Visiem zināmu notikumu dēļ vismaz daļa no Latvijas uzņēmumiem ir spiesta pārtraukt darījumus ar Krievijas partneriem. Pat ja bizness pilnībā nav apstājies, darījumi ir apgrūtināti un var prasīt papildus izejas darbības. Saprotot šo situāciju arī VID ir izdevis vadlīnijas par darījumiem ar Krievijas uzņēmumiem, kurās ir ieskicētas problēmas, taču risinājumi tur sniegti netiek.

Šajā rakstā apskatām iespējamās problēmas darījumos ar Krievijas uzņēmumiem, tostarp, ja ir pieņemts lēmums biznesu pārtraukt un iziet no spēles ar minimāliem, ts.k. nodokļu zaudējumiem.

Debitorparādi

Latvijas uzņēmumi, kuri pārdod preces vai sniedz pakalpojumus Krievijas uzņēmumiem, nereti sastopas ar problēmām saistībā ar samaksas saņemšanu. Šādas situācijas rodas, kad Krievijas bankas nevar izpildīt maksājumus kreditoriem no Latvijas, vai arī Latvijas bankas atsakās veikt pārskaitījumus.

Tātad, izveidojas debitorparāds, kurš, saskaņā ar UIN likuma 9. panta noteikumiem, ir jāiekļauj ar ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, ja debitorparāda summa atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums;

2) tā ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums;

3) par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta, un parādu summai nav piemērojams šā [9.] panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.

Šajā gadījumā, lai nezaudētu visu prasījuma summu, kā arī nepiemaksātu UIN par zaudētajiem parādiem, Latvijas uzņēmums var izmantot stratēģiju, kas ietver prasījumu cedēšanu.  Jāatceras, ka cesijas darījumos parāda nodošana parasti notiks ar diskontu, resp. ja, teiksim, pamata parāda summa ir 1000 EUR, tad cedējot to, cedents saņems atlīdzību, kas būs mazāka. Tas nozīmē, ka veidosies zaudējumi no cesijas, kuri saskaņā ar UIN likuma 8.p.2.d.12.p. ir apliekami ar UIN, izņemot sekojošus gadījumus.

Tomēr zaudējumi no cesijas nav jāapliek ar UIN, ja ir ievēroti pirmie divi nosacījumi un viens no pārējiem sekojošiem nosacījumiem:

  • cesionārs ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs vai uzņēmumu ienākuma nodoklim pielīdzināta nodokļa maksātājs;
  • cesionārs ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
  • cesijas darījums nenotiek ar saistītu personu;
  • cesijas darījuma vērtība atbilst tā tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets.

Tas nozīmē, ka cesionāram ir jābūt nesaistītai personai, vai, gadījumā, ja cesionārs ir saistīta persona, ir jāveic cesijas darījuma vērtējums, t.i. jānovērtē diskonta atbilstība tirgus vērtībai.

Kreditorparādi

Problēmas var rasties arī saistībā ar norēķiniem starp Latvijas un Krievijas uzņēmumiem, ja maksātājs ir Lavijas uzņēmums. It īpaši gadījumos, ja banku darbības ir ierobežotas vai aizliegtas. Šādā situācijā risinājums var būt Krievijas kredotra prasījumu cedēšana uz citu valsti, kur norēķini ir iespējami.

Latvijas uzņēmumam šādā gadījumā neradīsies nekādi papildus nodokļu apsvērumi, principā, ir vienalga vai samaksāts tiks kreditoram vai cesionāram, tomēr ir jāatceras, ka maksājums cesionāram jebkurā gadījumā ir uzskatāms par maksājumu uz zemu nodokļu valsti, tā iemesla dēļ, ka veicot maksājumu tiek samazinātas saistības agrākā kreditora (Krievijas uzņēmuma) priekšā. Tāpēc, veicot maksājumus pēc cesijas līguma, ir jāņem vērā viss tas, kas veicot maksājumus Krievijas uzņēmumam, tostap, darījumu atbilstība tirgus cenām, atļaujas no VID saņemšana utt.

Krievijas uzņēmumu investīcijas Latvijā

Krievijas uzņēmumu meitas sabiedrībām Latvijā peļņas repatriācija kļūst pavisam neizdevīga, jo papildus UIN, dividenžu maksājums uz zemu nodokļu valsti apliksies ar 20% ieturējuma nodokli.

