Ārvalstīs strādājoši Latvijas rezidenti un rezidences statusa noteikšana

Ārvalstīs strādājoši Latvijas rezidenti un rezidences statusa noteikšana

Ievads

Šeit nedaudz kondensētā veidā atspoguļojam Valsts ieņēmumu dienests 2026. gada 4.februārāi aktualizēto informatīvo materiālu “Ārvalstīs strādājši Latvijas rezidenti”. Šajā informatīvajā materiālā sniegta informācija par nodokļu piemērošanas kārtību fiziskajām personām – Latvijas rezidentiem –, kuri gūst algota darba ienākumus ārvalstīs, kā arī par nodokļu rezidences statusa noteikšanu.

Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) maksā fiziskās personas – Latvijas rezidenti – par ienākumiem, kas gūti gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tādējādi Latvijas rezidents, kurš kalendāra gada laikā guvis ienākumus ārvalstī, vispārējā gadījumā nodokli maksā Latvijā.

Algota darba ienākumi ārvalstīs

Latvijas rezidenta algota darba ienākumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

• ienākumi gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un spēkā esoša konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;

• šie ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli.

Šis nodokļa atbrīvojums attiecas tikai uz algota darba ienākumiem.

Minētais nodokļa atbrīvojums netiek piemērots ienākumiem, kurus fiziskā persona gūst:

• strādājot uz starptautiskajos pārvadājumos izmantojama kuģa;

• kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam – Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā;

• ārpus darba tiesiskajām attiecībām, tostarp pensijām, autoratlīdzībām, dividendēm un citiem līdzīgiem ienākumiem.

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana

Personām, kuras guvušas ienākumus ārvalstīs, ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

Latvijas rezidents, kurš taksācijas gadā guvis algota darba ienākumus, strādājot ārvalsts nodokļu maksātāja labā ārpus Latvijas, deklarāciju iesniedz:

• līdz nākamā gada 1. jūnijam;

• līdz 1. jūlijam, ja gada kopējie ienākumi pārsniedz 105 300 euro.

Ārvalstīs gūtie ienākumi ir norādāmi deklarācijas pielikumā D2 “Fiziskās personas (rezidenta) ārvalstīs gūtie ienākumi”.

Gadījumi, kad deklarācija nav jāiesniedz

Gada ienākumu deklarācija nav jāiesniedz, ja Latvijas rezidents algota darba ienākumus ir guvis kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un šie ienākumi attiecīgajā valstī ir aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli.

Vienlaikus jāņem vērā, ka par algota darba ienākumiem, kas gūti Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, deklarācija ir jāiesniedz, lai gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā šiem ienākumiem netiek piemērots.

Nodokļa aprēķināšana un piemēri

Iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķina par taksācijas periodā – kalendārajā gadā – gūto ienākumu kopumu, ietverot naudas ienākumus, naturālās vērtības un saņemtos pakalpojumus.

1. piemērs
Fiziskā persona 2025. gadā strādāja Īrijā un guva algota darba ienākumus, kuri tika aplikti ar ienākuma nodokli Īrijā. Šādā gadījumā gada ienākumu deklarācija Latvijā nav jāiesniedz.

2. piemērs
Fiziskā persona 2025. gadā strādāja Apvienotajā Karalistē un guva algota darba ienākumus, kas tika aplikti ar ienākuma nodokli Apvienotajā Karalistē. Par šiem ienākumiem deklarācija Latvijā ir jāiesniedz, taču iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek piemērots.

Deklarācijai pievienojamie dokumenti

Gada ienākumu deklarācijai pievieno dokumentus, kas apliecina:

• ārvalstī samaksāto nodokli;

• nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;

• citu normatīvajos aktos paredzēto informāciju, kas nepieciešama apliekamā ienākuma noteikšanai.

Ja algota darba ienākumi gūti Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija, deklarācijai pievieno arī ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kā arī tā tulkojumu latviešu valodā, kas apliecina nodokļa samaksu ārvalstī.

Nodokļu dubultā uzlikšana

Ja algota darba ienākumi gūti valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgta nodokļu konvencija, Latvijā aprēķināto nodokli samazina par ārvalstī samaksāto nodokli, ja šī samaksa ir dokumentāri apliecināta. Samazinājuma apmērs nevar pārsniegt Latvijā aprēķināto nodokli.

