Sākot ar 2026. gadu, Latvijā stājas spēkā būtiskas izmaiņas transfertcenu dokumentācijas jomā – uzņēmumiem noteiktos gadījumos būs pienākums sagatavot un iesniegt Kontrolēto darījumu pārskatu (KDP). Jaunā prasība ieviesta ar grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² pantā, un tās mērķis ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestam strukturētu informāciju par uzņēmumu veiktajiem kontrolētajiem darījumiem.

Prasības piemērojamas darījumiem, kas veikti pārskata gadā, kurš sākas 2025. kalendārajā gadā. Tas nozīmē, ka daudziem uzņēmumiem jau šobrīd jāizvērtē savi darījumi ar saistītajām personām un transfertcenu dokumentācijas kvalitāte.

Kad jāiesniedz Kontrolēto darījumu pārskats?

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² panta trešā daļa paredz, ka uzņēmumam jāiesniedz KDP, ja kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 250 000 EUR.

Pārskats jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas arī uz uzņēmumiem, kuru finanšu gads nesakrīt ar kalendāro gadu. Piemēram, ja uzņēmuma finanšu gads sākas 2025. gada 1. maijā un beidzas 2026. gada 30. aprīlī, KDP būs jāiesniedz līdz 2027. gada 30. aprīlim.

Kas ir Kontrolēto darījumu pārskats?

Likuma 15.² panta 9.¹ daļa nosaka, ka KDP ir transfertcenu dokumentācija strukturētu datu formā, kurā ietver:

  • informāciju par kontrolēto darījumu veidu, virzienu, summu un darījuma partneri;
  • izmantoto tirgus cenas noteikšanas metodi;
  • informāciju par salīdzināmajiem datiem;
  • testējamo pusi;
  • tirgus cenas intervālu;
  • piemēroto finanšu rādītāju.

Faktiski tas nozīmē, ka VID turpmāk standartizētā veidā saņems galveno informāciju no transfertcenu dokumentācijas. Iesniedzot KDP, uzņēmums apliecina, ka visa informācija ir pilnīga un patiesa, kā arī norādītie finanšu rādītāji ir korekti. Tas nozīmē, ka atbildības līmenis, iesniedzot KDP ir augsts. Neraugoties uz nelielo aizpildāmo laukus skaitu EDS formā, pilna tirgus cenas diapazona analīze joprojām ir obligāta. KDP neaizstāj  transfertcenu dokumentāciju, bet gan sumarizē tās rezultātus.

Kur pieejama KDP forma?

Kontrolēto darījumu pārskats pieejams EDS sistēmā:
Dokumenti → Izveidot jaunu dokumentu → Uzņēmumu ienākuma nodokļa dokumenti → Kontrolēto darījumu pārskats.

Jaunākās ziņas

KDP aizpildīšanas kārtība

Aizpildot pārskatu, vispirms jānorāda:

  • pārskata periods;
  • finanšu gada sākuma un beigu datums;
  • vai tiek iesniegts pirmreizējs dokuments vai precizējums.

Pēc tam tiek pievienoti darījumu partneri, norādot:

  • nosaukumu;
  • reģistrācijas numuru;
  • rezidences valsti;
  • adresi.

Katram darījumam atsevišķi jānorāda:

  • darījuma veids;
  • darījuma virziens (pirkšana vai pārdošana);
  • darījuma summa;
  • transfertcenu metode;
  • testējamā puse (darīuma puse, kurš tiek pārbaudīts un analizēts);
  • tirgus cenas indikators;
  • tirgus cenas intervāls vai punkts;
  • faktiskie finanšu rādītāji.

Ja klasifikatorā nav piemērota darījuma veida, iespējams izvēlēties “Cits” un ievadīt aprakstu brīvā formā.

Ja Jums nepieciešama palīdzība KDP aizpildīšanā?

Mēs esam izstrādājuši anketu, kuru varat aizpildīt un nosūtīt mums pārbaudei, pirms KDP aizpildīšanas  EDS, lai pārliecinātos, ka anketa ir korekti aizpildīa.

1. solis – Pieteikties pārbaudei;
2. solis – Mēs nosūtīsim Jums kontrolēto darījumu pārskata formu;
3. solis – Jūs to aizpildīsiet;
4. solis – Mēs bez maksas pārbaudīsim to un sniegsim komentārus vai/un ieteikumus.

Labāk pārliecināties savlaicīgi!

📌Lai Jums jau iepriekš būtu skaidrs, ko sagaidīt, aicinām noskatīties video zemāk.

Katrs darījums jāatspoguļo atsevišķi

Atbilstoši ESAO transfertcenu vadlīniju principam – katrs būtiskais darījums ar saistīto uzņēmumu ir jānodala un jāuzrāda atsevišķi. Pirmais jautājums, kas šeit rodas – kas ir darījums? Transfertcenu praksē ar terminu “darījums” saprot plašākā nozīmē vienošanos starp saistītajiem uzņēmumiem par noteiktu kategorijas preču piegādi gada ietvaros vai noteikta pakalpojuma veida sniegšanu. Tātad, preču piegādes darījumā ietilps visu attiecīgo preču kopsumma gada ietvaros. Piemēram, ja uzņēmums pārdod mēnesi banānus par 50 000 EUR, tad darījuma kopsumma būs 600 000 EUR, un nav iespējams teikt, ka ir 12 atsevišķi darījumi.