Vispārīgā gadījumā Latvijas komercsabiedrībai, kura aprēķina dividendes no peļņas, kas   veidojusies sākot ar 2018. gada 1. janvāri, dividendes veido ar UIN apliekamo objektu, tās iekļauj nodokļa bāzē un apliek ar UIN. Tātad, ja tiek izmaksātas neto dividendes – 1000, maksājamais UIN ir 250 EUR.

Neatkarīgi no tā, ja dividendes izmaksā dalībniekam – Krievijas rezidentam (juridiskai vai fiziskai personai), no dividendēm izmaksas brīdī ietur UIN, piemērojot 20% likmi. Darījumiem ar personām Krievijā ieturamo nodokli aprēķina, reizinot nodokļa likmi (20%) ar izmaksājamo dividenžu summu, un ieturēto UIN iemaksā budžetā līdz nākamā mēneša 23. datumam. Tas nozīmē, ka papildus maksājamais nodoklis pieaug par 1000 x 20% = 200 un kopā ir 450 EUR. Kas, piekritīsiet, ir diezgan sāpīgi.

Lai nepārmaksātu nodokļus, vienkāršākais risinājums ir dividendes nemaksāt, kā rezultātā peļņa uzkrāsies Latvijas uzņēmumā. Protams, tas ir tikai īstermiņa risinājums, ilgtermiņā ir ieteicams pārcelt īpašumtiesības uz Latvijas uzņēmuma kapitāla daļām no Krievijas uz citu valsti, piemēram, ieguldot Latvijas uzņēmuma kapitāla daļas cita uzņēmuma kapitālā (holdingkompānijas) vai pārdodot tās. Taču šis jautājums attiecas uz Krievijas normatīvajiem aktiem un Latvijas uzņēmumu neskar.

Jāpiebilst , ka par visām nerezidentam izmaksātajām summām (tostarp par dividendēm) izmaksātājs sniedz VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā UIN pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 6. pielikumam).

Latvijas uzņēmumu investīcijas Krievijā

Ja uzņēmumam ir ieguldījumi Krievijā, situācija var kļut vēl sarežģītāka. Investīciju risks un neprognozējamība var izraisīt nepieciešamību pārskatīt uzņēmējdarbības stratēģiju, kā rezultātā Latvijas uzņēmumam, iespējams, ir jāpārdod ieguldījumi Krievijā. Ja šāda pārdošana tiek veitka saistītai pusei, darījumam ir jāatbilst pēc tirgus vērtībai. Ja investīcijas tiek pārdotas saistītam uzņēmumam zem tirgus vērtības, tad starpība ir jāapliek ar UIN.

Šī brīža tendence ir tāda, ka Latvijas uzņēmumi nereti vēlas iziet no spēles, pārdodot investīcijas Krievijā citiem Krievijas uzņēmumiem (piemēram, to izpērk darbinieki vai konkurenti) un pārdošanas cena ir piespiedu cena, kas nereti ir vairākas reizes zemāka par to cenu, kāda tā būtu normālos apstākļos. Šeit ir jāatceras, ka darījumam, pat ja arī pārdots tiek Krievijas uzņēmumam, ir jānotiek pēc tirgus vērtības, tā iemesla dēļ, ka visi Krievijas uzņēmumi tiek uzskatīti par saistītiem uzņēmumiem. Pārdodot investīcijas citu valstu nesaistītiem uzņēmumiem, tirgus vērtība nav jāievēro, bet darījuma vērtībai ir jābūt tādai, lai to nevarētu kvalificēt kā fiktīvu darījumu.

Ņemot vērā to, ka Krievijas tirgū riski ir būtiski pieauguši, visticamāk, ka investīciju tirgus vērtība ir būtiski samazinājusies (varbūt pat vairākas reizes). Līdz ar to, pārdodot investīcijas, kuru rezultāts ir zaudējumi, ir nepieciešams sagatavot transfertcenu dokumentāciju ar investīciju novērtējumu. Ja darījumu kopsumma pārsniedz 250 000 euro, tad ir nepieciešams to sagatavot, bet ja – 5 000 000 euro, tad šādas dokumentācijas sagatavošana un iesniegšana VID ir obligāta.

Jaunākās ziņas