Kā restrukturizēt biznesu nodokļiem efektīvā veidā?

Ir pārmaiņu laiks! Iemesli pārmaiņām ir daudz un dažādi.  Vēl tik nesenā pagātnē nepieciešamību pēc pārmaiņām daudziem uzņēmumiem noteica COVID-19 pandēmijas izraisītā epidemioloģiskā situācija, kas neapšaubāmi atstāja tiešu ietekmi arī uz biznesa vidi. Pieredze rāda, ka šo pārmaiņu rezultātā daudzi uzņēmumi Latvijā veica savu biznesu restrukturizācijas. Arī šī brīža ģeopolitiskā situācija, kuru ik dienu ietekmē Ukrainā esošais militārais konflikts ar Krieviju, un rezultējošās sankcijas, virknei uzņēmumu rada neskaidrības un bažas par nākotni.

Lai ar restrukturizāciju uzņēmuma vadība un dalībnieki sasniegtu vēlamo mērķi un tā būtu efektīva, to nepieciešams izvērtēt gan no finanšu, gan juridiskā, gan nodokļu perspektīvas, lai laicīgi varētu identificēt iespējamos riskus plānotajai darbībai un attiecīgi tos novērst vai minimizēt iespēju robežās.

Biznesa restrukturizācija neaprobežojas ar vienu vai diviem “pareizajiem” veidiem. Tā var tikt īstenota dažādos veidos un var ietvert grupas uzņēmumu reorganizāciju.

Šī raksta mērķis ir detalizētāk apskatīt dažādu tehniskās un nodokļu nianses, veicot biznesa restrukturizāciju tieši grupas uzņēmumu starpā, nododot  noteiktus aktīvus un saistības uzņēmumu grupas ietvaros

Restrukturizāciju veidi

Restrukturizācija var tikt īstenota ļoti daudzveidīgi un uzņēmumu grupām restrukturizācijas sākotnējā – plānošanas procesā – ir nepieciešams, saprast, galvenokārt, vēlamo gala iznākumu, ko ar konkrēto restrukturizāciju ir plānots paveikt.

Kad ir apzināts plānotās restrukturizācijas mērķis, tālāk ir vajadzīgs sastādīt konkrētu rīcības plānu, ņemot vērā restrukturizācijai veicamos soļus. Sastādot plānu, pirmkārt nepieciešapms saprast, kā tehniski tiks veikta reorganizācija:

Tā var izpausties dažādi. Respektīvi aktīvus (un saistības) uzņēmumu grupas starpā var pārdalīt (nodot):

• veicot reorganizāciju, atbilstoši komerclikuma normām
• veicot mantisko ieguldījumu;
• pārdodot konkrētos aktīvus (un saistības)

Katrs no uzskaitītajiem restrukturizācijas veidiem paredz noteiktus priekšnosacījumus. Respektīvi, katram no veidiem ir savi plusi un savi mīnusi, kurus ir būtiski izprast un apsvērt pirms reorganizācijas uzsākšanas.

 Reorganizācija atbilstoši komerclikumam

Ir svarīgi uzsvērt, ka reorganizācijas neaprobežojas ar iekšzemes reorganizāciju veikšanu. Uzņēmuma grupas struktūras sakārtošanai, grupas funkciju optimizācijai vai arī nodokļu apsvērumu rezultātā, uzņēmumu var izvēlēties pārstrukturēt savu darbību no vienas valsts uz otru. Tādēļ Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tiesību aktos iekļauta iespēja veikt arī pārrobežu reorganizāciju.

Komerclikumā (KL) definēti kapitālsabiedrību iespējamie reorganizācijas veidi  (apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošana – un to kārtība no juridiskās prizmas, savukārt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteikti šādi trīs reorganizācijas veidi no nodokļu skatu punkta:

1. Saimnieciskās darbības veida nodošana
2. Sabiedrību apvienošana
3. Sabiedrību sadalīšana

 Iekšzemes reorganizācija

No UIN likuma vadoties, pamatā iekšzemes reorganizācijas procesā ir piemērojams UIN likuma 18. pants, kurā noteikts, ka reorganizācija nerada nodokļu sekas, ja izpildās UIN likumā noteiktie reorganizācijas procesi (Saimnieciskās darbības veida nodošana; Sabiedrību apvienošana; Sabiedrību sadalīšana), ja pārvestos aktīvus saimnieciskās darbības veikšanai Latvijā turpina lietot cits uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs. Izpildoties šiem reorganizācijas procesu kritērijiem, ar UIN apliekamā bāze nav jāpalielina.

