Kas jauns ir pieņemts?

Šajā rakstā apskatām, kas jauns pagājušā gada nogalē, tika pieņemts attiecībā uz nodokļiem un kā tas ietekmēs dažādu nodokļu maksātājus 2021. gadā.

Pieņemtie grozījumi nodokļu likumos skars teju katru- darba devējus un darbiniekus, pašnodarbinātos, autoratlīdzības izmaksātājus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, komersantus, kas veic darbības ar akcīzes precēm, kā arī PVN komersantus, kuru pamatdarbība ietver arī tālpārdošanu ārpus valsts teritorijas.

Taču par visu, kas jauns, pēc kārtas.

Vienotais nodokļu konts

Sāksim ar to, kas jauns likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri tika aktivizēts vienotais nodokļu konts, kas aizstāj līdzšinējos nodokļu kontus. Grozījumi tika izstrādāti, lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, t.i. samazinātu nodokļu maksājumu skaitu, izmaksas un maksājumu sagatavošanas laiku. Izmaiņas arī nosaka, ka  valstij ir iespēja noteikt nodokļu prioritātes, respektīvi, kurš nodoklis būtu apmaksājams primāri. Šāda kārtība darbosies pēc FIFO metodes (pirmais iekšā – pirmais ārā), kas nozīmē, ka pirmo sedz to nodokļu maksājumu, kuram pirmajam ir iestājies nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš. Tā pat grozījumi paredz VID administrēto nodokļu iemaksu budžetā līdz pārskata iesniegšanas mēneša 23. datumam.

Šajā kontā tiks iemaksāti VID administrējamie nodokļi, kuros neietilpst nekustamā īpašuma nodoklis un transportlīdzekļu nodokļi, kuru administrēšanu nodrošina pašvaldības un VAS “Ceļu satiksmes drošība direkcija”. Muitas iestāžu administrētos maksājumus šajā gadā nav paredzēts iemaksāt vienotajā nodokļu kontā (ievedmuitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis). Taču arī muitas maksājumi tiks pievienoti vienotajam nodokļu kontam ar brīdi, kad Centrālo muitas informāciju sistēmu integrēs MAIS.

Kas jauns iedzīvotāju ienākuma nodoklī ( IIN)

Grozījumi likumā ”Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka sekojošas izmaiņas.

Tiek samazināta IIN trešā progresīvā likme no 31,4% līdz 31,0%, kuru piemēro ienākumiem virs 62 800 eiro gadā.

No 2021.gada speciālais režīms patentmaksas maksātājiem tiek būtiski sašaurināts. Turpmāk tas ir atļauts tikai samazinātās patentmaksas maksātājiem –pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Turklāt, saimnieciskās darbības ieņēmumi nevar pārsniegt 3000 eiro gadā, nedrīkst nodarbināt citas personas un patentmaksas maksātāji nevar būt algas nodokļa maksātāji (t.i. būt darba attiecībās). Kas vēl svarīgi, samazinātās patentmaksas maksātājs nevar sniegt pakalpojumus komersantam, kas darbojas tajā pašā jomā, tā saimnieciskas darbības ietvaros.

Grozījumu pārejas noteikumi paredz, ka  līdz 2021.gada 31.decembrim patentmaksu režīmu varēs piemērot tie, kas ir veikuši patentmaksu maksājumus līdz 2020.gada 18.decembrim (septiņas darba dienas pirms konkrētā perioda, kad paredzēts sākt patentmaksas piemērošanu). Nemainīgs paliek samazinātās patentmaksas apmērs, t.i., 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā. 

2021. gadā no aplikšanas ar IIN atbrīvo darba izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, kurus sedz darba devējs. Kopējais atskaitāmais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nevar pārkāpt 30 eiro robežu.

Papildus ir jāizpildās sekojošiem nosacījumiem:

• vienošanās par attālinātā darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai darba devēja rīkojumā, kurā norādīts kādus izdevumus darba devējs kompensē
• saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa
• ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu izmaksas tiek noteiktas proporcionāli slodzei un norādīto attālināto darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darbavietā.

Ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienu periodu, minēto atbrīvojumu nepiemēro.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( VSAOI)

Grozījumi ir veikti arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Darbaspēka nodokļu konkurētspējas uzlabošanas nolūkos tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu, tai skaitā, darba devēja likme par 0,5 procentpunktiem jeb no 24,09% uz 23,59% un darba ņēmēja likme par 0,5 procentpunktiem jeb no11% uz 10,5%.

Savukārt, sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas un plašas iedzīvotāju grupas sociālā nodrošinājuma nolūkos ar 2021. gada 1. jūliju tiek ieviests minimālais obligāto iemaksu objekts, kas tiek rēķināts no trīs minimālajām mēneša darba algām ceturksnī. Minimālā mēneša alga ar šo gadu pakāpās līdz 500 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja darba ņēmēja alga ceturksnī nesasniedz trīs minimālo mēneša darba algu apmēru (1500 eiro), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic obligātās iemaksas no starpības starp triju minimālo mēneša darba algu apmēra.

Minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro proporcionāli tām dienām, kurās darba ņēmējs atrodas bezalgas atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā, dienām, kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kā arī par dienām, kurās maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa.

Lai netiktu diskriminētas atsevišķas personu grupas un saglabātos darba devēju interese šīs personas nodarbināt, minimālās obligātās iemaksas var neveikt par:

• par personām ,kurām ir tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai tādas ir piešķirtas
• par personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti
• par skolēniem un studentiem (pilna laika studijās) līdz 24 gadu vecumam, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi mācības vai studijas
• par personām, kurām ir bērns līdz 3 gadu vecumam un kurš ir uzrādīts algas nodokļa grāmatiņā
• par personām, kurām algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam (vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem) kamēr bērns ir studenta vai skolnieka statusā
• par personām, kuru algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns ar invaliditāti
• par Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu darba devēju darbiniekiem
• par sociālā uzņēmuma statusa darba devēja darbiniekiem, kuri ir pakļauti sociālās atstumtības riskam
• par valsts finansētiem pavadoņiem vai asistentiem vai pašvaldības finansētiem aprūpes darbiniekiem, vai ES politiku instrumentu projektu ietvaros finansētiem aprūpes darbiniekiem bērniem līdz 18 gadu vecumam
• par notiesātām personām, kuras tiek nodarbinātas brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā

Kas jauns pašnodarbinātajiem?

Lai minimālo obligāto iemaksu ieviešana neradītu labvēlīgāku situāciju pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem) kā darba ņēmējiem, kuriem ir plašs obligāto iemaksu objekts, tiek pārvērtēts saimnieciskās darbības veicēju obligāto iemaksu objekts. No šī gada 1.jūlija līdz 31. decembrim tiek ieviests pārmaiņu posms, kas nosaka ka pašnodarbinātie līdzšinējo 5 % vietā veiks obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai.

• Ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālo darba algu, papildus likuma obligāto iemaksu objektam reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.
• Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo darba algu, par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim, pašnodarbinātais veic minimālās obligātās iemaksas 10 procentu apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajam obligāto iemaksu objektam.

Par laiku, kurā pašnodarbinātajam ir pārtraukta saimnieciskā darbība, minimālās obligātās iemaksas neaprēķina.

Likumā ir noteikts Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra. Šobrīd ir izskanējušas versijas, taču, visticamāk, tās tiks papildinātas un mainītas.

Autoratlīdzības saņēmēji

Lai nodrošinātu samērīgu un vienkāršotu nodokļu maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem tiek ieviestas izmaiņas arī autoratlīdzības režīmā. Autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas ir zemas, tāpēc, kā tiek lēsts, ir nepieciešams viest izmaiņas, lai novērstu bažas, ka autoratlīdzību saņēmēji nākotnē varētu nebūt sociāli nodrošināti.

