nodokļu režīmiem.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir maksājams, ja peļņa tiek sadalīta dividndēs, nosacītās dividendēs un citos peļņas sadales gadījumos. UIN likme ir 20%. Uzņēmumu ienākuma nodokli maksā SIA (neskaitot mikrouzņēmumu maksātājus), AS un personālsabiedrības.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir progresīvs nodoklis, kura likmes ir šādas:

  • 20 % gada ienākumam līdz 20 004 euro,
  • daļa no gada ienākumiem no EUR 20 004 līdz EUR 78 100 – 23%,
  • gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 eiro –31%,
  • IIN no kapitāla pieauguma – 20%,
  • IIN ienākumam no īpašuma – 10%, ja privātpersona nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumus.

Lai gan teorētiski kapitālsabiedrība var nenodarbināt darbiniekus, kā arī valdes loceklis var pildīt savus pienākumus bez atlīdzības, taču  šādos gadījumos ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par minimālo algu gadījumos, kuros:

  • uzņēmuma apgrozījums attiecīgajā mēnesī pārsniedz piecas minimālās algas,
  • kapitālsabiedrība nenodarbina nevienu darbinieku.

Tas nozīmē, ka kapitālsabiedrība nevar nemaksāt darba spēka nodokļus, ja faktiski notiek darbība. Tātad ir jāparedz IIN un VSAO iemaksas par vienu minimālo algu.

Šādi noteikumi ir ieviesti, lai kapitālsabiedrības īpašnieks/valdes loceklis neveiktu darbību bez atlīdzības, bet saņemtu ienākumus dividenžu veidā.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)  ir obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

VSAO iemaksu likmes ir:

  • 23,59% – darba devējam,
  • 10,5% – darba ņēmējam.

1% no kopējās 34,09% obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.

Iemaksu objekta maksimums 2024. gadā ir 78 100 EUR.

Maksimālā objekta pārsniegums ir solidaritātes nodokļa objekts.

Mikrouzņēmumu nodoklis

Tiesības kļūt par mikrouzņēmumu ir:

  • individuālajam komersantam;
  • individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai;
  • fiziskajai personai, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja;

Svarīgi: minētās personas nav reģistrētas pievienotās vērtības nodokļa maksātājas!

Pastāv tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja paredzamais apgrozījums nepārsniegs 50 000 euro un mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju līdz pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai.

Jāņem vērā, ka Mikrouzņēuma nodoklis attiecas tikai uz tā īpašnieku. Attiecīgi, ja Mikrouzņēmumā tiek pieņemti darbinieki, tad tā ienākumam piemēro VSAOI un algas nodokli.

Mikrouzņēmuma īpašnieks nevar vienlaikus būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs no saimnieciskās darbības, tostarp maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par sava individuālā uzņēmuma ienākumiem. Tātad mikrouzņēmumu nodokli var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku – un vienu reģistrēto saimnieciskās darbības formu. Mikrouzņēmumam ir tiesības savas saimnieciskās darbības veikšanai algot darbiniekus. Savukārt no darbinieku algām nodokļi tiek maksāti vispārējā kārtībā tāpat kā pie citiem darba devējiem.
Nodokļa maksātājs, kurš ir pārtraucis veikt uzņēmējdarbību, nevar izvēlēties maksāt MUN atkārtoti tajā pašā gadā un nākamajā gadā.

Salīdzinot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ar vispārējo nodokļa režīmu, mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir atvieglots nodokļu maksāšanas režīms, kas paredz samazinātas administratīvās prasības un atvieglotu nodokļu maksāšanas kārtību. Mikrouzņēmumu nodoklis nav atsevišķs nodokļa veids, bet gan veido kompozīciju no šādiem nodokļiem:

  • VSAO iemaksas par mikrouzņēmuma īpašnieku –  attiecina 80%,
  • IIN par ieņēmumu daļu no mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības – 20%.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs aprēķina un maksā mikrouzņēmumu nodokli, taču iepriekš minētie nodokļi sadalās pa attiecīgajām valsts budžeta pozīcijām.

Mikrouzņēmumu nodokļa objekts ir mikrouzņēmuma apgrozījums, nodokļa likme 2024.gadā ir 25% neatkarīgi no gada apgrozījuma apmēra.

