Grāmatvedības politikas izmaiņas
Grāmatvedības politikas izmaiņas ir būtiskas, lai nodrošinātu uzņēmumu finanšu pārskatu saskaņotību un caurspīdīgumu, it īpaši, ja tās skar starptautisko normu pielāgošanu vai nacionālo likumdošanas izmaiņu ieviešanu. Sākot ar 2025. gadu Latvijas uzņēmumiem būs jāņem vērā vairāki jauni nosacījumi, kas balstīti gan uz Eiropas Savienības direktīvām, gan uz globālām izmaiņām grāmatvedības praksē.
Ilgtspējas ziņojumu sniegšana (CSRD):
Grāmatvedības poltikas izmaiņas ietver pakāpēnisku ilgspējas pārskatu ziņošanas (ESG) ieviešanu. Sākot ar 2025. gadu, lieliem uzņēmumiem būs jāpublicē ilgtspējas pārskati, saskaņā ar Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD). Šis pienākums attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst vismaz diviem no šiem kritērijiem: aktīvu vērtība virs 25 miljoniem eiro, apgrozījums virs 50 miljoniem eiro vai vairāk nekā 250 darbinieki.
Pirmie ilgtspējas pārskati, kas sagatavoti par 2025. gadu, būs jāpublicē 2026. gadā. Šīs pārmaiņas iekļaus datus par vides, sociālās un vadības praksi (ESG) ar mērķi uzlabot uzņēmumu caurspīdīgumu un atbildību. Ilgtspējas prasības paplašinās arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri ir kotēti regulētajos tirgos, līdz 2026. gadam.
Kam ir jāiesniedz ilgstpējas ziņojumi
- lielās sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības;
- vidējas sabiedrības un mazās sabiedrības, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami
vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū; - lielās meitas sabiedrības vai mazās un vidējām meitas sabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami
vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un ja minēto sabiedrību galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts
tiesību akti; - filiāles, kas ir tādas sabiedrības filiāles, kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti, ja šo filiāļu neto
apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā pārsniedz 40 000 000 euro un ja šīs trešās valsts
sabiedrības neto apgrozījums grupas līmenī Eiropas Savienībā secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas
bilances datumā pārsniedz 150 000 000 euro.
Ilgtspējas ziņojuma saturs
- īsu darbības modeļa un stratēģijas aprakstu, akcentējot ilgtspējas risku noturību, iespējas, plānus un finanšu stratēģijas pārkārtošanai uz ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī ietekmi no ogļu, naftas un gāzes nozarēm;
- ilgtspējas mērķus, rādītājus, termiņus un siltumnīcefekta gāzu samazināšanas plānus, sasaistot tos ar zinātniskiem datiem;
- valdes un citu institūciju funkcijas, zināšanas un resursus ilgtspējas jautājumos;
- politiku un pasākumus ilgtspējas veicināšanai;
- pārvaldības veicināšanas mehānismus;
- rūpības procesu, ietekmes novērtējumu un veiktos pasākumus nelabvēlīgas ietekmes mazināšanai;
- ar ilgtspēju saistītos riskus un to vadību;
- atbilstošus rādītājus informācijas atklāšanai.
Strukturētie rēķini
No 2025. gada 1. janvāra visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus valsts vai pašvaldības iestādēm, rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini atbilstoši ES standartiem (LVS EN 16931-1:2017). Šis pienākums paplašināsies uz visiem uzņēmumiem no 2026. gada.
“Grozījumi Grāmatvedības likumā” izsludināti 2024. gada 12. novembrī nosaka strukturētu elektronisko rēķinu pakāpenisku ieviešanu Latijā reģistrētiem uzņēmumiem (visiem grāmatfevības likuma subjektiem):
- no 2025. gada 1. janvāra, Latvijā reģistrēts uzņēmums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz budžeta iestādei (t.i., budžeta iestādei, no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai un budžeta nefinansētai iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē), preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķins);
- no 2026. gada 1. janvāra visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem tiek noteikts obligāts pienākums rēķinu, kas izrakstīts samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, sagatavot kā strukturētu elektronisku rēķinu;
- līdz 2025. gada 1. maijam tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, lai noteiktu kārtību, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.
Strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, un kuru uzņēmums izraksta atbilstoši tehniskajai specifikācijai LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts.
Kas ir uzņēmums? Ar uzņēmumu tiek saprasti visi Grāmatvedības likuma subjekti (ieskaitot pašnodarbinātos), taču likums neattiecas uz fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Pienākums izrakstīt e-rēķinu attieksies tikai uz iekšzemē veiktiem darījumiem, taču uzņēmumam ir tiesības izsniegt strukturēto rēķinu, ja rēķina saņēmējam tas ir pieņemami.
