Nekustamā īpašuma pārdošana: kādi nodokļi ir jāmaksā?

Nekustamā īpašuma pārdošana

Lielākajai daļai nekustamo īpašumu īpašnieku, sava nekustamā īpašuma pārdošana nav ikdienišķs darījums. Tieši pretēji – parasti tas ir ļoti nozīmīgs lēmums, kura rezultātā, ir nepieciešams veikt vairākas darbības ar kurām ikdienā reti kuram sanāk saskarties, tādējādi šī procesa laikā nereti tiek izjusts samērā plašs emociju spektrs. Arī no patērētā laika prizmas skatoties, tas parasti nebūt nav ne īss, ne arī vienkāršs process. Ir jānovērtē pats īpašums, jāatrod motivēts pircējs, jāsakārto darījuma juridiskā puse, jāveic vēl virkne darbību, kā arī ļoti būtiski – valstij jāsamaksā nodevas un visai iespējams arī nodokļi.

Nekustamā īpašuma pārdošana. Kādi nodokļi ir jāmaksā?

 

Šī raksta mērķis ir apskatīt būtiskās ar nodokļiem saistītās nianses nekustamā īpašuma darījumiem tieši fiziskajām personām, kuras neveic ar nekustamo īpašumu saistītu saimniecisko darbību. Respektīvi, cilvēkiem, kuriem pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kurus to īpašnieks lieto savām vajadzībām – ikdienas dzīvesvietas nodrošināšanai vai pavadot tajā vasaras, kā arī citos nolūkos, kas nav uzskatāmi par komercdarbību.

Latvijā kapitāla pieauguma nodoklis ir jāmaksā daudzos gadījumos, ja kāds pārdod savu nekustamo īpašumu dārgāk, nekā tas tika nopirkts. Akcentējot galveno domu, fiziskajām personām Latvijā nodoklis no nekustamā īpašuma pārdošanas ir maksājams gadījumā, ja konkrētais nekustamais īpašums tiek pārdots par augstāku cenu nekā tas tika iegādāts (vai kādā citā veidā iegūts), ņemot vērā arī nekustamā īpašuma veiktos ieguldījumus. Maksājamais nodoklis ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma. Turpmāk tekstā lasiet par nodokļa aprēķināšanu, maksāšanas kārtību, atvieglojumiem un citām būtiskām niansēm, kuras ir vērts zināt, kad plānojas sev piederošā nekustamā īpašuma pārdošana. Ja vēlaties uzzināt par nodokļu piemērošanu darījumos, kuros darījumi noris starp juridiskajām personām, lūdzu skatīt šeit.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšana

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, ka ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, tiek aprēķināts kā kapitāla pieaugums, kuram tiek piemērota nodokļa likme 20%.

Kapitāla pieaugums tiek noteikts pēc sekojošas formulas:

NĪ pārdošanas vērtība – NĪ iegādes vērtība – NĪ veikto ieguldījumu kopsumma

Būtiski atzīmēt, ka izdevumus par nekustamā īpašuma veiktajiem ieguldījumiem, lai tos varētu piemērot kapitāla pieauguma aprēķinam, ir  nepieciešams ar darījumu apliecinošiem dokumentiem, piemēram, pavadzīmēm, rēķiniem, čekiem, kontu izrakstiem un maksājuma uzdevumiem. Agrāk Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) prakse tik tiešām bija atzīt tikai tos izdevumus, kuriem ir pieejami rēķini, pavadzīmes un maksājuma apliecinoši dokumenti. Taču aktuālā tiesu prakse paredz, ka ja nodokļa maksātājs ir spējīgs ticami pierādīt izdevumu rašanos, piemēram ar tāmēm, fotogrāfijām, vērtējumiem, par izdevumu pamatojošiem pierādījumiem, ir uzskatāmi arī alternatīvi dokumenti. Šādos pierādījumos, cita starpā, ir jābūt konkrēti norādītai summai par kādu ir veikti ieguldījumi, kā arī ir jābūt apliecinātam faktam, ka samaksa tik tiešām ir veikta, citādāk pastāv liela iespējamība, ka VID šos izdevumus neatļaus piemērot kapitāla pieauguma aprēķinā.

