Ārzemnieku nodarbinātības iespējas Latvijā: kādi nodokļi jāmaksā?

Šajā gadījumā ārzemnieks turpina strādāt saskaņā ar darba līgumu ar izcelsmes valsts struktūru, kas viņam maksā algu, kā arī sociālās un veselības apdrošināšanas iemaksas, kas piemērojamas attiecīgajā valstī. Uzņēmums pēc tam pārrēķina viņa izmaksas Latvijas uzņēmumam. Starp Latvijas uzņēmumu un šo personu nav noslēgts darba līgums, tādējādi tikai mītnes valsts pusei ir tiesības veikt ar viņu juridiska rakstura darbības. Šādās situācijās ir arī bieži sastopams, ka ārzemnieks var izmantot uzņēmuma automašīnu gan darba, gan personīgām vajadzībām.

Tāpēc šajā gadījumā var rasties šādi jautājumi:

1. Vai persona paliks savas mītnes valsts rezidents nodokļu vajadzībām
2. Vai algas nodokļi ir jāmaksā Latvijā, un, ja jā, tad:

• reģistrācijas/ziņošanas prasības;
• iespējamie nodokļu atvieglojumi Latvijā emigrantam (piemēram, par bērniem, apgādībā esošu sievu utt.);
• nodokļu ietekme no uzņēmuma automašīnas izmantošanas gan privātām, gan darba vajadzībām;
• citi nodokļu jautājumi, kas rodas, norīkojot darbā Latvijā, ja tādi ir.

Rezidence

Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem fiziska persona tiek uzskatīta par Latvijas nodokļu rezidentu, ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā vai ja tā uzturas Latvijā laikposmu vai laikposmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā fiskālajā gadā. Tomēr, ja Latvijā strādā ārzemnieks, viņa nodokļu rezidences statuss ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētās ES valsts un Latvijas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, konkrēti 4. pantu. Saskaņā ar Latvijas un ES dalībvalsts līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu 4. pantu, ja fiziskā persona kvalificējas kā nodokļu rezidents saskaņā ar abu valstu iekšzemes nodokļu noteikumiem, fiziskās personas nodokļu rezidenci līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemērošanas vajadzībām nosaka, secīgi veicot līguma 4. panta 2. punktā noteiktos četrus kontolpunktus, kas ir šādi:

• Kurā valstī personai ir pastāvīgā dzīvesvieta?
• Kurā valstī ir indivīda vitālo interešu centrs (personiskās un ekonomiskās attiecības)?
• Kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta?
• Kuras līgumslēdzējas valsts pilsonību persona pieprasa?

Kad konkrēta kritērija pārbaude sniedz galīgo atbildi, pārējie kritēriji nav jāpārbauda. Ja nav iespējams sniegt galīgu atbildi uz kādu no iepriekš minētajiem četriem secīgi pārbaudītajiem kritērijiem, nodokļu rezidenci līguma piemērošanas vajadzībām savstarpēji nosaka abu līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu valstu nodokļu iestādes.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) izdotajiem komentāriem par nodokļu paraugkonvenciju par ienākumiem un kapitālu (“Komentāri”) “pastāvīga dzīvesvieta” ir jāsaprot kā privātpersonai piederoša vai tās īrēta māja vai dzīvoklis, īrēta mēbelēta telpa, kas privātpersonai ir pieejama visu laiku un nepārtraukti, nevis tikai laiku pa laikam uzturēšanās nolūkā, kas tās iemeslu dēļ noteikti ir īslaicīga (ceļojums izklaides nolūkā, komandējums u. c.). Dzīves interešu centra atrašanās vieta ietver visu pieejamo faktu novērtējumu, lai noskaidrotu, ar kuru līguma valsti indivīdam ir ciešākas personiskās un ekonomiskās saites (ģimenes attiecības, politiskās, profesionālās un kultūras aktivitātes, uzņēmējdarbības vieta utt.). Pastāvīgā dzīvesvieta vienā valstī nozīmē, ka indivīds šajā valstī uzturas biežāk. Ja rodas šaubas par to, kurā valstī atrodas indivīda vitālo interešu centrs, ja indivīds biežāk uzturas vienā valstī, tad šo valsti uzskata par viņa dzīvesvietas valsti.