Pārbaudīt vai iestāde atbilst budžeta iestādes statusam var šeit: Institucionālo sektoru klasifikācija,
Sadarbība ar VID
2025. gada ietvaros uzņēmumiem nav jāiesniedz e-rēķinu dati VID, bet gan tikai jāpiemēro sadarbojoties ar budžeta institūcijām.
Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, e-rēķinu datu nodošana VID kļūs obligāta.
VID būs gatavs datus saņemt no Latvijas valsts vienotā portāla e-adrese, e-rēķinu pakalpojuma sniedzējiem un nodokļu maksātājiem.
Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs iespējams augšupielādēt tikai XML formāta e-rēķina datni (failu) vai nodot no grāmatvedības programmām, izmantojot API (ja ir programma ir integrēta ar VID e-rēķinu API.
Vairāk informācijas par e-rēķiniem ir atrodama VID mājas lapā.
E-rēķinu izveides iespējas
- Izmantojot e-adresi, kas atrodas latvija.gov.lv tīmekļa vietē. Šis ir valsts modrošināts bezmaksas risinājums
- Izmanotjot e-rēķinu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus
- Integrējot e-rēķinu izveides funkciju uzņēmuma datoprogrammatūrā.
Gada pārskatu likums
2024.gada 17.oktobrī, stājās spēkā grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskata likumā, kuri piemerosies sagatavojot gada parsktu, jau par 2024. gadu.
Izmaiņas uzņēmumu robežvērtībās
Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 2013/34/ES grozījumu pārņemšanu, robežvērtības tiek palielinātas par 25%. Tabulā ir sniegtas jaunās robežvērtības un iekavās – iepriekšējās.
| Kritēriji |
Mikrosabiedrība
|
Maza sabiedrība
|
Vidēja sabiedrība
|
Liela sabiedrība |
| Nepārsniedz 2 no 3 kritērijiem | Nepārsniedz 2 no 3 kritērijiem | Nepārsniedz 2 no 3 kritērijiem | Pārsniedz 2 no 3 kritērijiem | |
| Bilances kopsumma | 450 000
(350 000) |
5 000 000
(4 000 000) |
25 000 000
(20 000 000) |
25 000 000
(20 000 000) |
| Neto apgrozījums | 900 000
(700 000) |
10 000 000
(8 000 000) |
50 000 000
(40 000 000) |
50 000 000
(40 000 000) |
| Vidējais darbinieku skaits | 10 | 50 | 250 | 250 |
Kan nepieciešama obligātā revīzija vai ierobežotā pārbaude
Sabiedrības sagatavoto gada pārskatu, ja tā ir vidēja vai liela sabiedrība vai ja tās pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī koncerna mātes sabiedrības sagatavoto konsolidēto gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam (Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata likuma 91.p.).
Mazām sabiedrībām Grāmatvedības Direktīva atļauj katrai Dalībvalstij patstāvīgi noteikt kritērijus. Ņemot vērā likumā noteiktās jaunās palielinātās lieluma kritēriju robežvērtības,
tiek palielinātas par 25% arī mazo sabiedrību robežvērtības, pie kurām šīs mazās sabiedrības tiks pakļautas zvērināta revidenta gada pārskata pārbaudei (skat. tabulu zemāk).
| Kritēriji |
Obligātā revīzija |
Ierobežota pārbaude |
||
|
Tagad |
Iepriekš | Tagad |
Iepriekš |
|
| Bilances kopsumma |
1 000 000 |
800 000 | 500 000 |
400 000 |
| Neto apgrozījums |
2 000 000 |
1 600 000 |
1 000 000 |
800 000 |
| Vidējais darbinieku skaits |
50 |
50 | 25 |
25 |
Mūsu grāmatvedības pakalpojumi.
Transfertcenas: vai ražotājs drīkst strādāt ar zaudējumiem?
Ievads Grupā ietilpstoši ražošanas uzņēmumi var ciest pamatdarbības zaudējumus dažādu komerciālu faktoru dēļ, tostarp nelabvēlīgu tirgus apstākļu, izejvielu [...]
Personāla daļas un personāla opcijas: kā motivēt darbiniekus ar līdzdalību uzņēmumā? (Video)
Darbinieku piesaiste un noturēšana kļūst par arvien nozīmīgāku izaicinājumu daudziem uzņēmumiem. Ar konkurētspējīgu atalgojumu vien ne vienmēr pietiek, [...]
Transfertcenu noteikšana aizdevumu darījumos: kā pamatot tirgus procentu likmi?
Aizdevumu darījumi starp saistītiem uzņēmumiem ir viena no biežāk sastopamajām finansēšanas formām uzņēmumu grupās. Mātes sabiedrības finansē meitas [...]
Kontrolēto darījumu pārskats – jaunās prasības un praktiskā aizpildīšana
Sākot ar 2026. gadu, Latvijā stājas spēkā būtiskas izmaiņas transfertcenu dokumentācijas jomā – uzņēmumiem noteiktos gadījumos būs [...]



