Tuvojas 2021. gads ar jaunām izmaiņām nodokļu likumos. Kas jauns tajos plānojas – par to šajā rakstā.

Ņemot vērā to, ka grozījumi vēl nav pieņmti, rakstā pēc iespējas mēģināšu atspoguļot aktuālāko informāciju un mainīšu rakstu atbilstoši izmaiņām.

Kas jauns Saeimas debatēs?

Šodien, 25. novembrī , Saeima attālinātā ārķārtas sēdē, cita starpā izskatīja virkni priekslikumus, kas iekļauti budžeta paketē grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Lai kā arī necentās opozīcija apelēt pie veselā saprāta un sniegt daudz argumentus, visi opozīcijas priekšlikumi tika noraidīti, t.sk. priekšlikumi:

• atlikt MUN izmaiņas un izstrādāt jaunu nodokļa modeli
• ieviest MUN Igaunijas modeli
• ieviest Francijas modeli saskaņā ar kuru mikrouzņēmums ir kā amatnieks, kas patstāvīgi rada vai izgatavo autodarba subjektus
• nemainīt MUN likmes
• ļaut MUN maksātājam reģistrēties arī kā PVN maksātājam
• ļaut MUN maksātājam reģistŗe SIA\
• saglabāt iespēju MUN maksātājam izvēlēties MUN režīmu vienā no uzņēmumiem, ja tam ir vairāki uzņēmumi
• noteikt, ka  MUN maksātājs nevar darboties kā darbinieks, amantpersona, īpašuma daļu turētājs, vai patiesā labuma guvēs citā komerscabiedrībā, kas darbojas tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā.

Diemžēl, neviens no argumentiem nelīdzēja un neviens no priekšlikumiem apkceptēts netika.

Jaunās izmaiņas mikrouzņēmumu nodoklī

Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likumā pilnīgi droši var apzīmēt kā mikrouzņēmumu nodokļa beigas. Pie kam tas tiek darīts ārēji radot iespaidu, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek pilnveidots, bet faktiski tas tiek apbērēts, neko neliekot pretim.

Kas tad būs jauns mikrouzņēmuma nodokļa režīmā? Pirmkārt,  mikrouzņēmumu nodokļa režīmu varēs izmantot tikai viena persona – mikrouzņēmuma īpašnieks.

Otrkārt, par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju nevarēs būt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Treškārt, mikrouzņēmu nodokļa maksātāja darbinieki, maksās darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Algas ierobežojums 720 eiro apmērā tiks atcelts.

Ceturtkārt, mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25%, bet par pārsniegumu virs 25 000 gadā – 40%.

Rodas jautājums – kam šāds nodokļu maksāšanas režīms varētu būt izdevīgs? Teorētiski, personai, kurai nav izmaksu un tikai ieņēmumi, piemēram, persona vāc mežā koku kritalas, izdrāž no tām figūriņas, un pārdod ārvalstu tūristiem. Jebkurā citā gadījumā, tiklīdz parādās izmaksas, izdevīgāks variants būs “SIA + minimālā alga+dividendes”.

Kas jauns autoratlīdzību maksātājiem

Jaunie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtiski maina nodokļu, t.sk. obligāto iemaksu maksāšanu, kā deklarēts, ar mērķi panākt, lai personas, kuras saņem autoratlīdzību būtu sociāli apdrošinātas.

No 2022. gada 1. janvāra patreiz spēkā esošais speciālais nodokļu režīms autoratlīdzībām vairs nebūs spēkā. Autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam (paziņošanas kārtībā). Līdz ar to piemērojamais nodokļu režīms būs kā darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem.

Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim  autoratlīdzību izmaksātāji veiks 25 % nodokļa nomaksu, no kura 20 % tiks novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodoklim un 80 % obligātajām iemaksām. Pārejas periodā autoratlīdzību izmaksātāju veiktās obligātās iemaksas tiks veiktas autoratlīdzības saņēmēja kā pašnodarbinātā sociālajai
apdrošināšanai (t.i., pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un
vecāku apdrošināšanai) un VSAA reģistrēs autoratlīdzības saņēmējam obligāto iemaksu objektu sociālajai apdrošināšanai un pensijas kapitālu.

