Nodoklu jaunumi

Ar 2026. gada 1. janvāri stāsies spēkā vairāki būtiski grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā.

Alternatīva 15% UIN likme dividendēm

Uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, būs iespēja, sadalot peļņu dividendēs, izvēlēties 20% UIN likmes vietā piemērot alternatīvu 15% likmi. Šādā gadījumā dividendēm papildus tiks piemērots 6% iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Šī jaunā kārtība galvenokārt ir izdevīga fiziskajām personām, kuras dividendēs saņem ienākumus no Latvijas uzņēmumiem, bet vienlaikus ir nodokļu rezidenti citās valstīs. Izvēloties 15% UIN likmi un 6% IIN Latvijā, šiem investoriem bieži rodas iespēja savā rezidences valstī samazināt maksājamo nodokli par Latvijā samaksāto summu vai arī panākt, ka dividenžu ienākums ārvalstīs vispār netiek aplikts ar nodokli.

Papildu atvieglojumi procentu maksājumu aplikšanai ar UIN

Tāpat tiks paplašināti izņēmumi palielinātu procentu maksājumu iekļaušanai ar UIN apliekamajā bāzē. Izņēmumi būs piemērojami finansējumam, kas piesaistīts, izmantojot alternatīvus finansēšanas avotus, tostarp Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs emitētus vērtspapīrus, kolektīvās finansēšanas platformas, ieguldījumu brokeru sabiedrības un alternatīvos ieguldījumu fondus. Tie attieksies arī uz publiskās un privātās partnerības likuma ietvaros izveidotām mērķsabiedrībām, kā arī situācijām, kad piesaistītais finansējums tiek novirzīts koncerna ietvaros.

Ostu pārvaldes – UIN maksātājas

Savukārt no 2026. gada par UIN maksātājiem kļūs arī ostu pārvaldes, kas līdz šim no šī pienākuma bija atbrīvotas.

Ar 2026. gada 1. janvāri stāsies spēkā vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā.

Neapliekamais minimums

No 2026. gada tiks paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums, kas ir fiksēts un nav atkarīgs no bruto ienākumiem. Tas pieaugs no 510 EUR līdz 550 EUR mēnesī. Darba algas kalkulators 2026. gadam atrodams šeit.

Tāpat minimālā darba alga no 2026. gada tiks palielināta no 740 EUR līdz 780 EUR mēnesī.

6% IIN likme dividendēm alternatīvā UIN režīma gadījumā

Fiziskajām personām, kuras ir Latvijas kapitālsabiedrību dalībnieki, dividendēm, kas izmaksātas, piemērojot alternatīvo 15% UIN likmi, tiks piemērota 6% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.

Kompensācijas par īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām

Lai nodrošinātu lielāku tiesisko skaidrību, noteikts, ka kompensācijas par zaudējumiem un neērtībām, kas rodas nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā sabiedrības vajadzībām, ar IIN netiek apliktas.

Neapliekami atbalsta maksājumi kūdras ieguves vietu atjaunošanai

Laika posmā no 2026. līdz 2029. gadam ar IIN netiks aplikti valsts un Eiropas Savienības fondu atbalsta maksājumi degradēto kūdras ieguves teritoriju revitalizācijai.

Pensionāra neapliekamais minimums ES/EEZ nerezidentiem

Precizēta kārtība, kā ES un EEZ valstu rezidenti var piemērot pensionāra neapliekamo minimumu. Tas būs piemērojams, ja:

  • Latvijā gūti vairāk nekā 75% no kopējiem gada ienākumiem, vai
  • kopējie ienākumi rezidences valstī nepārsniedz tās noteikto neapliekamo minimumu.

Neapliekamais minimums tiks piemērots dalīti: 500 EUR taksācijas gada laikā un 500 EUR rezumējoši, iesniedzot gada deklarāciju. Šī kārtība attiecināma uz ienākumiem, kas gūti no 2025. gada.

No 2026. gada plānots paaugstināt dabas resursu nodokli vairāku resursu ieguvei, tostarp augsnei, smiltīm, kūdrai un citiem derīgajiem izrakteņiem, kā arī sadzīves atkritumu apglabāšanai. No 2027. gada ar DRN tiks aplikta arī nepārstrādāta koksne, kas tiek eksportēta ārpus ES, pakāpeniski palielinot nodokļa likmi līdz 115 EUR par kubikmetru 2028. gadā. Tāpat 2027. un 2028. gadā plānots turpināt nodokļa likmju kāpumu atsevišķiem dabas resursiem, piemēram, smiltīm un kūdrai.

Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm paredzēts noteikt dabas resursu nodokli 2 EUR apmērā par vienību, kā arī nodrošināt to iekļaušanu depozīta sistēmā.

No 2026. gada 1. janvāra azartspēļu nodokļa likmes palielināsies:

  1. par katru azartspēļu automātu nodoklis tiks palielināts līdz 7 440 EUR gadā;
  2. par katru ruletes, karšu un kauliņu spēles galdu līdz 40 440 EUR gadā;
  3. veiksmes spēlei pa tālruni, totalizatoram un derībai līdz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
  4. bingo spēlei līdz 12% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
  5. interaktīvajām azartspēlēm līdz 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Saskaņā ar grozījumiem “Pievienotās vērtības nodokļa likumā” no 2026. gada stāsies spēkā PVN likmju izmaiņas.

No 2026. gada 1. janvāra samazinātā PVN likme 5% apmērā tiks piemērota tikai tādām grāmatām un iespieddarbiem, kas ir latviešu, latgaliešu vai līvu valodā, kā arī oficiālajās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices, ES kandidātvalstu un OECD dalībvalstu oficiālajās valodās. Grāmatām pārējās valodās tiks piemērota PVN 21% standartlikme.

No 2026. gada 1. jūlija (pilotprojekta periods līdz 2027. gada 30. jūnijam) samazinātā PVN likme 12% tiks piemērota arī maizei, pienam (izņemot UHT pienu), svaigai mājputnu gaļai un olām.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” no 2026. gada 1. janvāra stāsies spēkā vairākas akcīzes nodokļa likmju izmaiņas. Tās paredz būtisku nodokļa pieaugumu vairākiem produktiem:

  • tabakas izstrādājumiem, karsējamai tabakai, e‑šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem,
  • dabasgāzei,
  • naftas produktiem.

Savukārt no 2026. gada 1. marta strauji pieaugs akcīzes nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Lēnāks, bet tomēr pakāpenisks nodokļa pieaugums paredzēts arī alum.

Tā kā no 2026. līdz 2028. gadam paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa politika, kas vērsta uz kaitīgo produktu patēriņa mazināšanu, bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem nodokļa pieaugums stāsies spēkā no 2028. gada.

No 2026. gada pārdošanai paredzētiem transportlīdzekļiem, kas nav vecāki par 10 gadiem, vairs netiks piemērots UVTN par reģistrācijas mēnesi. Savukārt no 2027. gada 1. janvāra paredzēts UVTN likmju pieaugums uzņēmumiem, kas reģistrē vieglos transportlīdzekļus saimnieciskajai darbībai un nodrošina to izmantošanu darbinieku privātajām vajadzībām.

No 2026. gada 1. janvāra stāsies spēkā paplašinātie TEN atbrīvojumi. Tie skars transportlīdzekļu īpašniekus, turētājus vai valdītājus, kuru aizgādnībā ir personas ar I vai II invaliditāti. TEN atbrīvojumi attieksies uz:

  • vieglajiem automobiļiem (M1 kategorija),
  • vieglajiem kravas transportlīdzekļiem (N1 kategorija).

Nodokļu un muitas policijas institucionālā nodalīšana un jaunais tiesiskais regulējums

No 2026. gada 1. janvāra notiks izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrā. Pirmkārt, Nodokļu un muitas policijas pārvalde (VID struktūrvienība) tiks likvidēta. Otrkārt, vienlaikus tiks izveidota jauna atsevišķa tiešās pārvaldes iestāde – Nodokļu un muitas policija. Tā īstenos līdzšinējās Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas funkcijas un uzdevumus.

Reformas rezultātā ir noteikts jaunais tiesiskais regulējums (Nodokļu un muitas policijas likums), kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Saskaņā ar to Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā. Nodokļu un muitas policijas likums nosaka Nodokļu un muitas policijas tiesisko statusu, kompetenci un darbības pamatprincipus, paredzot tās iesaisti kontroles, uzraudzības un preventīvo pasākumu īstenošanā, kā arī izmeklēšanas un operatīvās darbības veikšanā valsts ieņēmumu un muitas jomā.

