Kā noteikt saistīto uzņēmumu aizdevumu procentu tirgus vērtību?

Saistītie uzņēmumi bieži savā starpā izsniedz aizdevumus, kuriem tāpat kā citiem darījumiem starp saistītajām personām ir jāatbilst tirgus vērtībai. Šobrīd jautājums ir ieguvis papildus aktualitāti, tā iemesla dēļ, ka procentu maksājumu pārsniegums pār to tirgus vērtību tiek pielīdzināts dividenžu izmaksai. Tas nozīmē, ka aktualizēsies arī procentu likmes tirgus vērtības novērtēšanas jautājums.

Lai novērtētu procentu likmes tirgus vērtību nav vienas vienīgas “pareizās” pieejas. Praksē procentu likmju pētījumos esam izmantojuši gan komerciālās datubāzes (piemēram, Bloomberg), gan arī publiski pieejamos statistikas datus (Latvijas Bankas statistika).

Teorijā un praksē lai pamatotu procentu likmes atbilstību tirgus vērtībai, parasti tiek piemērota salīdzināmo nekontrolēto cenu metode, izmantojot vai nu iekšējos salīdzināmos datus, vai ārējos salīdzināmos datus. Vispirms ir jāveic cenu ietekmējošo faktoru analīze, lai varētu identificēt darījumus, kuri ir salīdzināmi, t.i. pietiekami līdzīgi, lai atšķirības neietekmētu cenu, vai arī atšķirību ietekmi būtu iespējams koriģēt matemātisku aprēķinu rezultātā. Aizdevuma līguma gadījumā vissvarīgākais salīdzināmības rādītājs ir aizņēmēja kredītspēja, taču ir svarīgi arī vērtēt aizdevuma izsniegšanas laiku, aizdevuma summu, nodrošinājumu, termiņu utt. Otrkārt, ir jāatrod salīdzināmi dati, lai aprēķinātu procentu tirgus likmi.

Tiktāl teorijā viss ir skaidrs, taču praksē, protams, ir grūtības, pirmkārt,  noteikt testējamā uzņēmuma kredītspēju, otrkārt, iegūt salīdzināmo uzņēmumu datus.

Pirmajā solī, kredītspējas noteikšanai parasti tiek izmantotas starptautisko kredītreitingu aģentūru izstrādātās metodikas, kuras ļauj analizēt kredītreitingu (piemēram, Moody’s, Standard & Poor’s).

Otrajā solī, tiek meklēti salīdzināmie dati, izmantojot komerciālās datubāzes, kuras satur vai nu datus, piemēram, par korporatīvajām obligācijām (piemēram, Bloomberg datubāze), aizdevumu procentu likmēm (piemēram, Van Dijka biroja datubāze).

Ja Jums ir nepieciešams pamatot aizdevumu procentu likmes (t.sk. izmantojot Bloomberg vai citas komerciālās datubāzes), lūdzu rakstiet info@breicis.com vai zvaniet +371 29 274 911.
 

Zemāk mēģināšu ieskicēt kā rīkoties konkrētās situācijās.

1. Situācija. Latvijas uzņēmums ir saņēmis aizdevumu no Kipras mātes uzņēmuma. Aizdevuma procentu likme ir 3% gadā vai zemāka.

Šajā situācijā vienkāršākais veids ir pamatoties uz Latvijas Bankas statistikas datiem. Lai arī no transfertcenu teorijas un metodoloģijas viedokļa salīdzināt starp uzņēmumiem izsniegtā aizņēmuma procentu likmi ar kredītiestāžu izsniegto aizdevumu procentu likmi (turklāt statistiku) nav pareizi, tomēr no praktiskā viedokļa šādi dati parasti ir pietiekami, it īpaši, ja aizdevuma summa nav pārāk liela.