Grāmatvedību mikrouzņēmumu nodokļa vajadzībām ir iespējams veikt vienkāršā grāmatvedības ierakstu sistēmā (ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti pēc kases principa). To var darīt:

  • individuālie komersanti un uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības (ja apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā nav lielāks par 300 000 eiro)
  • fiziskās personas, kas veic reģistrētu saimniecisko darbību;
  • biedrības u.c. subjekti (t.sk. nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, kuru apgrozījums tekošā un iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 100 000 euro

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt:

  • reģistrējot uzņēmumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;
  • fiziskā persona, reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējs VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā vai VID klātienē;
  • individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim iesniedzot pieteikumu VID. Saņemot informāciju par mikrouzņēmumu ienākuma nodokļa statusu, VID pieņem lēmumu 5 dienu laikā par statusa piešķiršanu vai atteikumu.

Saimnieciskās darbības veicējs

Uzņēmējdarbība, ko fiziskā persona veic, nedibinot uzņēmumu, tiek dēvēta par saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība var ietvert ļoti plašu ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību loku: preču ražošanu, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu (piemēram, zvērināta advokāta, ārpakalpojuma grāmatveža, nekustamā īpašuma apsaimniekošana u.c.), kas nav saistīts ar darba tiesiskajām attiecībām. Ieņēmumu apjoms ir ierobežots, un tas nedrīkst pārsniegt 284 600 euro. Ja izpildās vismaz 1 no 3 kritērijiem, personai ir pienākums reģistrēt saimniecisko darbību (vai arī jādibina uzņēmums):

  1. Darījumi ir regulāri un sistemātiski – 3 un vairāk darījumi gadā vai 5 un vairāk darījumi 3 gados;
  2. Ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā;
  3. Darbības ekonomiskā būtība norāda uz noteiktu darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Pastāv izņēmumi, kad saimniecisko darbību var nereģistrēt par ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā un ir gūti no īpaši atrunātiem darbības veidiem, kā arī pastāv īpaši izdalītas darbības, kuras nav uzskatāmas par saimniecisko darbību. Turpretim pastāv arī jomas, kurās saimniecisko darbību reģistrēt nevar, jo ir nepieciešams reģistrēties Uzņēmumu reģistrā.

Saimnieciskās darbības veicējam ir iespēja piemērot kādu no 4 nodokļu režīmiem, pirms darbības uzsākšanas reģistrējoties VID:

1)Vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība;

2Mikrouzņēmumu nodoklis;

3)Samazinātā patentmaksa;

4)Paziņotā saimnieciskā darbība īpašuma izīrētājiem.

Saimnieciskās darbības veicēji vispārējā un mikoruzņēmuma nodokļa režīmā Latvijas tiesību aktos nereti tiek dēvēti par pašnodarbinātajiem.

Saimnieciskās darbības veicējs veic grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ierakstā, uzskaitot ieņēmumus un izdevumus. Saimnieciskās darbības apliekamais ienākums ir starpība starp gūtajiem ieņēmumiem un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem. Atskaitāmajiem izdevumiem ir noteikts ierobežojums 80 % apmērā no kopējiem  ieņēmumiem. Tomēr šos ierobežojumus neattiecina un saimnieciskās darbības veicējam tiek ļauts atskaitīt pilnā apmērā šādus izdvumus:

  • darba algas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas,
  • nekustamā īpašuma nodokli,
  • pamatlīdzekļu nolietojumu,
  • kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Saimnieciskās darbības veicējam ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz izdevumu atskaitīšanu 80 % apmērā. Šie ierobežojumi tiek piemēroti, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju.

Izdevumu ierobežojumu nepiemēro saimnieciskās darbības pirmajā (reģistrācijas) un otrajā gadā, kā arī saimnieciskās darbības izbeigšanas vai likvidācijas pabeigšanas gadā.

Ja gada laikā ienākumi no saimnieciskās darbības nav gūti vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ienākuma nav lielāks par 50 eiro, vispārējā nodokļa maksāšanas kārtībā ir jāmaksā minimālais IIN 50 euro apmērā.