Ja VSAA aprēķinātais obligāto iemaksu objekts būs mazāks par minimālo obligāto iemaksu objektu, autoratlīdzības saņēmējam no starpības būs
jāveic minimālās obligātās iemaksas 10 % valsts pensiju apdrošināšanai.

VSAO likmju izmaiņas

Darbaspēka nodokļu konkurētspējas uzlabošanas nolūkos no 2021.gada tiek plānots samazināt obligāto iemaksu likmi par vienu procentpunktu, tai skaitā darba devēja likmi par 0,5 procentpunktiem jeb no 24,09% uz 23,59% un darba ņēmēja likmi par 0,5 procentpunktiem jeb no11% uz 10,5%.

Minimālā alga valstī no 2021. gada 1. janvāra būs 500 eiro mēnesī un minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī.

Minimālais VSAO iemaksu objekts

Vispārējā un speciālajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi nav pietiekami lieli, tiks ieviests minimālā VSAO iemaksas.

Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs minimālās mēneša darba algas. Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai ir darbinieks un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus saskaita kopā.

Personām, kurām deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par trim  minimālajām mēneša darba algām, obligātās iemaksas no starpības starp triju minimālo mēneša darba algu apmēru un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs (vai proporcionāli vairāki darba devēji).  Pašnodarbinātais minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli obligāto iemaksu objektam.

Pašnodarbinātais, kurš maksā mikrouzņēmumu nodokli, proporcionāli reģistrētajam obligāto iemaksu objektam veiks minimālās obligātās iemaksas atbilstoši likuma 18.panta otrajā daļā pašnodarbinātajam noteiktajai obligāto iemaksu likmei.

Kas jauns pašnodarbinātajiem?

No 2021.gada 1.jūlija pašnodarbinātie līdzšinējo 5 % vietā veiks obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai:

• ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālo darba algu, papildus likuma obligāto iemaksu objektam reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;
• ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo darba algu, reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no ienākuma.

Nākamajā pārejas periodā, t.i., par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim pašnodarbinātie, kuru saimnieciskās darbības ienākumi gadā pārsniedz 20 004 euro, ienākumu daļai virs 20 004 euro obligātās iemaksas veiks, piemērojot pašnodarbinātā obligāto iemaksu vispārējo likmi; pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu, turpinātu veikt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 % apmērā no ienākuma.

No 2023. gada 1. janvāra pašnodarbinātie veiks obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem veidiem no visa ienākuma.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa jaunumi

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā jaunas izmaiņas ir šādas:

• Tiek samazināta IIN trešā progresīvā likme no 31,4% līdz 31,0%, kuru piemēro ienākumiem virs 62 800 eurogadā.
• No 2021.gada speciālais režīms patentmaksas maksātājiem tiek būtiski sašaurināts. Turpmāk tas būs atļauts tikai samazinātās patentmaksas maksātājiem –pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti.  Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka  līdz 2021.gada 31.decmebrim patentmaksu režīmu varēs piemērot tie, kas ir veikuši patentmaksu maksājumus līdz 2020.gada 31.decembrim. Diemžēl, tās ir sliktas ziņas ne vien auklēm, frizieriem u.c. tā sauktajām dzīvesstila profesijās strādājošajiem, bet arī visiem iedzīvotājiem, kas šādus pakalpojumus izmanto.

Secinājumi

Jauno grozījumu projekts runā pats par sevi – to deklarētais mērķis ir panākt sociālo apdrošināšanu visiem, taču faktiski tie liek vienādības zīmi starp darbiniekiem un pašnodarbinātajiem. Vai tas ir pareizi? Domāju, ka ne. Pašnodarbinātās personas ar to arī atšķiras no darbinieka, ka tā patstāvīgi veic saimniecisko darbību, ievieš jaunus produktus, pārdod tos un tādējādi uzņemas lielākus riskus. Darbinieks ir vairāk aizsargāts un tieši šī iemesla dēļ, tā par tiem veiktajām sociālajām iemaksām ir jābūt lielākām. Samazinot sociālo iemaksu starpību, ir acīmredzams, ka pašnodarbināto darbības forma kļūs nepievilcīga. Un es atstāšu politiķu ziņā saukļus par to, uz kurieni pašnodarbinātie dosies un kur nokļūs, un kas notiks ar valsts budžeta ienākumiem.