Plānotās reformas mērķis ir nodalīt VID nodokļu administrēšanas un pakalpojumu sniegšanas funkcijas no noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijām.  Reforma veicina Nodokļu un muitas policijas ciešāku integrāciju ar citām iekšlietu resorā esošajām tiesībaizsardzības iestādēm, uzlabojot sadarbību kriminālprocesa un operatīvās darbības īstenošanā. Tāpat tiek vienkāršota institūciju savstarpējā sadarbība un nodrošināta piekļuve kopīgām noziedzības apkarošanas kapacitātēm, tostarp operatīvās darbības koordinācijai.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas integrācija VID

Papildus tam nodokļu administrēšanas sistēmas pilnveides ietvaros paredzēta arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas integrācija Valsts ieņēmumu dienestā. Ministru kabinets 2025. gada 3. oktobrī pieņēma rīkojumu par Inspekcijas pievienošanu VID, uzdodot Finanšu ministrijai līdz 2026. gada 1. aprīlim nodrošināt nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanu reformas praktiskai īstenošanai. Attiecīgie tiesību aktu grozījumi, kas aptver azartspēļu, izložu, finanšu uzraudzības un datu aprites jomas, stāsies spēkā 2026. gada 1. aprīlī.

Inspekcijas funkciju nodošanas VID mērķis ir izveidot vienotu un centralizētu uzraudzības sistēmu azartspēļu un izložu nozarē. Šāda pieeja nodrošina skaidrāku kompetenču un atbildības sadalījumu, uzlabo risku identificēšanu un veicina efektīvāku finanšu plūsmu kontroli. Integrācija ļauj izmantot VID rīcībā esošo digitālo infrastruktūru un analītiskos rīkus, vienlaikus samazinot administratīvo slogu komersantiem, kuriem turpmāk būs jāsniedz informācija vienai institūcijai un vienotās elektroniskajās sistēmās.

Sākot ar 2026. gadu, Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) vairs nebūs iespējams autentificēties ar VID izsniegtu lietotājvārdu un paroli. Tā vietā visiem lietotājiem būs jāizmanto droši elektroniskās identifikācijas līdzekļi, piemēram, Smart-ID, eID, eParaksts vai noteiktu internetbanku autentifikācija.

Ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļuve EDS turpmāk būs iespējama, izmantojot tikai drošus elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Darbībām klientu EDS profilos nepieciešams atbilstošs pilnvarojums, kas var tikt noformēts gan elektroniski EDS vidē, gan klātienē Valsts ieņēmumu dienestā vai valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (VPVKAC). Šādu pilnvaru noformēšanai notariāls apliecinājums nav paredzēts.

Tāpat privātpersonām, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem, kuri līdz šim izmantojuši VID lietotājvārdu un paroli, arī būs jāizmanto kāds no drošajiem autentifikācijas līdzekļiem. Gadījumos, kad tas nav iespējams, paredzēta alternatīva – uzticības personas pilnvarošana, kas lietotāja vārdā var iesniegt un saņemt dokumentus EDS sistēmā. Pilnvarojumu iespējams noformēt gan elektroniski, gan klātienē, un pilnvaru paraugi ir pieejami VID tīmekļvietnē.

Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” no 2026. gada 1. janvāra notiks izmaiņas nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtībā. Turpmāk nokavējuma nauda tiks aprēķināta katra mēneša 1. un 15. datumā. Attiecīgi nokavējuma naudas apmērs saglabāsies nemainīgs laikposmā no mēneša 1. līdz 14. datumam un no 15. datuma līdz mēneša beigām.

Vienlaikus regulējumā noteikti gadījumi, kad nokavējuma nauda netiks piemērota. Tā netiks aprēķināta, ja nodokļa maksājums veikts līdz maksājuma termiņa mēneša pēdējai dienai, kā arī situācijās, kad deklarācija vai tās precizējums iesniegts ar kavējumu, bet nodokļa iemaksa likumā noteiktajā termiņā veikta pilnā apmērā un nav izmantota citu saistību segšanai. Tāpat nokavējuma nauda netiks piemērota par periodu starp aprēķina datumiem, ja nokavētais maksājums veikts šajā starplaikā.

Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, tiks paplašināta starptautiskā informācijas apmaiņa nodokļu administrēšanas jomā.