Ja ārvalstī samaksātais nodoklis pārsniedz Latvijā aprēķināto, starpība netiek atmaksāta. Savukārt, ja ārvalstī samaksātais nodoklis ir mazāks, nodokļu maksātājam jāpiemaksā starpība Latvijā.

Šeit VID metodikā ir dots sekojošs piemērs:

3. piemērs
Dienvidāfrikas Republikā ir samaksāts ienākuma nodoklis. Ja tas ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, vai pārsniedz to un nodokļa samaksas fakts ir apliecināts ar Dienvidāfrikas Republikas nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, Latvijā nodoklis no saņemtā ienākuma nav jāmaksā. Ja Dienvidāfrikas Republikā samaksātais nodoklis ir mazāks nekā nodoklis, kas aprēķināts pēc Latvijas normatīvajiem aktiem, nodokļa maksātājs piemaksā starpību.

Diemžēl, jākonstatē, ka piemērā ir kļūdains secinājums, jo ar DĀR ir noslēgta nodokļu konvencija, kas nozīmē, ka ienākums, par kuru ienākuma nodoklis ir jāmaksā DĀR ar nodokli Latvijā vairs netiek aplikts (arī tad ja ir šī starpība). Tas izriet no likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 24. panta 7.daļas normām.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Ja persona dodas strādāt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai noteiktām trešajām valstīm (piemēram, Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu, Šveici, Kanādu u. c.), sociālās apdrošināšanas iemaksas parasti veic tajā valstī, kur darbs faktiski tiek veikts.

4. Piemērs
Ja Latvijas iedzīvotājs strādā Īrijā, obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas veic Īrijā saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem.

Manuprāt, prasās arī komentārs par to, ka Latvijas rezidents var saglabāt sociālo apdrošināšanu Latvijā vismaz līdz 2 gadiem, ja ir noformēts A1 sertifikāts.

Rezidences statusa noteikšana nodokļu vajadzībām

Latvijas rezidenti maksā nodokļus par visā pasaulē gūtajiem ienākumiem, savukārt Latvijas nerezidenti – tikai par ienākumiem, kas gūti Latvijā.

Fiziskā persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja:

• tās deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

• persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā;

• persona ir Latvijas pilsonis, kuru ārvalstīs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Rezidences noteikšanā papildus tiek izvērtētas personas personiskās un ekonomiskās saites, tostarp ģimenes dzīvesvieta, nekustamais īpašums un sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas valsts.

• Nosakot fiziskās personas rezidenci Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai,
  izvērtē:
  vai personas ģimenes (laulātā, bērnu) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī;
• vai personai pieder nekustamais īpašums (vai persona īrē nekustamoīpašumu) ārvalstī;
• vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī.

Ja persona dodas uz ārvalsti, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju, un var rasties nodokļu dubultā uzlikšana personas gūtajam ienākumam, tad, nosakot minētās fiziskās personas rezidenci konvencijas piemērošanai, tiek izvērtēti šādi fakti un apstākļi:

• kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta;
• kur ir personas vitālo interešu centrs – ciešākas personiskās un
  ekonomiskās attiecības;
• ja nav iespējams noteikt valsti, kurā personai ir vitālo interešu centrs, vai
• ja tai nav pastāvīgās dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šo personu uzskata par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
• ja personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, to uzskata par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
• ja persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, valstu kompetentās iestādes izšķir jautājumu par rezidences noteikšanu, savstarpēji vienojoties.

Rezidenta statusa maiņa uz nerezidentu

Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu piemērošanas vajadzībām tā ir uzskatāma par Latvijas nerezidentu, tai Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz:

• iesniegums par rezidenta statusa maiņu, norādot konkrētu datumu un pamatojumu;

• ārvalsts nodokļu administrācijas izsniegta rezidences apliecība vai tai pielīdzināms dokuments.

Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot iesniegtos dokumentus un tā rīcībā esošo informāciju, pieņem lēmumu par personas rezidences statusu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.