Nodokļu režīmi Latvijā: kādu izvēlēties?

Jūs esat nolēmis nodarboties ar komercdarbību?

Spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim!

Apsveicu! Šeit Jūs atradīsiet pamatinformāciju par Latvijā pieejamajiem nodokļu režīmiem. Lūdzu ņemiet vērā arī potenciālos grozījumus nodokļu likumos 2021. gadam.

Pirmais svarīgākais jautājums uz kuru ir jāatbild: vai vēlaties darboties, kā juridiska persona vai fiziska persona.

Ja izvēlēsieties juridisko personu, varat darboties kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs (vispārējais režīms) vai izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli.

Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību kā fiziska persona, tad Jums ir jāizvēlas viens no zemāk uzskaitītajiem nodokļu maksāšanas veidiem:

  • Saimnieciskās darbības veicējs (nodokļa maksāšana no saimnieciskās darbības ienākumiem)
  • Patentmaksa vai samazinātā patentmaksa (atsevišķi saimnieciskās darbības veidi);
  • Mikrouzņēmumu nodoklis;
  • Uzņēmuma līgums
  • Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana (paziņojot VID EDS vai klātienē).

Pēc nodokļu režīma izvēles parasti tas ir jāreģistrē elektroniski VID EDS sistēmā vai klātienē, apmeklējot klientu apkalpošanas centru.

Ja jums ir jautājumi vai palīdzību saistībā ar nodokļiem vai grāmatvedības pakalpojumiem Latvijā, lūdzu, sazinieties ar mums pa tālruni +371 29274911 vai info@breicis.com.

Citus aktuālus nodokļu kalkulatorus atradīsiet šeit:

Algas kalkulators

Dividenžu kalkulators

PVN kalkulators

Procentu kalkulators

Ar vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu mēs saprotam uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājus, proti, kapitālsabiedrības un personālsabiedrības. Vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs vienlaicīgi maksā arī darbaspēka nodokļus: iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Komercdarbības formas ir šādas:

  • Kapitālsabiedrība
    • Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
    • Akciju sabiedrība
  • Personālsabiedrība
    • Pilnsabiedrība
    • Komandītsabiedrība

Kapitālsabiedrība ir juridiska persona, un šis fakts pats par sevi ir būtiska priekšrocība salīdzinot ar saimnieciskās darbības veicēju, jo kapitālsabiedrība atbild tikai ar tai piederošu mantu.

Dibinot kapitālsabiedrību (parasti – SIA), dibinātājam ir jāiegulda pamatkapitāls, t.i. līdzekļi, kas tiek ieguldīti biznesa attīstībā. Minimālais pamatkapitāls – 2800 EUR, taču ir iespējams dibināt arī mazkapitāla SIA ar 1 EUR pamatkapitālu.

Līdz ar to uzņēmējam ir iespējas uzsākt komercdarbību arī ar ierobežotiem līdzekļiem.

Kapitālsabiedrības vai personālsabiedrības grāmatvedība ir jākārto divkāršā ierakstā atbilstoši normatīvo aktu prasībām un jāiesniedz gada pārskati, kas ietver bilanci, peļņa vai zaudējumu aprēķinu u.c.

Grāmatvedības prasības kapitālsabiedrībā un personālsabiedrībām ir krietni komplicētākas par saimnieciskās darbības veicēja vai citiem vienkāršākiem nodokļu režīmiem.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir maksājams, ja peļņas tiek sadalīta dividndēs, nosacītās dividendēs un citos peļņas sadales gadījumos.UIN likme ir 20%.Uzņēmumu ienākuma nodokli maksā SIA (izņemot mikrouzņēmumu maksātājus), AS, personālsabiedrības.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir progresīvs nodoklis, kura likmes ir šādas:

  • 20 % gada ienākumam līdz 20 004 euro 
  • 23 % gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 20 004 euro
  • 31,4 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro.

Lai gan teorētiski kapitālsabiedrība var nenodarbināt darbiniekus, kā arī valdes loceklis var pildīt savus pienākumus bez atlīdzības, taču šādos gadījumos ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par minimālo algu, gadījumos, kuros:

  • uzņēmuma apgrozījums attiecīgajā mēnesī pārsniedz piecas minimālās algas,
  • taču kapitālsabiedrība nenodarbina nevienu darbinieku.

Tas nozīmē, ka kapitālsabiedrība nevar nemaksāt darba spēka nodokļu, ja faktiski notiek darbība. Tātad ir jāparedz IIN un VSAO iemaksas par vienu minimālo algu.