Pilsonības tests var sniegt galīgo atbildi par personas dzīvesvietu gadījumos, kad visi trīs iepriekšējie testi neļauj veikt konkrētu noteikšanu.

Kā paskaidrots iepriekš, ja pirmais tests sniedz izšķirošu atbildi (pastāvīgā dzīvesvieta ir tikai ārzemnieka mītnes valstī), pārējo līguma testu veikšana nav nepieciešama.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Uz Latviju nosūtīts ārzemnieks turpina veikt sociālās apdrošināšanas maksājumus tikai savā mītnes zemē, ja:

• viņš tiek nosūtīts uz Latviju uz laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus; un
• viņš nav nosūtīts, lai aizstātu citu norīkoto personu; un
• A1 sertifikāts ir iegūts pirms izbraukšanas no izcelsmes valsts.

Ieteicams, lai puses pirms norīkojuma sākuma noregulētu sociālās apdrošināšanas iemaksu paziņošanas un, ja nepieciešams, pārnestu šo pienākumu uz saņēmējvalsti.

Pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) Latvijā

Saskaņā ar Latvijas iekšzemes IIN likumu, atalgojums, ko ārzemnieks saņem par darba pienākumu veikšanu Latvijā, tiek aplikts ar IIN Latvijā pēc sekojošām likmēm:

• IIN 20% apmērā no ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā;
• IIN 23% no gada ienākumiem no 20 004 līdz 78 100 eiro;
• IIN 31% apmērā tiek piemērots visiem ienākumiem, kas pārsniedz 78 100 eiro gadā.

Pamatojoties uz IIN likuma 3. panta 3. punkta 1. apakšpunktu – darba ienākumi, vai IIN likuma 3. panta 3. punkta 4. apakšpunktu – valdes locekļa atalgojums, vai IIN likuma 3. panta 3. punkta 21. apakšpunktu un 17. panta 1. punktu – personāla noma). Tomēr ārvalstnieka gadījumā ir jāņem vērā Latvijas un ES valsts līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu noteikumi. Ja līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ietvertie noteikumi ir labvēlīgāki nekā iekšzemes tiesību akti, personas var piemērot līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu noteikumus pēc noteiktas administratīvās procedūras ievērošanas.

Pirmkārt, līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu 16. pants paredz, ka direktora atalgojums un tamlīdzīgi maksājumi, ko vienas valsts (t.i., emigranta mītnes valsts) rezidents saņem kā otras valsts (t.i., Latvijas) uzņēmuma valdes loceklis, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrā valstī (t.i., Latvijā). Tādējādi, ja ārzemnieks darbojas un saņem atalgojumu kā Latvijas uzņēmuma valdes loceklis, tad, pamatojoties arī uz IIN noteikumiem, saņemtais atalgojums ir jāapliek ar nodokli Latvijā.

Otrkārt, būtu jāpārbauda līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu 15. panta noteikumi. Līguma 15. pantā ir noteikts vispārējais princips, saskaņā ar kuru algas un līdzīga veida atlīdzība tiek aplikta ar nodokli.  Līguma 15. panta 1. un 2. punkts paredz, ka darba ienākumi ir jāapliek ar nodokli valstī, kuras rezidents ir darba ņēmējs (t. i., emigranta mītnes valstī), ja vien darbs netiek veikts citā valstī (t. i., Latvijā).  Ja nodarbinātība tiek veikta citā valstī (t.i., Latvijā), tad otra valsts var aplikt ar nodokli šādus nodarbinātības ienākumus, ja vien vienlaikus nav izpildīti visi trīs turpmāk minētie nosacījumi:

• darbinieks uzturas Latvijā laikposmu vai laikposmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā finanšu gadā;
• atalgojumu izmaksā darba devējs, kas nav Latvijas rezidents, vai darba devējs, kas to veic tā vārdā;
• atalgojumu nesedz pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, kas darba devējam ir Latvijā.

