Priekšnodokļa atskaitīšana: tiesu prakse

2019. gada 1. marta LR Senāta Administratīvo lietu departaments rīcības sēdē noformulēja priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām noskaidrojamos apstākļus.

[1]

Kā Senāts savā praksē ir atzinis iepriekš, lai liegtu pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir jākonstatē viens no šādiem apstākļiem:

  1. darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti);
  2. uzņēmums pats ir iesaistījies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā;
  3. uzņēmums ir bijis informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu (Senāta 2013.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-12/2013 (A42676407) 12.punkts).

Tādējādi vispirms ir jānoskaidro, vai preces vai pakalpojumi, kas ir norādīti noformētajos pavaddokumentos, vispār ir piegādāti vai sniegti. Šī fakta konstatācija ir būtiska, jo atkarībā no tā vai preces vai pakalpojumi ir bijuši piegādāti vai ne, ir atkarīgs apstākļu apjoms, kuru vērtēs tiesa. Ja ar pārliecinošiem pierādījumiem tiek konstatēts, ka preces vai pakalpojumi, kas ir norādīti pavaddokumentos, vispār nav piegādāti/ sniegti (to nav darījis ne darījuma dokumentos norādītais piegādātājs, ne arī jebkāda cita persona), tad ir acīmredzams, ka nodokļu maksātājs zināja, ka viņš iesaistās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā, un līdz ar to citu apstākļu izvērtējums nav nepieciešams.

Ja tiek konstatēts, ka preces vai pakalpojumi ir piegādāti, ir jānoskaidro, vai to ir darījusi darījumu dokumentos norādītā persona (piegādātājs). Gadījumā, ka ja nav droši secināms, ka preces vai pakalpojumi nav sniegti, ir jāpieņem, ka tie ir tikuši sniegti un attiecīgi jānoskaidro vai to ir veicis piegādātājs.

Ja noskaidrojas, ka darījumu dokumentos norādītā persona nevarēja piegādāt preces vai pakalpojumus, tad ir jānoskaidro, vai nodokļu maksātājs zināja vai tamvajadzēja zināt, ka darījums ir saistīts ar ļaunprātīgu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas izmantošanu.

Ievērojot to, ka preces vai pakalpojuma esības gadījumā to piegādes notikumu gaita var būt visdažādākā (piemēram:

  • preci vai pakalpojumu sarūpējis pats nodokļu maksātājs;
  • preci vai pakalpojumu reāli ir piegādājusi persona, kas sev vien zināmu apsvērumu izmanto fiktīvu uzņēmumu;
  • preci piegādājusi cita persona, ar kuru priekšnodokļa tiesību izmantotājs ir vienojies patiesībā, bet prece tiek piegādāta fiktīvā uzņēmuma aizsegā u.c., kas var nozīmēt gan to, ka priekšnodokļa tiesību izmantotājs zina, kur iesaistās, gan arī tieši pretējo.

Pēdējā situācijā ir jānovērtē, vai priekšnodokļa tiesību izmantotājs zināja vai tam vajadzēja zināt par iesaistīšanos nelikumīgā darījumā.

[1] www.at.gov.lv/downloadlawfile/5740