Šādi noteikumi ir ieviesti, lai kapitālsabiedrības īpašnieks/valdes loceklis neveiktu darbībui bez atlīdzības, bet saņemot ienākumus dividenžu veidā.

VSAO iemaksu likmes ir:

  •  24,09% – darba devējams un
  • 11% – darba ņēmējam.

1% no kopējās obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.

Iemaksu objekta maksimums 2020. gadā ir 62 800 euro gadā. Pārsniegums ir solidaritātes nodokļa objekts.

Mikrouzņēmumu nodoklis

Komercdarbības formas ir šādas:

  • individuālais komersants;
  • individuālais uzņēmums,
  • zemnieku vai zvejnieku saimniecība;
  • fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja;
  • sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Mikrouzņēmumu maksātājam ir jāievēro un jāatbilst šādiem kritērijiem:

  • apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 euro;
  • par SIA dalībniekiem var būt tikai fiziskās personas;
  • par SIA valdes locekli var būt tikai attiecīgā mikrouzņēmuma darbinieks;
  • strādājošo darbinieku skaits mikrouzņēmumā nevienā brīdī nedrīkst būt vairāk kā pieci;
  • mikrouzņēmumā strādājošo darbinieka ienākums nedrīkst pārsniegt 720 euro mēnesī;
  • mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nedrīkst būt personālsabiedrības biedrs.

Uzņēmumam ir rakstveidā jāvienojas ar katru no tā darbiniekiem par to, ka tiek izmantots mikrouzņēmumu nodokļa režīms piemērošanu (parasti šādu norunu iekļaujot darba līgumā).

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vienlaicīgi nevar maksāt abus – patentmaksu vai iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šī nodokļa maksātāja darbiniekiem nav tiesību piemērot nodokļa atvieglojumus (t.sk. neapliekamo minimumu un citus nodokļu atvieglojumus) par periodu, kad tas ir bijis darbiniekus uzņēmumā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Sākot ar  2019. gada 1. janvāri viena fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā.

Mikrouzņēmumu nodoklis nav atsevišķs nodokļa veids, bet gan veido kompozīciju no šādiem nodokļiem:

  • VSAO iemaksas (veido 80% no iekasētā mikrouzņēmumu nodokļa),
  • iedzīvotāju ienākuma nodoklis (veido 18-20% iekasētā no mikrouzņēmumu nodokļa),
  • uzņēmējdarbības riska valsts nodeva,
  • uzņēmumu ienākuma nodoklis, (ja subjekts atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm).

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs aprēķina un maksā mikrouzņēmumu nodokli, taču augšminētie nodokļi sadalās pa attiecīgajām valsts budžeta pozīcijām.

Kā redzams, vislielākā pozīcija attiecas tieši uz sociālo nodrošināšanu, tāpēc, izvērtējot kādu režīmu izvēlēties, ir jāņem tas vērā.

Grāmatvedību mikrouzņēmumu nodokļa vajadzībām ir iespējams veikt vienkāršā grāmatvedības ierakstu sistēmā (ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti pēc kases principa). To var darīt:

  • individuālie komersanti un uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības (ja apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā nav lielāks par 300 000 eiro)
  • fiziskās personas, kas veic reģistrētu saimniecisko darbību;
  • biedrības u.c. subjekti (t.sk. nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, kuru apgrozījums tekošā un iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 euro.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt:

  • reģistrējot uzņēmumu Uzņēmumu reģistrā, vienlaicīgi var pieteikties arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai;
  • fiziskā persona, reģistrējoties  kā saimnieciskās darbības veicējs VID EDS elektroniskajā sistēmā vai VID klātienē, vienlaicīgi var pieteikties arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai;
  • attiecīgie subjekti var pieteikties statusam (VID EDS) līdz nākamā gada 15.decembrim. VID saņemot informāciju par mikrouzņēmumu ienākuma nodokļa statusa, pieņem lēmumu 5 dienu laikā par statusa piešķiršanu vai atteikumu (nosūtot VID EDS).

Saimnieciskās darbības veicējs

Ar saimnieciskās darbības veicējiem šeit mēs saprotam fiziskās personas, kuras ir reģistrējušās VID un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā. Saimnieciskā darbība var ietvert ļoti plašu ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību loku: preču ražošanu, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu (piemēram, zvērināta advokāta, ārpakalpojuma grāmatveža, nekustamā īpašuma apsaimniekošana u.c.), kas nav saistīts ar darba tiesiskajām attiecībām.Šis režīms ir piemērots gadījumos, ja nav nepieciešamība dibināt uzņēmumu vai kapitālsabiedrību. Ieņēmumu apjoms ir ierobežots un nedrīkst pārsniegt 284 600 euro.