Jāatzīmē arī, ka, ja norīkojums ir strukturēts kā pakalpojuma līgums, kas noslēgts starp ārvalstnieka mītnes valsts vienību un Latvijas vienību, ir jāņem vērā ārvalstnieka mītnes valsts vienības pastāvēšana Latvijā. Tādējādi ir svarīgi nodrošināt, ka līgums netiek uzskatīts par pakalpojumu līgumu, lai mazinātu pastāvīgās pārstāvniecības risku Latvijā.

Reģistrācijas, ziņošanas un maksājumu pienākumi

Pamatojoties uz IIN likumu, personāla nomas gadījumā Latvijas uzņēmuma pienākums:

• aprēķināt IIN, pamatojoties uz informāciju par ārvalstnieka mītnes valsts iestādes sniegto vai līgumā iekļauto bruto algu/apmaksas nosacījumiem un Latvijas iestādes piešķirtajiem papildu labumiem;
• pārskaitīt IIN maksājumus valsts budžetā līdz nākamā mēneša 23. datumam (IIN likuma 17. panta 10. punkts);
• par ieturēto IIN līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam iesniedz:
• par rezidentu – paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām, norādot ienākuma veida kodu 1043 “Iznomātā personāla ienākums”;
• par nerezidentu – pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta – gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā, norādot kodu 15 “Darba alga”.

Ja par nomātu ārvalstu darbinieku ir pienākums veikt VSAOI Latvijā, tad personāla nomniekam (uzņēmumam) ir pienākums veikt sekojošus soļus:

• ne vēlāk kā stundu pirms iznomātais darbinieks sāk darbu, nepieciešams iesniegt ziņas par darba ņēmējiem Valsts ieņēmumu dienestā un reģistrēt tos kā darba ņēmējus;
• katram iznomātajam darbiniekam ir jānosaka valsts sociālās apdrošināšanas obligāciju iemaksu (VSAOI) objekts un jāveic aprēķins, reizinot iemaksu objektu ar atbilstošo VSAOI likmi, kas atbilst konkrēta darba ņēmēja statusam;
• līdz nākamā mēneša 17. datumam jāiesniedz darba devēja ziņojums un jāiemaksā budžetā deklarētās VSAOI summas līdz 23. datumam;
• ja iznomātais darbinieks pārtrauc darbu, ziņas par šī darba ņēmēja statusa zaudēšanu nepieciešams iesniegt trīs darbdienu laikā pēc darba pārtraukšanas.

Turklāt, pārskaitot maksājumus nerezidentiem, ir jāatskaita IIN. Par to, kura puse (vai fiziskā persona) segs Latvijas IIN izmaksas, lemj ārvalstnieka valsts uzņēmums un Latvijas uzņēmums.

Atvieglojumi

Ja fiziskā persona nerezidents Latvijā gūst vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem taksācijas gadā, tai tiek piešķirti šādi papildu atvieglojumi:

• maksātāja gada diferencētais neapliekamais minimums (līdz 500 EUR/mēn.);
• atvieglojumi par apgādājamiem (250 EUR/mēn. par 1 bērnu);
• attaisnotie izdevumi par izglītību un medicīnas pakalpojumiem.

Attaisnoto izdevumu priekšrocības/atlaides nerezidentiem ir pieejamas tikai pēc gada beigām, iesniedzot gada IIN deklarāciju un pieprasot atmaksāt pārmaksāto IIN.

Uzņēmuma auto

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa mērķis ir piemērot nodokli par transportlīdzekļiem, kas atrodas komersanta, ārvalsts komersanta filiāles vai zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā, un tiek izmantoti ne tikai saimnieciskās darbības veikšanai, bet arī privātajām vajadzībām.

Kopš 2023. gada 1. jūlija par transportlīdzekli, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2009. gada 1. janvāra un par kuru transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir informācija par motora maksimālo jaudu, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā atbilstoši tā motora maksimālajai jaudai kilovatos (kW) šādā apmērā:

• līdz 110 kW – 33 EUR/mēn.;
• no 111 kW  līdz 130 kW – 0,30 EUR par katru kW/mēn.;
• no 131 kW līdz 150 kW – 0,35 EUR par katru kW/mēn.;
• no 151 kW līdz 200 kW – 0,5 EUR par katru kW/mēn.;
• virs 200 kW – 0,70 EUR par katru kW/mēn.;
• elektroauto – 15 EUR/mēn.;
• plug-in hibrīdauto – 25 EUR/mēn.;
• automašīnām, kas reģistrētas pirms 01.01.2009. vai nav norādīta to maksimālā jauda – 60 EUR/mēn.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis maksā darba devējs, un tas nav attiecināms uz fizisku personu.