Regulējums paredz ieviest detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji sniegs Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nodokļu maksātāju darījumiem ar kriptoaktīviem. Iegūtie dati tiks izmantoti automātiskai apmaiņai ar citu valstu nodokļu administrācijām un aptvers gan Latvijas, gan ārvalstu nodokļu rezidentu darījumus.

Vienlaikus tiks pilnveidota informācijas apmaiņa par finanšu kontiem, paplašinot Globālā standarta par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem piemērošanas tvērumu. Tas ietvers jaunus finanšu aktīvu veidus, tostarp elektronisko naudu, centrālās bankas digitālo valūtu un ar kriptoaktīviem saistītus finanšu instrumentus, kā arī paplašinās sniedzamās informācijas apjomu, iekļaujot datus par kontu veidiem, patiesā labuma guvējiem un nodokļu rezidences apliecinājumiem.

No 2025. gada Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) izmantošana darījumos starp uzņēmumiem un budžeta sektora iestādēm.

No 2026. gada janvāra e-rēķinu izmantošana kļūs obligāta gadījumos, kad Latvijas uzņēmumi izraksta rēķinus budžeta iestādēm, kā arī situācijās, kad budžeta iestādes izraksta rēķinus uzņēmumiem vai citām publiskā sektora institūcijām. Vienlaikus noteikts pienākums e-rēķinu datus nodot Valsts ieņēmumu dienestam.

Ar grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā, kas pieņemti 2024. gada 26. septembrī un stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī, ir precizēti pārejas noteikumi attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegšanu un sabiedriskas nozīmes struktūru regulējumu.

Ja zvērināts revidents vai pretendents līdz 2026. gada 1. janvārim nav pabeidzis ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sertifikācijas procesu vai sertifikāts iegūts pēc šī datuma, ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegšanai būs jāizpilda papildu prasības. Tās ietver vismaz trīs mēnešu praktiskās pieredzes iegūšanu ilgtspējas jomā un kvalifikācijas eksāmena nokārtošanu.

Vienlaikus licencētās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes tiek uzskatītas par sabiedriskas nozīmes struktūrām, taču tām noteikts pārejas periods. Prasības, kas piemērojamas sabiedriskas nozīmes struktūrām, tostarp attiecībā uz revīzijas komitejas izveidi, revidenta iecelšanu un rotāciju, kā arī ne-revīzijas pakalpojumu ierobežojumiem, būs jāpiemēro, sākot ar 2026. pārskata gadu. Šo prasību izpildei jāatbilst gan nacionālajam regulējumam, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 537/2014 par obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās.

Ar 2026. gada 1. janvāri stāsies spēkā būtiski grozījumi transfertcenu regulējumā, kas paplašina dokumentācijas prasības un ievieš jaunu strukturētu ziņošanas kārtību. Pilno apskati par transfertcenu regulējuma grozījumiem var apskatīt šeit.

Kontrolēto darījumu pārskats

Jauna transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļa ir kontrolēto darījumu pārskats. Tas būs jāiesniedz, ja kontrolēto darījumu kopējā vērtība pārskata gadā pārsniegs 250 000 EUR. Pārskatā būs jānorāda darījumu veidi, summas, virzieni, darījumu partneri, izmantotās metodes un salīdzināmie dati, tādējādi nodrošinot strukturētu un salīdzināmu informāciju.

Dokumentācijas sliekšņu precizēšana

Grozījumi nosaka skaidrākus sliekšņus, kas nosaka, kāda dokumentācija nodokļu maksātājam jāgatavo:

  • Globālā dokumentācija – ja darījumu summa pārsniedz 20 milj.  EUR;
  • Vietējā dokumentācija – ja kontrolēto darījumu vērtība pārsniedz 250 000 EUR;
  • Kontrolēto darījumu pārskats – ja darījumu vērtība pārsniedz 250 000 EUR.

Gan globālā, gan vietējā transfertcenu dokumentācija jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, un jāiesniedz viena mēneša laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma. Kontrolēto darījumu pārskatu jāiesniedz VID 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Atvieglojumi mazāka apjoma darījumiem

Darījumi, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 90 000 EUR gadā, var netikt uzskatīti par būtiskiem un nav obligāti iekļaujami transfertcenu dokumentācijā. Tas samazina administratīvo slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot pienākumu ievērot tirgus cenas principu arī zem šī sliekšņa.

Jaunākās ziņas