UIN likuma kontekstā reorganizācijas procesos ir vitāli svarīgi, lai sabiedrības aktīvi un pasīvi tiek reorganizēti, tos nodalot kā lietu kopību, kas veido patstāvīgu biznesu. Respektīvi, piemēram – sabiedrībai nododot saimnieciskās darbības veidu citai saistītai sabiedrībai, nodošanas procesā jānotiek pilnīgai un precīzai ar šo saimniecisko darbību saistītai aktīvu un pasīvu pārejai. Ja reorganizācijas ceļā nenodod visus ar aktīviem (tai skaitā nemateriālajiem) saistītos pasīvus, šādu aktīvu pāreju nodokļu administrācijas var (bieži vien arī pamatoti) uzskatīt nevis par reorganizācijas procesu, bet gan par aktīvu atsavināšanu. Tādā gadījumā darījuma būtība ir pavisam cita, kā aktīvi saistītai personai ir atsavināti aktīvi bez atlīdzības, kas ievērojami palielina nodokļu riskus.

Ievērojot un izpildot gan KL, gan UIN likuma prasības par reorganizāciju un atspoguļojot aktīvu un pasīvu pāreju procesu slēguma finanšu pārskatā, iespējams nodrošināt UIN likuma normu piemērošanu, līdz ar to reorganizācijas process ir nodokļu neitrāls un tā rezultātā nerodas tūlītējas nodokļu sekas.

Ja nav ievērotas un neizpildās minētās prasības, ar UIN apliekamajā bāzē jāiekļauj pārvesto aktīvu tirgus vērtība to atsavināšanas brīdī, no kuras atņemtas uz šiem aktīviem attiecināmās saistības (izņemot uzkrātās saistības, kas attiecināmas uz nākotnes izdevumiem un reorganizācijas procesā kopā ar aktīviem nodotas iegūstošajai sabiedrībai).

Tāpat svarīgi norādīt, ka pirms reorganizācijas uzsākšanas jāizvērtē atsevišķu aktīvu un pasīvu pozīciju pārnešana, jo reorganizācijā var zust uz šīm pozīcijām attiecināmas nodokļu priekšrocības, kā piemēram, noteiktos gadījumos  var zust tiesības samazināt par dividendēm aprēķināto UIN par zaudējumu summu, kas netika segta 2017. gada laikā vai tiesības uz sabiedrības uzkrājumiem un debitora parādiem, taču norādām, ka kopumā tikt zaudētas tiesības arī uz citām nodokļu priekšrocībām, kuras ir būtiski konstatēt un definēt pirms reorganizācijas uzsākšanas.

Tāpat svarīgi izvērtēt arī reorganizācijai piemērojamās Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) normas. Reorganizācija regulēta PVN likuma 145. pantā, kurā noteikts, ka aktīviem, kas nodoti sadalīšanās, apvienošanās vai pārveidošanas ceļā, pievienotās vērtības nodokli neaprēķina. Piemērojot PVN likuma normas, svarīgi, lai minētās reorganizācijas izpildās atbilstoši KL definīcijām.

 Pārrobežu reorganizācija

No prakses vadoties, pārrobežu reorganizācijas process vairumā gadījumu ir komplekss, sarežģīts un prasa samērā lielu pacietību, jo ir laikietilpīgs. Turpretī reorganizācijas gaitu sevišķi ietekmē abu valstu reorganizāciju regulējošos tiesību aktos noteiktās prasības un atbildīgo valsts iestāžu komunikācijas un sadarbības.

Būtiski akcentēt, ka visas reorganizācijas – arī pārrobežu, vērtējot no nodokļu prizmas, ja tās atbilst UIN likumā iekļautajām reorganizācijas prasībām, ir neitrālas.

UIN likums, cita starpā, neparedz pārrobežu reorganizācijas definēšanu, bet ir likumā ir transponētas atsevišķas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes direktīvas 2009/133/EK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu.

Savukārt atbilstoši KL normām, pārrobežu apvienošana ir tādu divu vai vairāku kapitālsabiedrību apvienošana, no kurām vismaz viena ir reģistrēta Latvijā, bet pārējās dibinātas saskaņā ar ES dalībvalstu tiesību aktiem.

