2023. gada 27. jūnijā Ministru kabinets pieņēma MK noteikumus Nr.333 “Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts” saskaņā ar kuriem tiek apstiprināts jauns zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts, kurā ir iekļauta arī Krievija. Noteikumi stājas spēkā un ir piemērojami ar 1.jūliju.

 

Krievija ofšors jeb beznodokļu vai zemu nodokļu valsts

Saskaņā ar aktualizēto Finanšu ministrijas sarakstu, no 1.jūlija beznodokļu zonas ir sekojošas:

  1. Angiljas teritorija;
  2. ASV Guamas teritorija;
  3. ASV Samoa teritorija;
  4. ASV Virdžīnu salu teritorija;
  5. Bahamu Sadraudzība;
  6. Britu Virdžīnu salu teritorija (sākot ar 2023. gada 1. jūliju);
  7. Fidži Republika;
  8. Kostarikas Republika (sākot ar 2023. gada 1. jūliju);
  9. Krievijas Federācija (sākot ar 2023. gada 1. jūliju);
  10. Māršala Salu Republika (sākot ar 2023. gada 1. jūliju);
  11. Palau Republika;
  12. Panamas Republika;
  13. Samoa Neatkarīgā Valsts;
  14. Tērksas un Kaikosas salu teritorija;
  15. Trinidādas un Tobāgo Republika;
  16. Vanuatu Republika.

Lai atbilstu Eiropas Savienības aktualizētajam sarakstam ar jurisdikcijām, kas nodokļu jomā nesadarbojas, 2023. gada 14. februārī šis saraksts tika papildināts ar Britu Virdžīnu salu teritoriju, Kostarikas Republiku, Māršala Salu Republiku un Krievijas Federāciju.

Latvijas nodokļu likumdošanā ir noteikts speciāls nodokļa maksāšanas režīms (aizsargpasākumi), kas attiecas uz darījumiem ar personām, kas atrodas vai ir izveidotas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās.

Šie aizsargpasākumi ir sekojoši:

Ieturējuma nodoklis maksājumiem Krievijai

Uzņēmumu ienākuma nodokli, piemērojot 20 % likmi, ietur no visiem maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai maksājumus trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām (vērtību).

Vienkāršāk izskatoties, 20% ir jāietur no visiem maksājumiem, izņemot preču piegādi (tirgus vērtībā) un publiskajiem vērstspapīriem, ja preces un vērtspapīri ir iegādāti par tirgus vērtību. Ko nozīmē tirgus vērtība – tas ir plašs jautājums, ļoti īsi runājot, tirgus vērtība ir tā cena, kuru savā starpā piemērotu savstarpēji nesaistīti uzņēmumi (nekontrolēti) salīdzināmos apstākļos (tā sauktais izstieptās rokas princips). Krievijas partneris vairs netiek uzskatīts par nesaistītu uzņēmumu un darījums tiek uzskatīts par kontrolētu.

Tātad kas ir jādara, lai pierādītu tirgus vērtību:

  1. Jāveic darījuma salīdzināmības analīzi, tostarp, funkcionālo analīzi
  2. Jāizvēlas piemērotākā transfertcenu metode
  3. Jāveic salīdzināmo datu pētījums (iekšējie vai ārējie salīdzināmie dati), lai konstatētu vai tirgus vērtība ir ievērota.

Ja preču un vērstpapīru iegādes cena nav iegādātas virs tirgus vērtības, ieturējums nav jāveic.

Neatkarīgi no jebkuriem likuma noteikumiem, ja vien nav pienākuma ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli ietur no procentu maksājumiem un maksājumiem par intelektuālo īpašumu – 20%,  maksājumiem personām uz zemu un beznodokļu valstīm, teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai maksājumus trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā.

Caurplūstošās dividendes

Latvijas uzņēmums ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā tas taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis, izņemot dividendes, kas saņemtas no personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Tātad, dividendes, kuras Latvijas uzņēmums saņems no Krievijas uzņēmuma, faktiski, apliksies ar nodokli arī Latvijā (izmaksas brīdī), jeb citiem vārdiem sakot  – dividendes vairs nav caurplūstošas.

