Nodokļu piemērošana ārvalstu darba ņēmējiem Latvijā

Zemāk aprakstītas nodokļu sekas, kas izriet no darbinieka starptautiskās nodarbinātības no Eiropas Savienības uzņēmuma (izcelsmes uzņēmums) uz Latviju (uzņēmējs uzņēmums). Šādās situācijās var apsvērt divas iespējas: (1) norīkojums uz Latviju un (2) vietējais darba līgums. Šis tests ir piemērojams arī rezidentiem, kas ierodas no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi nodokļu dubultās uzlikšanas līgumu (izņemot sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuras tad regulē divpusējie sociālās apdrošināšanas līgumi.

Ja jums ir nepieciešami grāmatvedības vai algu gramatvedības pakalpojumi, lūdzu sazinieties ar mums, rakstot uz info@breicis.com vai aizpildiet pieteikuma formu (šeit) un mēs ar jums sazināsimies.

Par ārvalstu darbieniekiem Latvijā

Zemāk pieejamais tests ir izstrādāts, lai palīdzētu ārzemniekiem izprast viņu nodokļu situāciju un būtībā ļautu saprast:

kādā valstī ārvalstu darbinieks tiek uzskatīts par nodokļu rezidentu,
kurā valstī ārvalstu darbiniekam jāmaksā algas nodokļi,
kādi ir citi nodokļu riski, piemēram, pastāvīgās pārstāvniecības risks.

Please enter the security code 5 + 1 =

Komentāri par nodokļu rezidenci

Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem fiziska persona tiek uzskatīta par Latvijas nodokļu rezidentu, ja tai ir pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā vai ja tā uzturas Latvijā laikposmu vai laikposmus, kas kopumā pārsniedz 183 dienas 12 mēnešos, kuri sākas vai beidzas attiecīgajā fiskālajā gadā. Tomēr, ja Latvijā strādā ārvalstnieks, viņa nodokļu rezidences statuss ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētās ES valsts un Latvijas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, jo īpaši 4. pantu. Saskaņā ar Latvijas un ES dalībvalsts DTT 4. pantu, ja ārvalstu darbinieks kvalificējas kā nodokļu rezidents saskaņā ar abu valstu iekšzemes nodokļu noteikumiem, personas nodokļu rezidences vietu DTT piemērošanas vajadzībām nosaka, secīgi veicot četrus līguma 4. panta 2. punktā noteiktos testus, kas ir šādi:

Kurā valstī personai ir pastāvīgā dzīvesvieta?
Kurā valstī ir indivīda vitālo interešu centrs (personiskās un ekonomiskās attiecības)?
Kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta?
Kuras līgumslēdzējas valsts pilsonību persona pieprasa?

Kad konkrēta kritērija pārbaude sniedz galīgo atbildi, pārējie kritēriji nav jāpārbauda. Ja nav iespējams sniegt galīgu atbildi uz kādu no iepriekš minētajiem četriem secīgi pārbaudītajiem kritērijiem, nodokļu rezidenci līguma piemērošanas vajadzībām savstarpēji nosaka abu DTT valstu nodokļu iestādes.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) izdotajiem komentāriem par nodokļu paraugkonvenciju par ienākumiem un kapitālu (“Komentāri”) “pastāvīga dzīvesvieta” ir jāsaprot kā privātpersonai piederoša vai tās īrēta māja vai dzīvoklis, īrēta mēbelēta telpa, kas privātpersonai ir pieejama visu laiku un nepārtraukti, nevis tikai laiku pa laikam uz uzturēšanos, kas, ņemot vērā tās iemeslus, ir īslaicīga (ceļojums izklaides nolūkā, komandējums utt.).

Dzīves interešu centra atrašanās vieta ietver visu pieejamo faktu novērtējumu, lai noskaidrotu, ar kuru līguma valsti indivīdam ir ciešākas personiskās un ekonomiskās saites (ģimenes attiecības, politiskās, profesionālās un kultūras aktivitātes, uzņēmējdarbības vieta utt.). Tas, ka pastāvīgā dzīvesvieta ir vienā valstī, nozīmē, ka šajā valstī persona uzturas biežāk. Ja rodas šaubas par to, kurā valstī atrodas indivīda vitālo interešu centrs, ja indivīds biežāk uzturas vienā valstī, tad šo valsti uzskata par viņa dzīvesvietas valsti.

Ne Līgumā, ne komentāros nav sniegtas konkrētas norādes par to, cik ilgs laika posms ir jāsalīdzina, tomēr ir skaidrs, ka salīdzinājumam ir jāaptver pietiekami ilgs laika posms, lai to varētu saprātīgi noteikt.

Pilsonības tests var sniegt galīgo atbildi par personas dzīvesvietu gadījumos, kad visi trīs iepriekšējie testi neļauj izdarīt konkrētu secinājumu.

Kā paskaidrots iepriekš, ja pirmais tests sniedz izšķirošo atbildi (pastāvīgā dzīvesvieta ir tikai ārvalstnieka mītnes valstī), pārējo līguma testu veikšana nav nepieciešama.