Potenciālais patstāvīgās parstāvniecības risks

Šajā variantā ir būtiski nodrošināt, lai ārzemnieks Latvijā neveidotu pastāvīgu pārstāvniecību (saskaņā ar IIN 5. pantu).

Ieteicams arī iegūt derīgu ārvalstnieka mītnesvietas vienības rezidences apliecību, kas apliecina rezidenci viņa mītnes valstī un kas jāapstiprina abu iesaistīto valstu nodokļu iestādēm (Ministru noteikumu Nr. 178 1. pielikums).  Šāda rezidences apliecība novērsīs 10% Latvijas ieturējuma nodokļa risku saskaņā ar vienošanos par “personāla nomu” par maksājumiem, ko Latvijas uzņēmums veic ārvalstnieka izcelsmes uzņēmumam.

Ieteicams arī līgumā starp ārzemnieka mītnes valsts un Latvijas vienību noteikt, ka Latvijas vienībai ir atļauts ieturēt algas nodokļus no ārvalstnieka mītnes valsts vienībai izmaksātās pakalpojumu maksas.

Saskaņā ar šo iespēju ārzemnieks noslēdz darba līgumu ar Latvijas uzņēmumu.

Līdzīgi kā saskaņā ar 1. variantu, fiziskā persona ir pakļauta Latvijas IIN progresīvajām likmēm 20%, 23% vai 31% apmērā. Tā kā fiziskā persona tiek uzskatīta par Latvijas uzņēmuma darba ņēmēju, par viņu tiek ziņots kā par tādu, un tai ir tiesības piemērot arī šādus pabalstus katru mēnesi (nevis katru gadu):

• no algas ieturētais sociālais nodoklis ir atskaitāms IIN vajadzībām, ieskaitot citās ES valstīs samaksāto sociālo nodokli;
• ES/EEZ reģistrētiem apdrošinātājiem samaksātās ilgtermiņa dzīvības apdrošināšanas prēmijas un ES/EEZ reģistrētiem privātiem pensiju fondiem samaksātās iemaksas, kas kopā vai atsevišķi nepārsniedz 10% no darbinieka bruto algas taksācijas gadā.

Līdzīgi kā pirmajā variantā, par ārvalstnieku nav jāmaksā Latvijas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja pirms norīkojuma perioda ir saņemts A1 sertifikāts. Līdzīgi kā pirmajā variantā, ārvalstu darbiniekam ir jāiesniedz gada IIN deklarācija, lai pieprasītu turpmāk minētos atvieglojumus un pārmaksātā IIN atmaksu, ja nerezidenta fiziskā persona Latvijā gūst vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem taksācijas gadā:

• maksātāja gada diferencētais neapliekamais minimums (līdz 500 EUR/mēn.);
• atvieglojumi par apgādājamiem (250 EUR/mēn. par 1 bērnu);
• attaisnotie izdevumi par izglītību un medicīnas pakalpojumiem.

Nodokļu ietekme uz uzņēmuma automašīnu ir tāda pati kā pirmajā variantā.

Secinājums

Atšķirība starp abiem variantiem ir tāda, ka saskaņā ar otro variantu pastāvīgās pārstāvniecības risks nepastāv, ja ārzemnieks darbojas kā Latvijas uzņēmuma darbinieks un neveic uzdevumus sava mītnes valsts uzņēmuma vārdā. Ja Latvijas fiziskā persona tiek uzskatīta par Latvijas uzņēmuma darbinieku, var apgalvot, ka pastāvīgā pārstāvniecība nav izveidota. Šāda pieeja izriet no jaunākajām ESAO interpretācijas pamatnostādnēm.