Praksē nereti ir vērojami gadījumi, kad pārdevējs konkrēti nezin pārdotā nekustamā īpašuma vērtību, jo viņš to nav iegādājies, bet gan, piemēram, saņēmis kā dāvinājumu vai mantojumu. Šādos gadījumos, kad nekustamā īpašuma īpašnieka rīcībā nav pieejama informācija un pamatojošu dokumentu par nekustamā īpašuma iegādes vērtību, lai aprēķinātu ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, nekustamā īpašuma iegādes vērtību nosaka šādi:

  • Nekustamais īpašums, kas iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim un fiziskas personas rīcībā nav pieejami dokumenti, kas apliecinātu nekustamā īpašuma vērtību. Šajā gadījuma par iegādes vērtību tiek uzskatīta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas. Savukārt, ja pēc 2000. gada 31.decembra, – par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību uz nekustamā īpašuma dāvinājumā vai mantojumā iegūšanas gada 1.janvāri.
  • Mantota vai dāvināta nekustamā īpašuma vērtību nosaka balstoties un mantojuma masā vai dāvinājuma līgumā norādīto vērtību, kas nepārsniedz nekustamā īpašuma atsavināšanas vērtību. Ja mantojuma masā vai dāvinājuma līgumā nav norādīta nekustamā īpašuma vērtība, tad atkarībā no laika posma kad tas iegūts, par nekustamā īpašuma vērtību uzskata kadastrālo vērtību atsavināšanas gadā.
  • Izveidots nekustamais īpašums. Ja nekustamais īpašums izveidots ar nolūku to apdzīvot, tas izveidots sākot ar 2001. gada 1. janvāri un dokumenti par nekustamā īpašuma saistītajiem izdevumiem nav pieejami,  par tā iegādes vērtību uzskatāma nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība gadā, kad tas nodots ekspluatācijā.
  • Gadījumā kad rīcībā esošais nekustamais īpašums sadalīts vairākos nekustamajos īpašumos un tie tiek pārdoti atsevišķi, iegādes vērtību nosaka no īpašuma kopējās iegādes vērtības atbilstoši katra atdalītā īpašuma platībai. Pārdodot šāda veida īpašumu, iegādes vērtību var iekļaut nekustamā īpašuma atdalīšanas izdevumos.
  • Nekustamais īpašums iegūts īpašuma tiesību atjaunošanas pamata, šeit par iegādes vērtību uzskata īpašuma aktuālo kadastrālo vērtību.
  • Nekustamais īpašums ieguldīts apmaiņā pret akcijām vai kapitāla daļām, ienākums tiek noteikts kā apmaiņā iegūto kapitāla daļu vai akciju nominālvērtības un nekustamā īpašuma atlikušās vērtības starpību.
  • Nekustamais īpašumsmaiņas darījumā gluži kā pārdošanas darījumā ienākumu nosaka no nekustamā īpašuma atsavināšanas vērtības atņemot tā iegādes vērtību, ņemot vērā arī saņemto piemaksu. Maiņas darījumā iegūtā nekustamā īpašuma cenu uzskatāma vērtība, kas norādīta maiņas līgumā. Ja maiņas līgumā nav norādīta apmaiņā iegūtā nekustamā īpašuma vērtība, to nosaka, balstoties uz nekustamā īpašuma pašreizējā kadastrālā vērtību tajā gadā, kad veikts maiņas darījums.

Cita starpā, paskaidrojam, ka persona, kas veikusi nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu, apliekamo ienākumu (kapitāla pieaugumu) var samazināt, iekļaujot iegādes vērtībā arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu, piemēram, veiktās valsts nodevas, komisijas naudas u.c.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa personu, savu nekustamā īpašumu iegādājās izmantojot, kādu ārēju finansētāju, būtiski atzīmēt, ka nekustamā īpašuma iegādes vērtībā iekļauj arī samaksātos procentu maksājumus par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un nekustamā īpašuma iegādes saistību.

Saistībā ar izdevumu atzīšanu paskaidrojam, ka agrāk VID prakse bija atzīt tikai tos izdevumus, kuriem ir pieejami rēķini, pavadzīmes un maksājuma apliecinoši dokumenti. Taču aktuālā tiesu prakse paredz, ka ja nodokļa maksātājs ir spējīgs ticami pierādīt izdevumu rašanos, piemēram ar tāmēm, fotogrāfijām, vērtējumiem, par izdevumu pamatojošiem pierādījumiem, ir uzskatāmi arī alternatīvi dokumenti.