Nerezidentus dižas izmaiņas neskars. Šajā gadījumā saglabājas līdzšinējais IIN režīms. Savukārt, autoratlīdzības izmaksātājiem rezidentiem  piemērotas sekojošas izmaiņas:

• autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās. Vienīgi jāņem vērā jaunais IIN maksāšanas termiņš- nākamā mēneša 23. datums.
• autoratlīdzības izmaksātājs, kurš nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no autoratlīdzības, ja tās saņēmējs nav reģistrējis saimniecisko darbību, līdz 25 000 eiro gadā veic 25% nodokļa nomaksu, no kura 20% tiks novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodoklim un 80% valsts apdrošināšanas obligātajām iemaksām
• ja autoratlīdzības ienākums pārsniedz 25 000 eiro gadā, par pārsnieguma daļu autoratlīdzības izmaksātājam jāveic 40% nodokļu nomaksa
• autoratlīdzības izmaksātājam no sevis 5% VSAOI no 2021. gada 1. jūlija nav jāmaksā.
• nav jāsniedz VID darba devēja ziņojums, taču jāiesniedz paziņojums par autoratlīdzības saņēmējam ( fiziskajai personai) izmaksātajām summām.

Pārejas periodā autoratlīdzību izmaksātāju veiktās obligātās iemaksas tiks veiktas autoratlīdzības saņēmēja kā pašnodarbinātā sociālajai apdrošināšanai un VSAA reģistrēs autoratlīdzības saņēmējam obligāto iemaksu objektu sociālajai apdrošināšanai un pensijas kapitālu. Ja autoratlīdzības saņēmējs autoratlīdzību saņem kā saimnieciskās darbības veicējs, autoratlīdzības izmaksātājs neietur nodokli. Iesniedzot paziņojumu par fiziskajai personai izmaksāto summu, deklarē kā saimnieciskās darbības ienākumu ar ienākuma veida kodu “2007”.

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri vairs netiks piemērots IIN pārejas perioda īpašais režīms. Fiziskai personai, saņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, ja tā nav reģistrējusies VID kā saimnieciskas darbības veicēja, ienākuma izmaksātājs ietur IIN kā no uzņēmuma līguma. Ja fiziska persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, IIN maksā vispārējā kārtībā, vai kā MUN maksātāja.

Mikrouzņēmuma nodoklis

Būtiskas izmaiņas ieviestas arī likumā “Par mikrouzņēmuma nodokli”. Līdzīgi kā iepriekš minētajām izmaiņām, arī šie likuma grozījumi tiek pamatoti ar sociālā un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām. Kas jauns tad ir pieņemts likuma grozījumos?

Mikrouzņēmuma nodokļa režīmu varēs izmantot tikai viena persona – mikrouzņēmuma īpašnieks. Pieņemot darbā darbinieku, mikrouzņēmums kļūst par darba devēju un, attiecīgi, algas nodokļi jāmaksā vispārējā kārtībā. MUN režīmā piemērojamais 720 eiro algas ierobežojums  ir atcelts. Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuri pieņemti darbā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Ar šī gada 1. janvāri par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju nevar kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (jau esošs SIA ar MUN maksātāja statusu ar 2022. gada 1. janvāri vairs nevarēs būt MUN maksātājs). Ja mikrouzņēmums sasniedz robežu, kura pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosaka, ka tam jākļūst par pievienotas vērtības nodokļa maksātāju, tas zaudē mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu.

Mikrouzņēmuma nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25%, bet par pārsniegumu virs 25 000 eiro gadā- 40%, kur sadalījums būs 80% VSAOI un 20% IIN.

Administratīvā sloga mazināšanai, mikrouzņēmumam, kas saimniecisko darbību neveic pilnu taksācijas periodu, jāiesniedz VID MUN ceturkšņa deklarācija tikai par to pārskata ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums.