Aizliegums samazināt nodokļu bāzi attiecībā uz ienākumiem no akciju pārdošanas,

Latvijas uzņēmumam pārdodot kapitāla daļas, kuras ir bijušas īpašumā ilgāk par 3 gadiem, kapitāla pieaugums ir izmaksājams kā dividendes, bez nodokļa piemērošanas. Protams, šis izņēmums neattiecas uz ieguldījumiem, kuri ir veikti zemu nodokļu valstīs. Tātad, ja Latvijas uzņēmumam pieder Krievijas uzņēmuma kapitāla daļas, kuras Latvijas uzņēmums atsavinās, tad attiecīgi šis atbrīvojums nepiemērosies un ienākums no daļu pārdošanas faktiski tiks aplikts ar nokli.

Darījumu uzskatīšana par darījumiem ar saistītām personām

Visi uzņēmumi, kuri atrodas zemu nodokļu zonās ir uzskatāmi par saistītajiem uzņēmumiem, pat ja nav nekādu citu saistīto uzņēmumu pazīmes. Tas nozīmē, ka darījumos ar tiem, līdztekus augšminētajiem ierobežojumiem preču iegādē, ir jāpiemēro darījumu tirgus vērtība arī pārējos darījumos, tostarp preču pārdošanā un pakalpojumu sniegšanā Krievijas uzņēmumiem.

Tas nozīmē, ka ir jāveic transfertcenu analīze, kā norādīts iepriekš, kā arī  ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju, ja darījumu vērtība pārsniedz 250 000 euro. Īpaši svarīgi ir pieminēt, ka pārsniedzot 5 000 000 eiro robežu vietējās transfertcenu dokumentācijas iesniegšana kļūst obligāta.

Kontrolēto ārvalstu uzņēmumu noteikumu piemērošana

Latvijas uzņēmumam ir jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē peļņas daļu (aktīvu vērtības pieaugumu), kas ārvalstu sabiedrībā, kurā nodokļu maksātājam pašam vai kopā ar saistītajām personām pieder būtiska līdzdalība, iegūta no mākslīgi veidotiem darījumiem.

Par mākslīgi veidotu darījumu uzskatāms darījums (arī darījumu kopums), kura veikšanas galvenais iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana, proti, darījums (arī darījumu kopums) tādā apmērā, kādā ārvalsts sabiedrība neuzņemtos riskus vai neiegādātos aktīvus, ja ārvalsts sabiedrību vai pastāvīgo pārstāvniecību nekontrolētu sabiedrība, kurā attiecībā uz šiem riskiem un aktīviem tiek veiktas būtiskās administratīvās vadības funkcijas minētā ienākuma gūšanai.

Šos noteikumus nepiemēro, ja ārvalsts sabiedrības vai pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gada:

  1. peļņa nepārsniedz 750 000 euro;
  2. ienākumi, kas nav gūti no preču un pakalpojumu realizācijas, nepārsniedz 75 000 euro.

Taču attiecībā uz zemu nodokļu valstīs reģistrētiem uzņēmumiem šie sliekšņi neattiecas, līdz ar to, ja Latvijas uzņēmumam ir meitas uzņēmums Krievijā, ir jāpārliecinās, ka netiek veikt darījumi, kuri atbilst mākslīgu darījumu definīcijai.

Secinājumi

Mēs nevērtēsim lēmuma iekļaut Krieviju zemu nodokļu sarakstā, kam acīmredzot ir pietiekami daudz iemeslu. Tomēr ir skaidrs, ka Latvijas uzņēmumiem, kuri veic jebkādus darījumus ar Krievijas uzņēmumiem, vai kuriem ir investīcijas Krievijā, tagad ir laikspārvērtēt situāciju. Ja nepieciešams padoms, dodiet ziņu!