Atbrīvojumi

Ir atsevišķi gadījumi, kur izpildoties konkrētiem nosacījumiem, ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas neapliek, kaut arī veidojas kapitāla pieaugums. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma  normas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi (kapitāla pieaugums) sekojošos gadījumos:

  • Ja fiziskā persona pārdod īpašumu, kurš īpašumā ir vismaz 5 gadus un vismaz 12 mēnešus piecu gadu periodā ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta. Ja nekustamā īpašums ir mantots līgumiskā, likumiskā vai testamentārā ceļā, kuru saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei, par maksātāja īpašuma piederību uzskaita dienu, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā;
    • Latvijā dzīvojoša fiziska persona, kura uzturas ārpus Latvijas ilgāk par 6 mēnešiem un ir paziņojusi attiecīgajai iestādei par savu uzturēšanos ārvalstīs. Ja persona īpašumā ir bijusi deklarēta vismaz 12 mēnešus jebkurā piecu gadu periodā pirms atsavināšanas līguma noslēgšanas, ienākums no īpašuma atsavināšanas nav apliekams ar nodokli;
  • Ja attiecīgais nekustamā īpašumais reģistrēts zemesgrāmatā kā vienīgais fiziskās personas nekustamā īpašums, un šo ienākumu no jauna iegulda funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas. Savukārt, ja funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā tiek ieguldīta tikai daļa no saņemtā ienākuma, tad nodoklis tiek samazināts proporcionāli par ienākuma daļu, kura tika ieguldīta jaunajā – funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā;
  • Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas fiziskās personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamā īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 5 gadiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašumā atsavināšanas dienai bijis vienīgais fiziskās personas nekustamais īpašums.
  • Ienākums, kas radies saistībā ar mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā, ja līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, tas ir bijis abu laulāto deklarētā dzīvesvieta.

Faktiskā situācijā saistoši ar nekustamā īpašuma īpašuma tiesībām, beži vien paredz, Latvijā daudzdzīvokļu nami nav sadalīti atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Tādējādi, visai daudzdzīvokļu ēkai ir viens kadastra numurs, apzīmējums un zemesgrāmatā visi dzīvokļi tiek uzrādīti kā vienots nekustamais īpašums. Šādiem gadījumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa normu paskaidrojošie noteikumi konkrēti paredz, ka atsavinot daudzdzīvokļu nekustamais īpašums, kas personai pieder vairāk nekā 5 gadus, netiek aplikta ar nodokli tā daļa, kurā persona ir deklarēta vismaz 12 mēnešus. Lai gan tiesību normas konkrēti neparedz analoģisku atbrīvojuma ierobežojumu šim atbrīvojumam, balstoties uz tiesību analoģijas principu, tomēr arī uzskatām, ka daudzdzīvokļu namiem līdzīgi ir jāpiemēro atbrīvojums, ja tiek pārdots personas vienīgais nekustamais īpašums, kas tam pieder ilgāk kā 5 gadus.

Vēršam uzmanību, ka iepriekš minēto atbrīvojumu piemērošanu, VID vērtē balstoties uz tai pieejamo informāciju – zemesgrāmatā. Tāpēc veicot darbības ar nekustamo īpašumu, ir vitāli svarīgi laicīgi nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Deklarācijas iesniegšanas termiņi

Ja no nekustamā īpašuma pārdošanas veidojas kapitāla pieaugums, fiziskām personām par gūto ienākumu nepieciešams iesniegt VID deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma balstoties uz ceturksnī (vai gadā) gūto ienākumu apmēru.

Deklarācijas termiņš ir atkarīgs no nekustamā īpašuma atsavināšanas ceturksnī saņemtā ienākuma apmēra. Gadījumā, ja fiziskas personas, Latvijas iedzīvotāja, kopējais ienākums pārsniedz 1 000 EUR, deklarāciju jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā 15. datumam, kas ir pēc ceturkšņa, kad maksātājs ir guvis ienākumus no kapitāla pieauguma. Savukārt gadījumā, kurā ienākums nepārsniedz 1 000 EUR, deklarāciju jāiesniedz līdz nākamā gada 15. janvārim.

Deklarāciju par apmaksājamo  nodokli jāiesniedz VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Ja nekustamā īpašuma pārdošana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek, deklarāciju nav nepieciešams iesniegt, taču, ja ienākums pārsniedz 10 000 EUR, to jānorāda gada ienākuma deklarācijā kā neapliekamu ienākumu.

Deklarāciju ir iespēja atjaunināt trīs gadu laikā pēc likumā noteiktā termiņa, ja attiecībā uz attiecīgajiem nodokļiem un taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija.

Aprēķinātā nodokļu summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz deklarācijas iesniegšanas mēneša 23. datumam. Par noteiktā termiņa neievērošanu tiek piemērota kavējuma nauda 0,05 procenti no nenomaksātās parāda summas par katru maksājuma kavējuma dienu.