Izmaiņas akcīzes nodokļa maksātājiem

Ar šī gada nodokļu reformu tiks skarti komersanti, kas veic darījumus ar akcīzes precēm. Tas, kas jauns ir pieņemts tabakas un to aizstājējproduktu baudītājiem, ir tas, ka akcīzes preču sarakstam pievienosies arī tabakas aizstājējprodukti un elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas. Ja komersants plāno minēto preču realizēšanu citiem mazumtirgotājiem vai uz citām valstīm, ir nepieciešams saņemt licenci apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai. Licence šķidrumu sastāvdaļu vai tabakas aizstājējproduktu realizācijai mazumtirdzniecībā nav nepieciešama.

Šogad tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme, kā arī ar 1. jūliju ar akcīzes nodokļa markām būs jāmarķē elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, to sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kā arī karsējamā tabaka.

Pievienotās vērtības nodoklis

Lai aizsargātu ES dalībvalstu ieņēmumus un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienībā un samazinātu administratīvo slogu, ES Padome 2017.gada 5.decembrī pieņēma Direktīvu 2017/2455, ar kuru pilnveidots Padomes 2006.gada 28.novembra direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. 2020. gada 21. oktobrī tika veikti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Grozījumi ir šādi.

Ārpussavienības režīms jeb īpašs režīms pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību ES

Sākot ar 2021.gadu ārpussavienības režīma tvērums PVN maksāšanas nolūkā tiek paplašināts uz jebkādiem ES sniegtiem pakalpojumiem. Ārpussavienības režīmu ir tiesības piemērot visiem Eiropas Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un sniedz pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātājs un kura ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta.

Ja augšminētais nodokļa maksātājs kā identifikācijas dalībvalsti ārpussavienības režīma izmantošanai izvēlas Latviju, tas, izmantojot VID EDS, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, tādējādi paziņojot, kad sāk izmantot šo režīmu.

Savienības režīms jeb īpašs režīms preču tālpārdošanai ES, preču piegādēm, kas veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību ES, bet ne patēriņa dalībvalstī

Sākot ar 2021.gadu savienības režīma tvērums tiek paplašināts uz jebkādām ES piegādātām precēm, ko veic PVN maksātāji, kas veic preču tālpārdošanu ES, un jebkādiem ES sniegtiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kas veic saimniecisko darbību ES, bet ne patēriņa dalībvalstī, un kuri sniedz pakalpojumus personām, kuras nav PVN maksātājas. Tālākpārdošanas darījumi tiks definēti pēc teritoriālās piederības – preču tālpārdošana ES teritorijā un no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošana. Preču tālpārdošanas tvērumā tiks iekļauta arī preču piegādātāja netiešā iesaiste preču transportēšanā vai nosūtīšanā.

Importa režīms jeb īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai

Balstoties uz tādiem pašiem principiem, pēc kādiem 2015.gadā tika ieviests ārpussavienības režīms un savienības režīms, ar 2021.gada 1.janvāri PVN piemērošanas nolūkā tika ieviests jauns importa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (IOSS). Importa režīma darbības joma ir ierobežota, attiecinot tikai uz tādu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai, ja preču, izņemot akcīzes preču, sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro. Pārsniedzot minēto preču sūtījuma robežvērtību, preču sūtījumam importēšanas brīdī būs nepieciešams noformēt standarta muitas deklarāciju.

Importa režīms PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, jeb īpašs PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai

Ar 2021.gada 1.janvāri tika ieviesti vienkāršošanas pasākumi personām, kas uzrāda preces muitas iestādei (pasta operatori, kurjerpasti), ieviešot īpašu režīmu PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, un ļaujot samaksāt iekasēto PVN par no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījumu kā kopsummu reizi mēnesī. Līdzīgi kā IOSS, īpaša režīma PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, darbības joma ir ierobežota, attiecinot to uz tādu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču, izņemot akcīzes preču, sūtījumu, kura patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro. Īpašo režīmu PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei,  var izmantot, ja netiek izmantots IOSS un preču nosūtīšana vai transportēšana beidzas importa dalībvalstī.