Viens no biežākajiem jautājumiem, kas tiek uzdots – kad ārzemniekam Latvijā jāmaksā sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?

Latvijas tiesību akti

Valsts sociālās apdrošināšanas likuma 5. panta 1. punkts nosaka, ka sociālā apdrošināšana ir obligāta visiem  darba ņēmējiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un kurus nodarbina darba devējs – iekšzemes nodokļu maksātājs, citas dalībvalsts nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), kā arī pašnodarbinātas un citas pašnodarbinātas personas.

Tas nozīmē, ka citas valsts nodokļu rezidents, kurš Latvijā ir reģistrēts kā darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona, Latvijā ir pakļauts sociālās apdrošināšanas iemaksām,

Turklāt ir iespējamas arī brīvprātīgas valsts apdrošināšanas iemaksas. Tomēr personas, kurām nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, nevar veikt brīvprātīgās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Ko darīt, ja ārzemnieks strādā vairākās valstīs?

Darbinieku sociālā apdrošināšana

Ja darbinieks strādā vairāk nekā vienā dalībvalstī, viņam jānorāda dalībvalsts, ar kuru viņam ir visciešākā saikne. Šie nosacījumi attiecas uz dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram, aviosabiedrību darbiniekiem, starptautisko pārvadājumu vadītājiem, starptautisko pārvadājumu kurjeriem, dažādu jomu ekspertiem un citu profesiju pārstāvjiem, tostarp izpildītājmāksliniekiem utt. Tie attiecas gan uz darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātām personām.

Ir jāizvērtē, kurā valstī darbinieks veic būtisko darbību. Ja tā ir dzīvesvietas valsts, darbinieks var palikt sociāli apdrošināts dzīvesvietas valstī, bet, ja dzīvesvietas valstī netiek veikta būtiska darbības daļa, personai jābūt sociāli apdrošinātai valstī, kurā atrodas to nodarbinošā darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta (izņemot gadījumus, kad personu nodarbina divi vai vairāki uzņēmumi vai darba devēji, no kuriem vismaz divu juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs ārpus dzīvesvietas dalībvalsts).

Ja persona neveic būtisku savas darbības daļu dzīvesvietas dalībvalstī, tai ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas:

• dalībvalstī, kurā ir personas uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ja personu nodarbina viens uzņēmums vai darba devējs;
• dalībvalstī, kurā atrodas uzņēmumu vai darba devēju juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ja personu nodarbina divi vai vairāki uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir tikai vienā dalībvalstī;

– dalībvalstī, kurā atrodas uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ārpus attiecīgās personas dzīvesvietas dalībvalsts, ja šo personu nodarbina divi vai vairāki uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas ir divās dalībvalstīs, no kurām viena ir dzīvesvietas dalībvalsts;

– dzīvesvietas dalībvalstī, ja personu nodarbina divi vai vairāki uzņēmumi vai darba devēji, no kuriem vismaz divu juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs ārpus dzīvesvietas dalībvalsts.

Tomēr par lidojuma apkalpi un salona apkalpi, kas parasti sniedz pasažieru vai kravas pārvadājumu pakalpojumus divās vai vairāk dalībvalstīs, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāmaksā tajā dalībvalstī, kurā atrodas viņu bāzes vieta.

Lai novērtētu, vai persona parasti veic darbību divās vai vairākās valstīs, vai arī uz to tomēr attiektos norīkošanas nosacījumi, izšķirošais faktors ir vienā vai vairākās dalībvalstīs veiktās darbības ilgums (nosakot, vai darbība ir pastāvīga, speciāla/kārtas (ad hoc) vai pagaidu). Šim nolūkam tiek veikts visu attiecīgo faktu vispārējs novērtējums, darba ņēmēja gadījumā īpašu uzmanību pievēršot darba līgumā noteiktajai darba vietai.

Lai noteiktu, vai būtiska nodarbinātas personas darbības daļa tiek veikta dalībvalstī, ņem vērā darba laiku un/vai atalgojumu. Saskaņā ar vispārēju novērtējumu, ja mazāk nekā 25 % no personas darba laika tiek pavadīti dzīvesvietas dalībvalstī un/vai ja mazāk nekā 25 % no personas atalgojuma tiek nopelnīti šajā dalībvalstī, tas norāda, ka persona neveic būtisku visu darbību daļu šajā dalībvalstī.

Piezīme: Lēmums par piemērojamo tiesību aktu piemērošanu (A1 sertifikāta izsniegšana) šādām personām sākotnēji ir provizorisks un kļūst galīgs divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesaistīto valstu iestādes ir saņēmušas informāciju, ja vien citas valsts iestādes viedoklis par personai piemērojamiem tiesību aktiem nav atšķirīgs.

Pašnodarbināto personu sociālā apdrošināšana

Personai, kas parasti veic darbību kā pašnodarbināta persona divās vai vairāk dalībvalstīs, jābūt sociāli apdrošinātai dzīvesvietas dalībvalstī, ja tā veic būtisku savas darbības daļu šajā dalībvalstī, vai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās interešu centrs, ja tā nedzīvo dalībvalstī, kurā tā veic būtisku savas darbības daļu.

Kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai pašnodarbināta persona veic būtisku savas darbības daļu dalībvalstī:

• apgrozījums,
• darba laiks,
• sniegto pakalpojumu skaits un/vai atalgojums.

Ja persona neveic būtisku savas darbības daļu dzīvesvietas valstī, pašnodarbinātās personas interešu centrs jānosaka, izvērtējot šādus kritērijus:

• vieta, kur atrodas personas pastāvīgā uzņēmējdarbības vieta,
• veikto darbību parastais raksturs un ilgums,
• sniegto pakalpojumu skaits,
• attiecīgās personas vēlmes visos apstākļos utt.

Personai, kas parasti veic algota darba un pašnodarbinātas personas darbību dažādās dalībvalstīs, jābūt sociāli apdrošinātai tajā dalībvalstī, kurā tā veic algota darba darbību.

Uz personu, kas ir nodarbināta kā ierēdnis vienā dalībvalstī un veic darbību kā nodarbināta un/vai pašnodarbināta persona vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kuras administrācija ir tā, kas viņu nodarbina kā ierēdni.

Ir svarīgi nošķirt situācijas, kad uz personām var attiekties noteikumi par darbu divās vai vairākās dalībvalstīs, no situācijām, kad uz tām attiecas pagaidu norīkošanas nosacījumi. Pirmajā gadījumā pašnodarbinātas personas darbība dažādās dalībvalstīs ir daļa no tās parastā darba režīma un uzņēmējdarbības veikšanas veida, savukārt uz pašnodarbinātām personām, kuras dodas uz citu dalībvalsti, lai veiktu darbu uz ierobežotu laikposmu, kas nav pastāvīgs, drīzāk attiecas Regulas 883/2004 12. panta 2. punkta noteikumi.

Jaunākās ziņas