P.S.Šobrīd spēkā esošo nodokļu režīmu apraksts un salīdzinājums ir atrodams rakstā “Kādu nodokļu režīmu izvēlēties”

Kas jauns pievienotās vērtības nodoklī?

Lai aizsargātu ES dalībvalstu ieņēmumus un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienībā un samazinātu adminsitratīvo slogu, ES Padome 2017.gada 5.decembrī pieņēma Direktīvu 2017/2455, ar kuru pilnveidots Padomes 2006.gada 28.novembra direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Normām, ar kurām tiek radīts jauns pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) regulējums preču tālpārdošanas darījumiem, būtu jāstājas spēkā 2021.gada 1.janvārī (grozījumu II posms). Līdz ar to 2020. gada 21. oktobrī tika veikti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Grozījumi ir šādi.

Ārpussavienības režīms jeb īpašs režīms pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību ES

Sākot ar 2021.gadu ārpussavienības režīma tvērums PVN maksāšanas nolūkā tiek paplašināts uz jebkādiem ES sniegtiem pakalpojumiem. Ārpussavienības režīmu ir tiesības piemērot visiem Eiropas Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un sniedz pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātājs un kura ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta.

Ja augšminētais nodokļa maksātājs kā identifikācijas dalībvalsti ārpussavienības režīma izmantošanai izvēlas Latviju, tas, izmantojot VID EDS, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, tādējādi paziņojot, kad sāk izmantot šo režīmu.

Savienības režīms jeb īpašs režīms preču tālpārdošanai ES, preču piegādēm, kas veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību ES, bet ne patēriņa dalībvalstī

Sākot ar 2021.gadu savienības režīma tvērums tiek paplašināts uz jebkādām ES piegādātām precēm, ko veic PVN maksātāji, kas veic preču tālpārdošanu ES, un jebkādiem ES sniegtiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kas veic saimniecisko darbību ES, bet ne patēriņa dalībvalstī, un kuri sniedz pakalpojumus personām, kuras nav PVN maksātājas. Tālākpārdošanas darījumi tiks definēti pēc teritoriālās piederības – preču tālpārdošana ES teritorijā un no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošana. Preču tālpārdošanas tvērumā tiks iekļauta arī preču piegādātāja netiešā iesaiste preču transportēšanā vai nosūtīšanā.

Importa režīms jeb īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai

Balstoties uz tādiem pašiem principiem, pēc kādiem 2015.gadā tika ieviests ārpussavienības režīms un savienības režīms, ar 2021.gada 1.janvāri PVN piemērošanas nolūkā tiks ieviests jauns importa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (IOSS). Importa režīma darbības joma ir ierobežota, attiecinot tikai uz tādu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai, ja preču, izņemot akcīzes preču, sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro. Pārsniedzot minēto preču sūtījuma robežvērtību, preču sūtījumam importēšanas brīdī būs nepieciešams noformēt standarta muitas deklarāciju.

Importa režīms PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, jeb īpašs PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai

Ar 2021.gada 1.janvāri plānots ieviest vienkāršošanas pasākumus personām, kas uzrāda preces muitas iestādei (pasta operatori, kurjerpasti), ieviešot īpašu režīmu PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, un ļaujot samaksāt iekasēto PVN par no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījumu kā kopsummu reizi mēnesī. Līdzīgi kā IOSS, īpaša režīma PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, darbības joma ir ierobežota, attiecinot to uz tādu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču, izņemot akcīzes preču, sūtījumu, kura patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro. Īpašo režīmu PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei,  var izmantot, ja netiek izmantots IOSS un preču nosūtīšana vai transportēšana beidzas importa dalībvalstī.

/Turpinājums sekos/