Ienākuma gūšanas diena

Ienākuma gūšanas dienas noteikšanai ir svarīga loma pareizai nodokļa aprēķināšanai. Par ienākuma gūšanas dienu nekustamā īpašuma pārdošanas darījumos ir uzskatāma diena, kurā maksātājs saņem naudu vai cita veida samaksu no nekustamā īpašuma pārdošanas, tiek uzskatīta. Ar līguma noslēgšanas vai īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ienākuma gūšanas dienai saistība nav.

Savukārt, ja ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek saņemts vairākos periodos, izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, iekļauj ar nodokli apliekamā ienākuma no nekustamā īpašuma atsavināšanas aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai. Piemēram, ja par nekustamā īpašuma iegādi, puses ir vienojušās, ka tiks veikts maksājums 2 daļās  – 1 maksājums šajā gadā, otrs nākošajā, tad nodoklis ir maksājams divas reizes un katrā reizē, rēķinot kapitāla pieaugumu, izdevumi var tikt piemēroti proporcionālā apmērā faktiski gūtajiem ieņēmumiem.

Nodokļu aspekti nerezidentiem 

Atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normām, ārvalstu nodokļu maksātājam (nerezidentam) kā fiziskai personai ar nodokli apliek ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja tas ir ienākums no nekustamā īpašuma Latvijā. To piemēro neatkarīgi no perioda, kurā nekustamais īpašums piederēja nerezidentam, izņemot ES dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu rezidentus. Nerezidentiem, gluži kā Latvijas valsts nerezidentiem, tiek piemērota 20% likme ienākumam no īpašuma pārdošanas.

Svarīgi ņemt vērā, ka gadījumā ja nerezidents ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir saistoša nodokļu konvencija (noslēgusi līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu), un tās noteikumi paredz atšķirīgu nodokļa piemērošanas kārtību, nerezidentam ir tiesības piemērot nodokļu līgumā noteikto kārtību. Taču no prakses vadoties, varam apgalvot, ka ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas Latvijā, vienmēr būs apliekams ar nodokli Latvijā.

Ja  nerezidents gūst ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas fiziskai personai, kura nav saimnieciskās darbības veicējs, nerezidents iedzīvotāju ienākuma nodokli no šā  ienākuma  aprēķina  un  deklarāciju  par  ienākumu  no  kapitāla  VID iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam gluži kā rezidents.

Situācijās, ja nekustamo īpašumu iegādājas – Latvijas reģistrēti komersanti, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības, u.c – rezidenti, kuri reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji, – tiem spēkā esošais regulējums paredz iespēju  ieturēt nodokli no nerezidenta ienākuma no kapitāla aktīvu atsavināšanas, piemērojot 3% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Taču iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normas paredz, ka arī šādā gadījumā nerezidents ir tiesīgs piemērot standarta kārtību, nosakot kapitāla pieaugumu, par kuru samaksājot 20% nodokli, ja secina, ka tas ir viņam izdevīgāk.

Turpinot, paskaidrojam, ka gadījumā, ja Ienākuma izmaksātājs, kuram ir pienākums ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas brīdī, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli taču maksājamais nodoklis no kapitāla pieauguma ir mazāks nekā samaksātais, nerezidents ir tiesīgs iesniegt gada ienākumu deklarāciju un atgūt ieturēto nodokli.

Ienākums  no personīgo mantu atsavināšanas

Vēl viena būtiska nianse darījumos ar nekustamā īpašumu ir personīgo mantu pārdošana. Proti, nereti kopā ar pašu nekustamo īpašumu tiek pārdotas arī personīgās mantas, piemēram, mēbeles, Latvijā fiziskām personām pārdodot personīgās mantas (mēbeles, sadzīves tehniku u.c.) nodokli no gūtajiem ieņēmumiem nepiemēro, izņemot gadījumus, kad tas atbilst kādai no turpmāk minētajām darbībām:

  • Darījumi tiek veikti regulāri un sistemātiskā kārtībā, sasniedzot 3 vai vairāk darījumu gada vai 5 un vairāk darījumus triju gadu laikā;
  • Gūtie ieņēmumi ir vairāk kā 14 229 EUR, neskaitot gadījumus, kad ienākumi gūti pārdodot personisko nekustamo īpašumu;
  • Īpašumā esošo lietu daudzums liecina, ka saimnieciskās darbības esamību ar mērķi saņemt atlīdzību;
  • darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Bieži vien praksē personīgās mantas tiek ietvertas nekustamā īpašuma cenā, taču vienmēr pastāv iespēja darījumu strukturēt tā, ka personīgās mantas tiek pārdotas atsevišķi no nekustamā īpašuma. Tādējādi pārdevējam ir iespēja samazināt kapitāla pieaugumu un maksāt mazāku nodokli.