Fiziskā persona var saimniecisko darbību gan patstāvīgi, gan izmantojot tās  īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.

Saimnieciskās darbības veicējs reģistrējas VID (klātienē vai VID EDS) pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas. Saimnieciskās darbības veicējs veic grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ierakstā, uzskaitot ieņēmumus un izdevumus. Tas maksā nodokli no starpības starp ieņēmumiem un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību.

Saimnieciskās darbības apliekamais ienākums ir starpība starp gūtajiem ieņēmumiem un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem.

Atskaitāmajiem izdevumiem ir noteikts ierobežojums 80 % apmērā no kopējiem  ieņēmumiem.

Tomēr šos ierobežojumus neattiecina un saimnieciskās darbības veicējam tiek ļauts atskaitīt pilnā apmērā šādus izdvumus:

  • darba algas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
  • nekustamā īpašuma nodokli;
  • pamatlīdzekļu nolietojumu;
  • kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Saimnieciskās darbības veicējam ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz izdevumu atskaitīšanai 80 % apmērā. Šie ierobežojumi tiek piemēroti, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju.

Izdevumu ierobežojumu nepiemēro saimnieciskās darbības pirmajā (reģistrācijas) un otrajā gaadā, kā arī saimnieciskās darbības izbeigšanas vai likvidācijas pabeigšanas gadā.

Ja gada laikā ienākumi no saimnieciskās darbības nav gūti vai nodoklis no tās ienākuma nav lielāks par 50 eiro, ir jāmaksā minimālais nodoklis 50 euro apmērā līdz 16.jūnijam.

Minimālais nodoklis 50 eiro nav jāmaksā gadījumā, ja:

  • ja pārskata gadā ir maksāts IIN un VSAO par saimnieciskās darbības noalgotajiem darbiniekiem
  • ja pārskata gadā ir veiktas VSAO iemaksas par sevi kā pašnodarbinātu personu
  • par pirmo, otro un pēdējo saimnieciskās darbības gadu.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

  • 20 % gada ienākumam līdz 20 004 euro (no saimnieciskās darbības ieņēmumu un saimnieciskās darbības izdevumu starpības)
  • 23 % gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 20 004 euro (no saimnieciskās darbības ieņēmumu un saimnieciskās darbības izdevumu starpības);
  • 31,4 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro

Saimnieciskās darbības veicējs veic nodokļa avansa maksājumus līdz kārtējā gada marta, jūnija, augusta un novembra 15. datumam.  Avansa maksājumu apmērs tiek aprēķināts automātiski.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek aprēķināts par gadu. Lai aprēķinātu IIN saimnieciskās darbības veicējam jāiesniedz gada ienākumu deklarāciju nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, bet, ja kopējie ienākumi gadā pārsniedz 62 800 eiro, – no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam.

Saimnieciskās darbības ienākumam ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Saimnieciskās darbības veicējus nereti sauc par pašnodarbinātajiem, kas nav īsti precīzi. Jēdziens “pašnodarbinātais” ir dots likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kura izpratnē tie ir tie saimnieciskās darbības veicēji, kuriem ir jāmaksā VSAO – 32,15% apmērā.

Ja saimnieciskās darbības veicēja (pašnodarbinātā) ienākumi mēnesī pārsniedz 430 euro, viņš/viņa veic:

  • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (32,15%) apmērā no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālo algu un
  • iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.

Ja ienākumi mēnesī ir zem 430 euro, pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% no faktiskajiem ienākumiem;

Ja ienākumi ir mazāki par 50 euro no gada sākuma, obligātās iemaksas nav jāveic.

Lai reģistrētu saimniecisko darbību:

  • var izmantot VID EDS elektroniskajā vidē
  • doties uz jebkuru  KAC,  uzrādot pasi personu apliecinošu dokumentu (pase vai eID) un aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu.

Uzņēmuma līgums

Fiziskā persona, kura ir noslēgusi par pakalpojuma saņēmēju uzņēmuma līgumu. Šajā sadaļā tiek pieņemts, ka fiziskā persona nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.

Uzņēmuma līgumu slēdz gan ar fizisku, gan juridisku personu. Uzņēmējs darba izpildei drīkst piesaistīt citas personas (ja tas paredzēts līgumā).

Līgumā tiek norādīts konkrēts darba rezultāts (izgatavots kāds priekšmets, piemēram, mākslas darbs, veikts pakalpojums, piemēram, ēkas demontāža). Var arī būt regulārs, sistemātisks darbs, piemēram, grāmatvedības pakalpojumu sniegšana.