Minimālais nodoklis 50 eiro nav jāmaksā gadījumā, ja:

  • Uzņēmums veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem (IIN, VSAOI),
  • taksācijas gads ir pirmais, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un nākamais taksācijas gads, kā arī gads, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process,
  • proporcionāli par dienām, kad kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, kā arī dienām, kad izsniegta darbnespējas lapa “B”.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

  • 20 % gada ienākumam līdz 20 004 euro (no saimnieciskās darbības ieņēmumu un saimnieciskās darbības izdevumu starpības)
  • 23 % gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 20 004 EUR – 78 100 EUR (ieskaitot);
  • 31 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 EUR

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par gadu. Lai aprēķinātu IIN, saimnieciskās darbības veicējiem jāiesniedz gada ienākuma deklarācija nākamajā gadā no 1. marta – 1. jūnijam, bet ja taksācijas gada ienākumi, kurus apliek, pārsniedz 62 800, tad deklarācija iesniedzama no 1. aprīļa – 1. jūlijam.

Saimnieciskās darbības ienākumam ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Saimnieciskās darbības veicējus nereti sauc par pašnodarbinātajiem, kas nav īsti precīzi. Jēdziens “pašnodarbinātais” ir dots likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kura izpratnē tie ir saimnieciskās darbības veicēji, kuriem ir jāmaksā VSAOI 31,07% apmērā.

Ja saimnieciskās darbības veicēja (pašnodarbinātā) ienākumi mēnesī sasniedz vismaz 700 euro, tas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 31,07% apmērā. Jāņem vērā, ka 31,07% likme neietver apdrošināšanu bezdarbam, darba negadījumiem darbā un arodslimībām.

Ja ienākumi mēnesī ir zem 700 euro, pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no faktiskajiem ienākumiem.

Lai reģistrētu saimniecisko darbību:

  • var izmantot VID EDS elektroniskajā vidē;
  • iespējams doties uz jebkuru  klientu centru, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (pase vai eID), un aizpildīt nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu.

Uzņēmuma līgums

Uzņēmuma līgumu slēdz gan ar fizisku, gan juridisku personu. Uzņēmējs darba izpildei drīkst piesaistīt citas personas (ja tas paredzēts līgumā). Līgumā tiek norādīts konkrēts darba rezultāts (izgatavots kāds priekšmets, piemēram, mākslas darbs, veikts pakalpojums, piemēram, ēkas demontāža), taču tas var būt arī regulārs, sistemātisks darbs, piemēram, grāmatvedības pakalpojumu sniegšana. Kopumā uzņēmuma līguma noslēgšana ir līdzīga algotam darbam, tomēr ir dažas būtiskas atšķirības, kuras ir jāņem vērā.Svarīgākā atšķirība ir līguma mērķis: darba līguma gadījumā svarīgi ir nodarbināt konkrētu cilvēku darba veikšanai vispār, taču uzņēmuma līguma gadījumā svarīgākais mērķis ir noteikts darba rezultāts. Darba devējam jeb pasūtītājam šajā gadījumā var nebūt svarīgi, kurš konkrēto pasūtījumu izpilda, jo ir svarīgi, ka noteiktais darbs vispār ir izdarīts.Darba rīki: Uzņēmuma līguma gadījumā, uzņēmējs veic pasūtījumu ar saviem darba rīkiem. Darba līguma gadījumā darba līdzekļus piešķir un nodrošina darba devējs.Darba organizācija: Darba līguma gadījumā darbinieks pakļaujas darba devēja noteikumiem (tam ir noteikts darba laiks, atpūtas laiks, darba vieta u.c.). Turpretim, uzņēmējs sasniedz uzņēmuma līgumā nolīgto rezultātu pēc saviem ieskatiem (protams, ievērojot darba izpildes termiņus).

Nodokļu maksāšanas kārtība: darba līguma gadījumā nodokļu nomaksa ir darba devēja pienākumos, savukārt uzņēmuma līguma gadījumā, ja līgums noslēgts ar saimnieciskās darbības veicēju, nodokļus maksā pats darba izpildītājs jeb uzņēmējs.

Ja fiziskā persona, noslēdzot uzņēmuma līgumu, nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, tā ir uzskatāma par darba ņēmēju un šajā gadījumā darba devējam no šīs personas ienākuma ir jāveic VSAOI, jāietur IIN un jāsniedz ziņas par personas nodarbinātību tāpat kā darba attiecību gadījumā.

Darba samaksa: darba līguma ietvaros samaksa tiek veikta regulāri, savukārt uzņēmuma līgumā par samaksas jautājumiem vienojas līgumā, ņemot vērā padarīto darbu.