Fiziskai personai ir pienākums deklarēt ar nodokli neapliekamos ienākumus iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (D1 pielikums), ja tie pārsniedz 10 000 EUR.

Zemesgrāmatas nodeva

Nedrīkst aizmirst, ka Latvijā par īpašuma tiesību un citu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir maksājamas zemesgrāmatas nodevas. Proti, iegādājoties nekustamo īpašumu, kā likumā “Pa nekustama īpašuma nodokli” minēta obligāta prasība ir reģistrēt savas īpašumtiesības zemesgrāmatā. MK noteikumos “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” nosaka, ka par īpašuma tiesību nostiprināšanu fiziskām personām ir jāveic valsts nodev – 1.5% apmērā no darījuma summas. Kopš 2022. gada 1. janvāra  maksimālais īpašuma tiesību nostiprināšanas nodevas apmērs fiziskai personai – 50 000 EUR, ja:

  • Nekustamais īpašums iegūts uz līguma vai dāvinājuma veidā;
  • Nekustamā īpašuma izsoles gadījumā, pamatojoties uz tiesas lēmumu.

Dažādos gadījumos nekustamā īpašuma īpašuma tiesību nostiprināšanas likmes var atšķirties:

  • Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā personām līdz trešajai radniecības pakāpei par katru nekustamo īpašumu tiek piemērota procentu likme 0,5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības;
  • Nekustamo īpašumu atsavinot uz dāvinājuma līguma pamata –3%;
  • Personām, kas nekustamo īpašumu ieguvušas izmantojot valsts sniegto palīdzību īpašuma iegādei vai būvniecībai, valsts nodeva ir 0,5%, ja īpašuma vērtība nepārsniedz 100 000 EUR un 500 EUR+1,5% īpašuma vērtībai pārsniedzot 100 000 EUR.

Jāņem arī vērā, ka lai jauno īpašnieku tiesības varētu reģistrēt zemesgrāmatā, jābūt nomaksātam nodokļa pamatparādam.

Secinājumi 

Kopumā paskaidrojam, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas jeb ienākumam no kapitāla pieauguma – šo tēmu nevar uzskatīt par tādu, kurā valdītu neskaidrība vai literatūras trūkums. Ir pieejami vairāki Senāta nolēmumi, kā arī plašs publikāciju skaits. Turklāt arī pats normatīvais regulējums ir samērā skaidrs un kompakts. Un tomēr reizi pa reizei rodas jautājumi, kas prasa padziļinātu analīzi.

Turklāt norādām, ka darījumi ar nekustamo īpašumu pēc būtības un juridiskajiem aspektiem, var būt ļoti daudzveidīgi un  nianses, kā tiek aprēķināts maksājamais nodoklis vai piemērots atbrīvojums no nodokļa, dažādās situācijās ir atšķirīgs, tāpēc pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma veikšanas, ir vitāli svarīgi iepazīties un izprast likumā noteiktās prasības un nianses. Tāpat praksē ir vērojamas situācijas, kurām likuma normas nesniedz viennozīmīgu atbildi, tāpēc katrai personai ir iespējams saņemt uzziņu no VID par savām tiesībām, konkrētajā situācijā. Uzziņa ne tikai sniegtu atbildes uz nodokļa maksātāja situāciju, bet arī strādātu kā papildus drošība. Respektīvi, ja uzziņas adresāts jeb persona, kurai uzziņa sniegta, ir rīkojies atbilstoši izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks – tas izriet no Administratīvā procesa likumā noteiktā attiecībā uz uzziņas tiesiskajām sekām iestādei. Tādējādi VID izsniegtā uzziņa ir saistoša pašam VID neatkarīgi no tā, kādas funkcijas veic VID inspektors, t.sk. nodokļu auditoram. Jāatceras, ka VID uzziņa ir saistoša tikai un vienīgi tās adresātam.

Citu starpā, VID ir izstrādājis metodisko materiālu, kur ir aprakstītas ne tikai tiesību normās izvirzītās prasības, bet gan arī apskatīti dažādi piemēri. Metodisko materiālu ir iespējams apskatīt šeit: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/1metodiskais_m_iin_no_nekustama_ipasuma_atsavinasanas_ienakuma_1-1_0504.pdf

Jebkurā gadījumā atgādinām, ka fiziskām personām ir regulāri jāseko līdzi nodokļu maksājumiem, jo  tās pašas ir atbildīgas par pareizu nodokļu deklarēšanu un maksāšanu un nepareizi izprasts nodokļu regulējums vai atsevišķas tiesību normas, nereti ir iemesls VID uzsāktajām pārbaudēm, kas var rezultēties apjomīgās soda un nokavējuma naudās un galvas sāpēs.