Minimālā alga
No 2024. gada 1. janvāra minimālā mēnešalga ir 700 EUR.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Ar 2024.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas nosaka šādas izmaiņas.
Atbrīvojums no aplikšanas ar algas nodokli mācību maksai par augstākās izglītības iegūšanu
Darba devēja apmaksātā mācību maksa darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, ja studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešamas darba devējam, tagad nav apliekama ar algas nodokli.
Palielinātas neapliekamās veselības apdrošināšanas prēmijas un kompensācijas attālinātā darba izdevumiem
Neapliekamā darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšanas prēmiju summa ir palielināta līdz 750 euro gadā.
Kompensāciju summa attālinātā darba izdevumiem ir palielināta līdz 40 euro mēnesī un netiek ietverta algota darba ienākumā.
Palielināts neapliekamais sociāla rakstura atbrīvojums:
Neapliekamais sociāla rakstura atbrīvojums ir palielināts līdz 3000 euro gadā sabiedriskā labuma organizācijām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām veiktajiem maksājumiem iedzīvotājiem.
Privāto pensiju fondi un Pan-Eiropas privātie pensiju produkti (PEPP)
Likuma normas attiecībā uz privātajos pensiju fondos veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos, ir attiecināmas arī uz Pan-Eiropas privāto pensiju produktu plāniem (PEPP).
Neapliekami ienākumi no atbalsta pasākumiem
Ar IIN neapliek ienākumus, kas rodas, īstenojot atbalsta pasākumus fiziskajām personām (ārpus saimnieciskās darbības), ja atbalsta pasākumi tiek īstenoti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” starpniecību.
Pagarināts bezdarbnieka statusa ieguvušas fiziskās personas ienākums
Līdz 2026. gadam tiek pagarināts no aplikšanas ar IIN bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas gūtais ienākums, kuru Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendiju vai atlīdzību.
Diferencētais neapliekamais minimums un atvieglojumi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuri gūst ar IIN apliekamus ienākumus, var piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
Kas jauns autoratlīdzību maksātājiem?
Līdz 2024. gada 31. decembrim saglabājas IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem ar vienotu IIN likmi, neatkarīgi no ieņēmumu apmēra. Autoratlīdzību izmaksātāji, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, un nodokļus nomaksās ienākuma izmaksātājs ar 25% IIN likmi, sadalot ieņēmumus attiecīgi VSAOI – 80% un IIN – 20%.
Mikrouzņēmumu nodoklis
No 2024. gada 1. janvāra ir noteikta viena mikrouzņēmumu nodokļa likme 25% apmērā, neatkarīgi no mikrouzņēmuma apgrozījuma apmēra.
Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums
Saeima 2023. gada 14. septembrī pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu. Šis likums ir kas jauns un vēl nebijis. Saskaņā ar šo likumu, no 2024. gada 22. jūnija vai vēlākā pārskata gada uzņēmumiem un to grupām, kas veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kuru gada ieņēmumi (vai konsolidētie ieņēmumi) pārsniedz 750 000 000 euro secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas, būs jāsagatavo pārskats par ienākuma nodokļiem, atklājot informāciju par ienākuma nodokli. Šīs prasības attiecas uz galvenajām mātes sabiedrībām koncernos, starptautiskajām meitas sabiedrībām, atsevišķām komercsabiedrībām, un filiālēm Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešajās valstīs.
Likums paredz, ka šī informācija jāiesniedz elektroniski mašīnlasāmā formātā, izmantojot Eiropas Savienības īstenošanas aktiem apstiprināto veidni un elektronisko pārskata formātu.
Komercsabiedrībām, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem pārskata gadam, sākot ar 2024. gada 22. jūniju vai vēlāk, būs pienākums nodrošināt zvērinātam revidentam visu nepieciešamo informāciju, lai veiktu pārbaudi. Šī informācija palīdzēs pārbaudīt, vai attiecīgajai komercsabiedrībai bija pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par ienākuma nodokļiem pirms attiecīgā pārskata gada, un vai šis pārskats tika publiskots uzņēmuma tīmekļvietnē.
Zvērinātam revidentam vai revidentu komandai, kas veic šo pārbaudi, ir pienākums iekļaut savā revidenta ziņojumā informāciju par pārbaudi, norādot, vai komercsabiedrība ir izpildījusi likumā noteikto pienākumu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par ienākuma nodokļiem, un vai šis pārskats ir ticis publiskots uzņēmuma tīmekļvietnē. Šī prasība attiecas uz revidenta ziņojumu par gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, kas sagatavots par pārskata gadu, sākot ar 2024. gada 22. jūniju vai vēlāk.
Kas jauns UIN likumā?
2023. gada 7.decembrī Saeima pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ar šādiem grozījumiem.
UIN piemaksa kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem
Grozījumi nosaka, ka kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ir jāveic ienākuma nodokļa piemaksa 20% apmērā gadā, neatkarīgi no tā, vai peļņa tiek izdalīta dividendēs. Šī piemaksa tiek aprēķināta, ņemot vērā pirmstaksācijas gada peļņu vai zaudējumus.
Taksācijas gadā aprēķināto piemaksu var samazināt par iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs aprēķināto nodokļa summu. Turklāt, samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu var attiecināt uz turpmāko ienākuma nodokli par peļņas sadali dividendēs, bet ne vairāk kā iepriekš uzkrāto nodokļa piemaksu summu, uz kuru nav veikti samazinājumi.
Lai novērstu nodokļa dubultās uzlikšanas risku, piemaksas summu var samazināt par nodokļa summu, kas aprēķināta par iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs, līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim. Grozījumi attiecas uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, un tas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kas sniedz licencētus kreditēšanas pakalpojumus.
