Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Saeima plāno pieņemt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” decembra sākumā un visticamāk, ka likums stāsies spēkā 2025. gada 1.janvērī..

Šobrīd gada ar nodokli apliekamam ienākumam piemērot progresīvo nodokļa likmi, kas palielinās, pieaugot ienākuma apjomam. Piemērojamā nodokļa likme ir:

  • 20% — gada ienākumam līdz 20 004 euro;
  • 23% — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru;
  • 31% — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.

Savukārt likuma 15.p. 3.d. daļā ir noteikta piemērojamā algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, ja likumā nav noteikts citādi:

  • 20% — mēneša ienākumam (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) līdz 1667 euro;
  • 23% — mēneša ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 1667 euro. Darba algas kalkulators 2024.gadam atrodams šeit.

Rezultātā tiek pārskatītas progresijas sliekšni un “par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktā obligāto iemaksu maksimālā apmēra paaugsitāšanu no 78 100 EUR uuz 105 300 EUR gadā.

No 2025.gada, ir plānots ieviest IIN likmes :

  •  25,5% — gada ienākuma daļai, kas nepārsniedz VSAOI likumā noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (jeb 105 300 euro – 2025.gadā); un
  • 33% — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz VSAOI likumā noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (jeb ienākumam virs 105 300 euro – 2025.gadā).

Lai kopā ar plānotajām nodokļu likmju izmaiņām samazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, ieviestu progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodoklī un vienkāršotu neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas procesu, kā arī mazinātu risku, ka nodokļa maksātājiem veidojas nodokļa piemaksa, grozījumi paredz no 2025. gada aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu. Tas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma. Neapliekamais minimums būs:

  • 510 eiro mēnesī 2025. gadā,
  • 550 eiro – 2026. gadā, un
  • 570 eiro – no 2027. gada.

Uz 25,5% tiek palielināta likme ienākumam no kapitāla (t.sk. kapitāla pieauguma), profesionāla sportista ienākuma ir attiecināms arī nerezidentu – ārvalsts nodokļu maksātāju ienākums no mākslinieka, sportista vai trenera profesionālās darbības un autoratlīdzība (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, kuriem pašreiz tiek piemērota 23% likme.

Likums papildināts ar 15.1pantu, kas paredz nodokļa papildu likmes 3% apmērā piemērošanu, ja fiziskās personas kopējais ienākumu apjoms pārsniedz
200 000 euro. Papildu likme tiek piemērota rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Ar papildu 3% likmi apliekamajā bāzē tiek iekļauti:

1. ar nodokli apliekami ienākumi, t.sk.

  • algota darba ienākumi,
  • gada ienākumu deklarācijā norādītie apliekamie ienākumi no saimnieciskās
    darbības,
  • ienākumi no intelektuālā īpašuma,
  • ar nodokli apliekamie ienākumi no kapitāla pieauguma (piemēram, ienākumi no
    nekustamā īpašuma, akciju, kapitāla daļu, u.c. finanšu instrumentu – ieguldījumu fondu apliecību pārdošanas)
  • ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (procentu ienākums, dividendes,
    dividendēm pielīdzināms ienākums, ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto
    iemaksu ieguldīšanas,  u.c.

2. ienākumi no kapitāla, kas  saskaņā ar likuma 9.panta pirmās daļas 2.1 un 2.2punktu ir atbrīvoti no nodokļa (dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums, nosacītās dividendes, un likvidācijas kvotapar kuru Latvijā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis (tam pielīdzināms nodoklis) vai ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (tam pielīdzināms nodoklis).

Autoratlīdzību saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, ja tie gūst noteiktus ienākumus no intelektuālā īpašuma vai radošās darbības (Pārjeas noteikumu 163. punkts). Šīs tiesības ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim. Ar plānotajiem grozījumiem esošo kārtību ir plānots saglabāt līdz 2027. gada 31. decembrim.

Atgādinājumam – iedzīvotāju ienākuma nodoklis no autoratlīdzībām ietur ienākuma izmaksātāji (piemēram, komersanti, biedrības, u.c.) 25% apmērā no maksātāja ienākumiem un veic iemaksu vienotajā nodokļu kontā (164. punkts). Nodoklis jāpārskaita budžetā  līdz nākamā mēneša 23. datumam.

