Jūsu uzņēmums 2020./2021. gadā ir veicis darījumus ar saistītajiem uzņēmumiem un tā peļņas rādītāji ekonomiskās krīzes rezultātā ir samazinājušies? Nav fakts, ka iemesls ir tieši transfertcenas, tomēr rādītāju pasliktināšanās dēļ Valsts ieņēmumu dienestā iepretim Jūsu uzņēmuma nosaukumam var iedegties “sarkanā lampiņa”. Par laimi gan ESAO, gan arī, VID, pamatojoties uz ESAO, ir izdevis rekomendācijas par to kā rīkoties šādā gadījumā.

Vairumā gadījumu COVID–19 pandēmija ir ietekmējusi ne tikai saistīta uzņēmuma peļņu kā tādu, bet arī darījumu tieši ar saistītajiem uzņēmumiem rezultātus, kas var radīt sarežģījumus šādu darījumu atbilstības tirgus vērtībai noteikšanā. Kā izstrādāt transfertcenu dokumentācijas metodiku, pamatojot cenu neatbilstību dokumentācijā, ESAO reaģēja operatīvi, 2020. gada nogalē publicējot transfertcenu COVID–19 vadlīnijas, par ko sīkāk varat lasīt mūsu rakstā –Vadlīnijas transfertcenu noteikšanai COVID–19 pandēmijas ietekmē.

Transfertcenu dokumentācija

Šī gada sākumā arī VID publicēja metodisko materiālu par transfertcenu piemērošanu COVID–19 pandēmijas periodā. Lai gan metodiskais materiāls lielos vilcienos pauž līdzīgu vēstījumu kā ESAO vadlīnijas, šeit ir iezīmēts, kas tad ir būtiskākais, ko sagaida VID, nodokļu maksātājiem pamatojot COVID–19 pandēmijas ietekmi uz saistītajiem darījumiem. Turpinājumā iezīmēsim būtiskākos punktus.

Kāda informācija ir ietverama dokumentācijā?

Nodokļu maksātāji ir aicināti dokumentācijā iekļaut visu to rīcībā pieejamo publisko un iekšējo datu informāciju, kas palīdz raksturot COVID–19 pandēmijas ietekmi gan uz uzņēmējdarbību kā tādu, gan nozari, kurā uzņēmums darbojas, gan saistītajos darījumos, t.sk., kāda ietekme ir bijusi uz funkciju, risku un aktīvu sadalījumu saistītajos darījumos u.c.

Līdz ar to, pamatojot transfertcenas COVID–19 ietekmē, ir vērts aplūkot nozares rādītājus, konkurentu darbības rezultātus pirms un pandēmijas periodā. Sniegt detalizētāku skaidrojumu no uzņēmuma pieredzes strādājot pandēmijas laikā, kā darījumu apstākļus ir ietekmējuši COVID–19 izplatības ierobežošanas noteikumi. Piemēram, varētu būt situācija, kur pieprasījums ir strauji samazinājies tā iemesla dēļ, ka patērētāji savos tēriņos ir piesardzīgāki, taču ražošanas vai preču izmaksas ir, gluži pretēji, strauji pieaugušas, bet administratīvās izmaksas saglabājušās iepriekšējā līmenī. Argumentu pastiprinošs rādītājs varētu būt inflācijas rādītājs. Latvijā 2021. gada izskaņā kopējais inflācijas rādītājs sasniedza pat 7,9%. Konkrētā darījuma segmenta cenu inflācijas rādītājs, varētu kalpot kā pamatojums COVID–19 ietekmei uz saistītajiem darījumiem.

Vai saņemtais valsts atbalsts ir jāuzrāda dokumentācijā?

Daļai uzņēmumu, lai kompensētu pandēmijas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību, valsts piešķīra dažādus atbalsta veidus, t.sk. grantus. Sagatavojot transfertcenu dokumentāciju, uzņēmumam, kurš ir saņēmis valsts atbalstu COVID–19 krīzes pārvarēšanai, dokumentācijā ir nepieciešams izsvērt šādus būtiskākos jautājumus:

  • Vai un kā saņemtais valsts atbalsts ir ietekmējis darījuma cenu vai mainījis uzņēmuma cenu stratēģiju, vai radījis priekšrocības salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem;
  • Kāda ir bijusi atbalsta ietekme uz ieņēmumu pieaugumu un izmaksu samazinājumu;
  • Vai un kā atbalsts tiek izmantots norēķinos ar neatkarīgiem klientiem vai piegādātājiem;
  • Kā atbalstu izmantotu salīdzināmi uzņēmumi;
  • Kā saistīto darījumu funkciju un risku sadalījumu ietekmē saņemtais atbalsts;
  • Atšķirības iesaistīto valstu grāmatvedības uzskaitē un noteiktajā kārtībā, un kāda ir ietekme uz izvēlētā peļņas līmeņa indikatora (visbiežāk – operatīvās peļņas rādītāji) salīdzināmību;
  • Kādas ir salīdzināmo uzņēmumu rezidences valsts finanšu pārskata sagatavošanas prasības, kontekstā ar salīdzināmības korekciju nepieciešamības novērtējumu.

Īsumā, dokumentācijā ir jāuzrāda un jāpamato piešķirtā valsts atbalsta loma uzņēmuma darbības rezultātos attiecīgajā pārskata periodā. Respektīvi, ja piešķirtais grants uzņēmumam ir devis noteiktas priekšrocības starp nozares konkurentu uzņēmumiem vai atbalsts ir izmantots, lai segtu tieši ar saistītajiem uzņēmumiem veikto darījumu zaudējumus, kamēr nesaistīto uzņēmumu segmentā peļņas rādītāji ir augsti, pastāv risks, ka piešķirtā valsts atbalsta mērķis – kompensēt COVID–19 izplatīšanās rezultātā radītās sekas, nav sasniegts.

Salīdzināmo datu analīze

Veicot salīdzināmo datu atlasi un analīzi, var tikt veiktas iegūto rezultātu korekcijas, lai iespējami pielīdzinātu apstākļus analizējamajam uzņēmumam. Kas ir būtiski, ja līdz šim tirgus vērtība tika uzskatīta par salīdzināmo uzņēmumu rezultātu diapazona 1. – 3. starpkvartili, tad tagad VID ir devis zaļo gaismu diapazonu paplašināt, nosakot, ka tirgus vērtība ir jebkura vērtība no salīdzināmo uzņēmumu finanšu rādītāju minimālās līdz maksimālajai vērtībai. Tā tad, pat ja salīdzināmo uzņēmumu starpā ir uzņēmums, kura darbības rezultāts 2021. gadā ir operatīvā peļņa ar zaudējumiem, šis aspekts var tikt izmantots kā pamatojums, ka nozares uzņēmumi tika pakļauti COVID–19 riskam rezultātā ciešot zaudējumus. Tomēr šādā gadījumā būtu ieteicams nostāju pastiprināt ar vēl citiem publiski pieejamiem nozares rādītājiem vai aprēķiniem, piemēram, veicot korekcijas atlasītajiem uzņēmumiem, iegūstot rezultātu izslēdzot tādu posteņu kā debitoru, kreditoru vai citu bilances posteņu ietekmi uz uzņēmuma finanšu rādītājiem.

Ja ierobežota riska analizējamais uzņēmums pārskata periodā ir veicis saistītus darījumus ar zaudējumiem, būtu jāvērtē, vai nesaistīts uzņēmums šādos apstākļos uzņemtos zaudējumus, ar kādiem nosacījumiem un vai piekristu darījuma pārstrukturizācijai un līguma grozījumiem. Jo, ņemot vērā, ka ierobežota riska uzņēmums uzņemas riskus ierobežotā apmērā, t.i., dažādu ārējo faktoru ietekme uz, teiksim, ražošanas uzņēmumu ir salīdzinoši neliela, atšķirībā no pilna riska  ražošanas uzņēmuma, līdz ar to ierobežota riska uzņēmumam būtu jāsaņem neliela bet stabila peļņa neatkarīgi no risku ietekmes.

Secinājumi

Ir skaidrs, ka 2020. un 2021. gads ir radījis izaicinājumus uzņēmējdarbības vidē, kas atstājis pēdas uzņēmumu peļņas rādītājos, tajā skaitā, darījumos ar saistītajiem uzņēmumiem, taču pēc VID publikācijas varam noprast, ka VID nemetīsies izziņot trauksmes signālu tiklīdz transfertcenu dokumentācijā ieraudzīs negatīvus peļņas rādītājus darījumos ar saistīto uzņēmumu, tomēr šādam rezultātam jābūt dokumentācijā argumentētam un pamatotam izmantojot visu publiski un uzņēmuma rīcībā pieejamo informāciju.

Jaunākās ziņas