Kopumā uzņēmuma līguma noslēgšana ir līdzīga algotajam darbam, tomēr ir dažas būtiskas atšķirības, kuras ir jāņem vērā.

  • Līguma mērķis. Svarīgākā atšķirība ir līguma mērķis: darba līguma gadījumā tas ir darba veikšana vispār, uzņēmuma līguma gadījumā ir jābūt kādam noteiktam darba rezultātam.
  • Darba rīki. Uzņēmuma līguma gadījumā, uzņēmējs veic pasūtījumu ar saviem darba rīkiem. Darba līguma gadījumā darba līdzekļus piešķir darba devējs.
  • Darba organizācija. Darba līguma gadījumā darbinieks pakļaujas darba devēja noteikumiem (tam ir saistošs darba laiks, darba vieta u.c.). Turpretim, uzņēmējs sasniedz uzņēmuma līgumā nolīgto rezultātu pēc saviem ieskatiem (protams, ievērojot nolīgtos termiņus).
  • Garantijas. Uzņēmējam nav darbinieka garantiju, kas ir darba līguma gadījumā (piemēram, tiesības uz apkmaksātu atvaļinājumu).

Par uzņēmuma līguma noslēgšanu tiek paziņots VID EDS sistēmā, iesniedzot paziņojumu “Ziņas par darba ņēmējiem” (jānorāda kodi 11 un 81).

Uzņēmuma līguma izbeigšanas dienā pasūtītājs iesniedz ziņas par darba ņēmējiem, norādot darba ņēmēja zaudēšanas kodu, kā arī norādot kodu 82.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

  • 20 % gada ienākumam līdz 20 004 euro 
  • 23 % gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 20 004 euro
  • 31,4 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (VSAOI), gadījumā ja darba ņēmējs ir apdrošināts ar visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no tiem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs. 1% no kopējās obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.

Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2020. gadā ir 62 800 euro gadā. Obligāto iemaksu objekts, kas pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, ir solidaritātes nodokļa objekts un no šī objekta veiktās obligātās iemaksas.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana

Speciālais nodokļu režīms fiziskajām personām, kuras veic sev piederošā nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu.Ja Jums kā fiziskajai personai pieder nekustamais īpašums, kuru vēlaties izīrēt/iznomāt, Jums ir izvēle vai reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai piemērot šo speciālo režīmu. Speciālais nodokļa režīms ir vienkāršāks un parasti arī izdevīgāks (pieņemto, ar nekustamo īpašuma iznomāšanu nav saistītas būtiskas izmaksas).

Īpašnieks var izīrēt/iznomāt vairākus nekustamā īpašuma objektus, piemērojot šo speciālo režīmu.

Informē VID piecu darba dienu laikā no īres līguma noslēgšanas brīža.

Aizpilda VID EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu un pievieno iesniegumu par to, ka izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību un īres/nomas līguma kopiju.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 10 % no īres vai nomas ieņēmumiem. Fiziskā persona nevar ņemt vērā un atskaitīt izdevumus, kas ir saistīti ar šī īpašuma apsaimniekošanu vai finansēšanu.Vienīgais izdevumu postenis, kas ir atskaitāms, ir nekustamā īpašuma nodoklis.

Fiziskā persona nemaksā VSAO iemaksas, iznomātājs uzskaita tikai ieņēmumus.

Iznomātājs iesniedz gada ienākumu deklarāciju iesniedz tad, ja:

  • nodokli nav ieturējis īrnieks –  juridiskā persona
  • vēlas samazināt apliekamo ienākumu par nekustamā īpašuma nodokli.

Speciālajā režīmā netiek piemērots neapliekamais minimums vai kādi citi iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.

VSAO netiek maksāts.

Patentmaksātājs

Patentmaksu var maksāt gadījumā, ja:

  • saimnieciskā darbība tiek veikta no jomām, kas minēta amatu un profesiju sarakstā (MK noteikumu Nr.28 1.pielikumā);
  • citas personas netiek nodarbinātas;
  • gadā ieņēmumi nepārsniedz 15 000 eiro.

Patentmaksu var maksāt četros veidos: par vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem, vai vienu kalendāro gadu. Viens kalendārais mēnesis ir mazākais patentmaksas maksājuma termiņš.

Patentmaksas apmērs mēnesī ir no 50 līdz 100 eiro.

Patentmaksātāja nepieciešamo dokumentu – reģistrācijas iesniegumu iesniedz un patentmaksu samaksā (valsts budžetā, patentmaksas ieņēmumu kontā) septiņas darba dienas pirms laika, bet ne vēlāk, kad plānots uzsākt patentmaksas piemērošanu.