Autoratlīdzības saņēmējam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada deklarāciju, īpaši, ja ienākumi pārsniedz 25 000 eiro vai ja ienākumi ir gūti ārvalstīs un no tiem nav ieturēts nodoklis (166. punkts). Ja maksātājs neiesniedz deklarāciju, VID to aizpilda automātiski, pamatojoties uz valsts datubāzēm (169. punkts).

Šie ienākumi netiek iekļauti progresīvā nodokļa sistēmā un neietekmē diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinu (170. punkts). Ieturētais nodoklis tiek sadalīts: 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim (171. punkts).

Mikrouzņēmumu nodoklis

Lai uzlabotu Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu personām, kuras veic neregulāru saimniecisko darbību vai ir spiestas uz kādu laiku to pārtraukt,  Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tiek grožīts regulējums par statusa zaudēšanu.  Ja MUN maksātājam nav apgrozījuma; atļaut MUN maksātājam (kas ir pārtraucis saimniecisko darbību un MUN maksāšanu taksācijas periodā un nav izvēlējies tajā pašā taksācijas periodā veikt saimniecisko darbību citā nodokļu režīmā) atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju.

Lai novērstu, ka MUN maksātāju izslēgšana no MUN maksātāju reģistra notiek ar laika nobīdi, nevis uzreiz, kad VID kļūst zināms, ka mikrouzņēmumam nav apgrozījuma (nav iesniegtas MUN deklarācijas ne par vienu no taksācijas perioda ceturkšņiem), , ja mikrouzņēmums zaudē MUN maksātāja statusu, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredzēs paredz automātisku VID pieņemšanu par mikrouzņēmuma izslēgšanu no MUN maksātāju reģistra uzreiz pēc tam, kad iestājies MUN ceturtā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņš, vienlaikus ar  mikrouzņēmumu – fizisko personu, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, arī no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra.

Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodokļa likuma pārejas noteikumos tiek plānots izslēgt 30. punktu, kas nosaka, ka šā likuma 42.panta sešpadsmitā daļa (PVN samazinātā likme svvaigo augļu, ogu un dārzeņu piegādēm) un pielikums ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim.

Jāatceras, ka PVN samazinātās likmes ieviešana ir atkāpe no vispārējās PVN sistēmas. Samazinātās PVN likmes 12% apmērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma pielikumā minēto svaigo augļu, ogu un dārzeņu piegādēm sniedz labumu labumu galapatērētājiem, proti, padarot šos produktus pieejamākus iedzīvotājiem. Šobrīd ir nepieciešams izvērtēt attiecīgas normas efektivitāti. Līdz 2028. gada 1. jūnijam ir plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā
informatīvo ziņojumu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem.

Akcīzes nodoklis

Plānots, ka likumā “Par akcīzes nodokli” grozījumi ir šādi:

  1. pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponentes daļu: 2025. gadā 10 euro par 1 tonnu CO2 un 2026.gadā 20 euro par 1 tonnu CO2;
  2. atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, nosakot akcīzes nodokļa likmi kā naftas produktiem, kurus izmanto kā kurināmo;
  3. paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem no 2025. gada;
  4. paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum, tabakas izstrādājumiem, karsējamai tabakai, tabakas lapām, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām (turpmāk – e-šķidrums) un tabakas aizstājējproduktiem no 2027. gada.

Azartspēļu nodoklis

Plānots sākot ar 2025. gadu:

  • paaugstināt izložu nodokļa likmi izlozēm (arī momentloterijām) no 10% apmēra uz 15%;
  • paaugstināt likuma  azartspēļu nodevu par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju no 37000 euro apmēra uz 45 000 euro apmēru par katru kārtējo gadu.

Sākot ar 2027. gadu:

  • paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 6204 euro uz 7440 euro;
  • paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 33 696 euro uz 40 440 euro;
  • paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi likuma 3. panta otrajā un trešajā daļā minētajam objektam (veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām) no 15% apmēra uz 18 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
  • paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi bingo no 10% apmēra uz 12 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
  • paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm no 12 % apmēra uz 15 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Mūsu nodokļu konsultācijas.

Jaunākās ziņas