Tomēr ir jāņem vērā nosacījums, ka aizdevējam (Kipras uzņēmumam) ir jāveic zināmas funkcijas un jāuzņemas riski, kas ir saistīti ar aizdevuma izsniegšanu. Ja aizdevuma izsniedzējs neveic funkcijas un neuzņemas riskus, tas var pretendēt tika uz bezriska procentu likmi. Tātad, ja aizdevējs ir, kā tagad ir populāri teikt, “čaulas uzņēmums”, 3% likme var būt arī virs tirgus līmeņa. Tas nozīmē, ka ir kritiski jāizvērtē struktūras, kurās aizdevēja vienīgā funkcija ir aizdevuma izsniegšana, no komercdarbības pamatotības viedokļa (business substance), un procentu likme ir jānosaka, balstoties uz veicamajām funkcijām un uzņemtajiem riskiem.

2. Situācija. Latvijas uzņēmums ir saņēmis aizdevumu no Kipras mātes uzņēmuma 1 000 000. Aizdevuma procentu likme ir 8% gadā.

Šis noteikti ir paaugstināta riska darījums, kurš ir jāanalizē, novērtējot gan aizņēmēja kredītreitingu, gan atlasot salīdzināmos datus. Procentu pārsniegums pār, teiksim, statistisko likmi 3%, t.i. 50 000 var tikt uzskatīts par slēptajām dividendēm un attiecīgi būtu jāsamaksā 25% x 50 000  = 12 500, vai likme ir jāpamato.

Vai var pamatot 8% likmi? Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Starpuzņēmumu procentu likmes būs augstākas nekā banku aizdevumu procentu likmes daudzu iemeslu dēļ, taču pamatā tā iemesla dēļ, ka ir funkciju atšķirības, bankas piešķir aizdevumus uzņēmumiem ar augstāku kredītreitingu utt.

Iespējams, ka šādā gadījumā, lai pamatotu 8% likmi, ir jāizmanto informācija par korporatīvajām obligācijām, kuru ienesīgums var sasniegt un pat pārsniegt, teiksim, 10% atzīmi.

3. Situācija. Latvijas uzņēmums ir saņēmis aizdevumu no Lielbritānijas mātes uzņēmuma 1 000 000 euro. Aizdevuma procentu likme ir 15% gadā.

Visticamāk, ka šāda likme nebūs pamatojama, ja vien aizņēmējs nav patēriņa kredītu izsniedzējs, tātad ar ļoti augstu slikto parādu risku.

4. Situācija. Latvijas uzņēmums ir aizdevējs, kurš ir izsniedzis saistītajam Lietuvas uzņēmumam 1 000 000 euro. Aizdevuma procentu likme ir 1% gadā.

Šī nav tik bieža situācija, taču šeit sastopamies ar pretēju problēmu. Latvijas uzņēmums nereti izsniedz aizdevumu, piemērojot nelielu procentu likmi, teiksim, 1%. Praksē ir bijušas situācijas, kurās ir mēģināts salīdzināt izsniegtos aizdevumus ar noguldījumu likmēm, kas nav guvis atsaucību VID. Šeit ir jāpiekrīt nodokļu administrācijai viedoklim, ka starpuzņēmumu aizdevumi nav salīdzināmi ar depozītiem, kaut vai tā iemesla dēļ, ka depozītu pieņemšana ir kredītiestāžu pakalpojums, kuru uzņēmumam nav tiesību veikt.

Savukārt, OECD transfertcenu vadlīnijās ir noteikts, ka kapitāls bez funkcionalitātes var ģenerēt ne vairāk kā bezriska atdevi, nodrošinot, ka naudas makam (cash box) bez atbilstoša pamata nav jāiegūst papildus atdeve. Tātad, ja Latvijas uzņēmumam ir lieki naudas līdzekļi, kurus tas labprāt aizdotu saistītajam ārvalstu uzņēmumam, domāju, ka šis arguments ir izejas punkts, lai analizētu situācijas, kurās liekie naudas līdzekļi ir aizdoti saistītajiem uzņēmumiem. Tāpat, uzskatu, ka arī grupas konta (cash pool) darījumos, uzņēmumam, kurš iegulda savus brīvos līdzekļus (vai vienkārši ļauj tos konsolidēt grupas vajadzībām), var izmantot šo OECD vadlīniju normu, lai pamatotu nelielo procentu likmi.

 

By |Jaunumi|0 Komentari