Kopumā ilgtermiņā kreditētāju nodokļu slogs nepalielinās, jo ir jāuzskata, ka UIN par peļņu agri vai vēlu būs jāsamaksā, tomēr, grozījumiem ir ietekme uz kredītiestāžu naudas plūsmu, kā arī ņemot vērā to, ka naudas tagadnes vērtība ir lielāka par tās nāktones vērtību, ir jāsecina, ka kredītiestāžu nodokļu slogs pieaugs.
Ilgstoši lietoti reprezentatīvie automobiļi
Pēc 60 mēnešu perioda beigām reprezentatīvā automobiļa īpašniekam vai turētājam ir tiesības uzskatīt šā automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus par saimnieciskās darbības izdevumiem. Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, šie noteikumi attiecas arī uz reprezentatīvajiem automobiļiem, kuri tika iegādāti līdz 2023. gada 31. decembrim. Tomēr šie grozījumi neietekmē reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību vai nomas maksu. Tādējādi, iegādājoties vai nomājot reprezentatīvu automobili, uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības paliek nemainīgas, un nodokļa maksājums jāveic tajā taksācijas periodā, kurā automobilis tiek iegādāts vai notiek nomas/nomaksas pirkuma maksājumi visā nomas/nomaksas pirkuma līguma darbības laikā.
Kas jauns pievienotās vērtības nodoklī?
2023. gada 7.decembrī otrajā lasījumā Saeima pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
PVN reģistrācijas slieksnis
PVN reģistrācijas slieksnis pacelts līdz 50 000 EUR (likuma 59.p.1.d.)
Reprezentatīvie automobiļi
Tā kā Uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām ir izstrādāts ierobežojumi periodan, kurā par reprezntat’vā autonobiļu ekspluatāciju un degvielas izdevumiem ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma doklis, šāds regulējums ir nepieciešams arī PVN. Tāpēc likuma 100. panta 1.1 daļas 2. punkts ir grozīts, nosakot, ka priekšnodoklis nav atskaitāms par izmaksām, kas saistītas reprezentatīvo automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi) un kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta īpašumā vai turējumā reģistrētam nodokļa maksātājam.
Sports
Ierosinātie grozījumi PVN likumā (likuma 52. panta pirmā daļa papildināta ar 14.1, 14.2 un 14.3. p.), kas paredz, ka PVN netiek piemērots reģistrētām biedrībām vai nodibinājumiem par dalības maksu sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbībām, ko piedāvā šīs organizācijas personām, kas nodarbojas ar sportu, ja šo pasākumu organizēšanas nolūks nav pelnīt papildu ienākumus šīm biedrībām vai nodibinājumiem. Būtisks elements biedrību un nodibinājumu ietvaros ir to darbības bezpeļņas mērķis. Tomēr Biedrību un nodibinājumu likuma 7.panta pirmajā daļā arī paredzēts, ka šīs organizācijas var veikt papildus saimniecisko darbību, saistītu ar savu īpašumu uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus.
Priekšnodokļa korekcija par zaudētajiem parādiem
Jaunā redakcijā ir izstrādāts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.pants, kurš nosaka, ka zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN nedrīkst pārsniegt 1000 eiro. Turklāt ir noteikts, ka preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana šim saņēmējam ir jāpārtrauc vismaz trīs mēnešus (esošo sešu mēnešu vietā), un preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības norādīt zaudējumu summu PVN deklarācijā, iesniedzot jebkuru (kārtējo) PVN deklarāciju. Ja uzņēmums ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra, PVN summu par zaudēto parādu norāda PVN deklarācijā par pēdējo taksācijas periodu.
Lai samazinātu interpretācijas neskaidrības, grozījumi PVN likumā skaidro, kāds parāds tiek uzskatīts par zaudētu, un norāda precīzi, kurš ir zaudētā parāda radīšanās brīdis. Tajā pašā laikā grozījumi saglabā 105.panta pirmās daļas 8.punktā minēto nosacījumu par to, ka reģistrētam PVN maksātājam ir pienākums veikt pierādāmas parādu piedziņas un atgūšanas darbības, gadījumā, ja nodokļu administrācija to prasa.
Neskatoties uz to, ka katrs nodokļu maksātājs varēs pats izlemt, kādas konkrētas darbības veikt parāda piedziņai un atgūšanai, ir noteikti nosacījumi, kuriem jābūt izpildītiem, lai reģistrēts PVN maksātājs varētu izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Šie nosacījumi paliek nemainīgi un atbilst esošajiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105.panta pirmās daļas nosacījumiem, izņemot 6. un 9.punktu.
Ir pievienots 105.panta vienpadsmitais pants, kas izveidots kā jauna daļa, paredzot, ka, atjaunojot sadarbību ar fizisku personu klientu, preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir pienākums iemaksāt valsts budžetā PVN summu par iepriekšējos taksācijas periodos atskaitīto zaudētā parāda PVN summu.
Līdzīgi 105.panta divpadsmitā daļā, kas izteikta jaunā redakcijā), preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra, ir pienākums atmaksāt valsts budžetā iepriekš atskaitīto priekšnodokļa summu 20 dienu laikā no izslēgšanas brīža, iesniedzot PVN deklarāciju par pēdējo taksācijas periodu.
Lai nodrošinātu skaidrību par jauno regulējumu, ir ierosināts, ka grozījumi PVN likumā attiecas uz PVN rēķiniem, kas izrakstīti sākot ar 2024.gada 1.janvāri.