Ja uzņēmums pārdod skrūves (dažāda izmēra) un naglas (dažāda izmēra), tad darījuma kopsumma tāpat ir jāskaita kopā, bet atspoguļošana KDP var atšķirties, atkarībā no piemērotās transfertcenu metodes. Ja tiek piemērota tīrās peļņas vai tālākpārdošanas metode, kurā ir analizēts peļņas indikators, tad  KDP tas ir norādāms vienā sadaļā. Savukārt, ja tiek piemērota salīzdināmo nekontrolēto cenu metode, resp. katras skrūves vai naglas veids salīdzināts ar nekontrolētu darījumu, šeit ierakstu skaits KDP būs krietni lielāks (atkarīgs no attiecīgo preču nomenklatūras).

Svarīgs jautājums, kā ir jāuzrāda savstarpēji darījumi, piemēram, ja Latvijas uzņēmums iepērk izejvielas no mātes uzņēmuma un vēlāk pārdod gatavo produkciju tam pašam uzņēmumam, Šajā gadījumā KDP jānorāda divi atsevišķi darījumi:

  1. izejvielu iegāde;
  2. gatavās produkcijas pārdošana.

Tāpat arī situācijās, kad transfertcenu analīzē vairāki grupas uzņēmumi analizēti kopā, KDP katrs darījuma partneris jānorāda atsevišķi.

“Portfeļa princips” un vairāki darījumi

Praksē bieži tiek izmantots tā sauktais “portfeļa princips”, kur vairāki darījumi ar vairākiem partneriem tiek analizēti kopumā, piemēram, izmantojot vienotu peļņas normu.

VID viedoklis ir, ka arī šādās situācijās KDP  katrs darījums ir jānorāda atsevišķi, turklāt katram atesvišķam darījumam var norādīt vienu un to pašu tirgus cenas intervālu. Tas nozīmē, ka tehniski viens ekonomiskais modelis var radīt vairākus ierakstus KDP formā.

Darījumu būtiskuma slieksnis – 90 000 EUR

Svarīgs praktiskais aspekts ir būtiskuma princips. VID skaidro, ka darījumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 000 EUR gadā, drīkst neiekļaut KDP, ja tie nav uzskatāmi par būtiskiem transfertcenu dokumentācijas vajadzībām.

Turklāt VID ir norādījis, ka visu saistīto pušu darījumu summa pārsniedz 250 000 EUR, bet katrs atsevišķais darījums nepārsniedz 90 000 EUR, tad KDP nav obligāti jāiesniedz. Šis skaidrojums ir īpaši būtisks uzņēmumiem ar lielu skaitu nelielu grupas iekšējo darījumu. Tomēr ir jāatceras, ka ar darījumiem ir jāsaprot atšķirīgu preču un pakalpojumu darījumi. Piemēram, ja uzņēmums pārdod banānus un skrūves, visticamāk, ka tie ir divi dažādi darījumi, bet ja skrūves un naglas, domāju, ka šie pēdējie darījumi ir jāsummē.

Kādas transfertcenu metodes drīkst izmantot?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 677 Latvijā piemērojamas piecas transfertcenu metodes. VID viedoklis ir, ka, ja praksē tiek izmantota metožu kombinācija, tad KDP jānorāda pamata metode.

Savukārt situācijās, kad darījuma cena noteikta ar eksperta vērtējumu vai citām pieejām, uzņēmumam joprojām jāizvēlas viena no normatīvajos aktos paredzētajām metodēm.

Tirgus cenas intervāls – ko norādīt?

VID skaidrojumi precizē arī tirgus cenas intervāla norādīšanu:

  • ja transfertcenu dokumentācijā izmantotas kvartiles, KDP jānorāda 1. un 3. kvartile;
  • ja izmantots minimālās un maksimālās vērtības intervāls – jānorāda šīs robežas.

Savukārt salīdzināmo datu atlases gadu periodi KDP nav jānorāda.

Vai KDP ir jānorāda noslēgtās APAs?

Šobrīd KDP nav iespējams norādīt, ka uzņēmumam ir noslēgta iepriekšēja vienošanās par transfertcenu noteikšanu (APA). Šī informācija jānorāda transfertcenu dokumentācijā.

Sankciju risks

Likums paredz būtiskas sankcijas par transfertcenu dokumentācijas prasību pārkāpumiem. VID ir tiesības piemērot soda naudu līdz 1% no kontrolētā darījuma summas, kas iekļauta uzņēmuma ieņēmumos vai izdevumos.

Tādēļ uzņēmumiem ieteicams jau savlaicīgi:

  • identificēt kontrolētos darījumus;
  • pārskatīt transfertcenu dokumentāciju;
  • izvērtēt izmantotās metodes;
  • sagatavot finanšu rādītājus;
  • nodrošināt datu pieejamību KDP aizpildīšanai.

Noslēgumā

Kontrolēto darījumu pārskats būtiski mainīs transfertcenu uzraudzības praksi Latvijā. Lai gan forma sākotnēji var šķist tehniska, praksē tā nozīmē daudz detalizētāku un strukturētāku informācijas atklāšanu VID.

Uzņēmumiem svarīgi savlaicīgi sagatavoties jaunajām prasībām, jo kvalitatīva transfertcenu dokumentācija būs galvenais priekšnoteikums korektai KDP aizpildīšanai un nodokļu risku mazināšanai.