Garantijas: Slēdzot uzņēmuma līgumu, uzņēmējam nav darbinieka darba likumā noteikto garantiju, kas ir darba līguma gadījumā (piemēram, tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu vai piemaksas par darbu nakts stundās).

Par uzņēmuma līguma noslēgšanu tiek paziņots VID EDS sistēmā, iesniedzot paziņojumu “Ziņas par darba ņēmējiem” (jānorāda kodi 11 un 81).

Uzņēmuma līguma izbeigšanas dienā pasūtītājs iesniedz ziņas par darba ņēmējiem, norādot darba ņēmēja zaudēšanas kodu, kā arī norādot kodu 82.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

  • 20 % gada ienākumam līdz 20 004 euro 
  • 23 % gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 78 100 euro
  • 31 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 euro

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (VSAOI), gadījumā ja darba ņēmējs ir apdrošināts ar visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no tiem 23,09% maksā darba devējs un 10,50% – darba ņēmējs. 1% no kopējās obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.

Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2022. gadā ir 78 100 euro gadā. Taču tas nozīmē, ka pārsniedzot noteikto apmēru, uz personām, kuru gada ienākumi pārsniedz šo iemaksu maksimālo apmēru, turpmāk attieksies solidaritātes nodoklis.

Paziņotā saimnieciskā darbība

Ja fiziskajai personai pieder nekustamais īpašums, kuru vēlas izīrēt/iznomāt, pastāv 3  iespējas izvēlēties IIN maksāšanas režīmu:1)reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam;2)piemērot speciālo režīmu, paziņojot par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu (turpmāk saukts par speciālo režīmu);3)reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam.

Speciālais nodokļa režīms ir vienkāršāks un parasti arī izdevīgāks (pieņemot, ka ar nekustamo īpašuma iznomāšanu nav saistītas būtiskas izmaksas). Īpašnieks var izīrēt/iznomāt vairākus nekustamā īpašuma objektus, piemērojot šo režīmu.

Lai paziņotu par nekustamā īpašuma izīrēšanu/iznomāšanu un nomaksātu nodokļus speciālajā režīmā, nepieciešams informēt VID piecu darba dienu laikā no īres līguma noslēgšanas brīža. Tāpat jāaizpilda nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapa un jāpievieno iesniegums par to, ka tiek izmantotas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, kā arī īres/nomas līguma kopija. Pērējos variantos nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam.

Īpašajā maksāšanas režīmā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 10% no īres vai nomas ieņēmumiem. Fiziskā persona nevar atskaitīt izdevumus, kas ir saistīti ar šī īpašuma apsaimniekošanu vai finansēšanu. Vienīgais izdevumu postenis, kas ir atskaitāms, ir nekustamā īpašuma nodoklis. Šajā gadījumā netiek maksātas VSAO iemaksas, iznomātājs uzskaita tikai ieņēmumus. Iznomātājam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, ja nekustamo īpašumu izīrē fiziskai personai, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Speciālajā režīmā netiek piemērots neapliekamais minimums un citi iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.

VSAOI vai citi nodokļi īpašajā režīmā netiek maksāti.

Samazinātā patentmaksa

Patentmaksas maksāšanas režīms ir atcelts no 2021. gada, saglabājot samazināto patentmaksas režīmu. Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību. Samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā. Samazinātās patentmaksas maksātāji nav sociāli apdrošināti, jo šī maksa ietver tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli. Samazinātās patentmaksas maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienests pēc tam, kad  persona iesniegusi iesniegumu.

Fiziskai personai ir tiesības maksāt samazināto patentmaksu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi:

  • fiziskai personai ir piešķirta vecuma pensija un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu, vai fiziskā persona ir atzīta par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;
  • saimnieciskās darbības ieņēmumi iepriekšējā gadā nepārsniedz 3000 eiro;
  • nav algas nodokļa maksātājs;
  • savā saimnieciskajā darbībā nenodarbina citas personas;
  • atbilstoši pašas fiziskās personas prognozei taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi nepārsniegs 3000 eiro.

 

Fiziskā persona var izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu, ja tā darbojas kādā no noteiktām saimnieciskās darbības jomām:

  • ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;
  • apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;
  • amatniecības izstrādājumu izgatavošana;
  • floristika;
  • privātie mājsaimniecības pakalpojumi;
  • mājas aprūpes pakalpojumi.

Jaunākās ziņas