Norādām, ka jebkurā gadījumā pirms uzsākt reorganizāciju, visām iesaistītajām sabiedrībām jāizvērtē potenciālās nodokļu sekas, kas var rasties, pārņemot vai nododot sabiedrības aktīvus un saistības no vienas reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības otrai.

Cita starpā, izceļam, ka nodokļu nianses ievērojami atšķiras, ņemot vērā, vai:

Ārvalstu sabiedrība tiek pievienota Latvijas sabiedrībai

Ja Latvijas sabiedrībai pievieno ārvalstu sabiedrību, nepieciešams vērtēt pārņemtās sabiedrības finanšu situāciju, saistības,  un to paredzamo ietekmi uz iegūstošās sabiedrības finansēm. Piemēram, pārņemot citas sabiedrības tekošā gada vai iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus, negatīvi var tikt ietekmēta iegūstošā sabiedrība. Tādējādi var tikt samazināta iegūstošās sabiedrības  nesadalīto peļņa vai pamatkapitāls, kas atkal var negatīvi ietekmēt tās nākotnes plānus, piemēram, ierobežojot iespēju, izmaksāt dividendes..

Sagatavojot reorganizācijas plānu, svarīgi ņemt vērā visu iesaistīto sabiedrību valstu normatīvo aktu normas, kuras regulē visus nodokļus, lai nākotnē nerastos nevēlamas nodokļu sekas. Piemēram, ja Latvijas sabiedrībai pievieno ārvalstu sabiedrību, jāizvērtē, kādas PVN sekas Latvijas sabiedrībai potenciāli varētu rasties pievienoto aktīvu dēļ atbilstoši abu iesaistīto valstu tiesību aktiem , piemēram, pienākums reģistrēties kā PVN maksātājai ārvalstī.

Latvijas sabiedrība tiek pievienota ārvalstu sabiedrībai

Pārrobežas reorganizācijas gadījumā, kad Latvijas sabiedrība tiek pievienota ārvalstu sabiedrībai, īpašu uzmanību jāvērš izceļošanas nodokļa jautājumam (skatīt 2.2.3.), kā arī jāizvērtē potenciālās PVN sekas. Attiecībā uz PVN  svarīgi veikt izvērtējumu attiecība uz  reorganizācijā nododamajiem aktīviem ārvalstu sabiedrībai. Piemēram, ja Latvijas sabiedrību, kam pieder kāds vērtīgs ražošanas aktīvs vai nekustamais īpašums, reorganizācijas rezultātā pievieno ārvalstu sabiedrībai, jāizvērtē:

• vai ārvalstu sabiedrībai nerodas pienākums reģistrēties Latvijā kā PVN maksātājai;
• vai ārvalstu sabiedrībai nerodas pienākums Latvijā reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību, kurai atkal iespējams rodas pienākums reģistrēties Latvijas PVN reģistrā;
• vai Latvijas sabiedrībai nerodas pienākums veikt iepriekš atskaitītā priekšnodokļa korekciju un atmaksu.

Izceļošanas nodoklis – exit tax

Plānojot pārrobežu reorganizāciju, nedrīkst aizmirst par UIN likuma regulējumu attiecībā uz izceļošanas nodokli (exit tax). Konceptuāli attiecīgās UIN likuma normas paredz, ka ar UIN tiek aplikti aktīvi, kuriem Latvija zaudē tiesības nākotnē aplikt ar nodokli. Respektīvi, ja reorganizācijas (arī uzņēmumu pārejas) ceļā aktīvi tiek iznesti no Latvijas jurisdikcijas un šo pārmaiņu rezultātā Latvija zaudē tiesības šos aktīvus nākotnē aplikt ar nodokli, nodokļu maksātājam jāpalielina ar UIN apliekamā bāze par izvesto aktīvu tirgus vērtību. Izceļošanas nodoklis UIN likumā tika ieviests atbilstoši Eiropas Savienības Padomes direktīvu 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību.

Turpretī, ja aktīvi tiek iznesti no Latvijas KL noteiktās pārrobežu reorganizācijas ietvaros, ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pārvesto aktīvu tirgus vērtību to atsavināšanas brīdī, no kuras atņemta uz šiem aktīviem attiecināmo saistību vērtība, izņemot uzkrātās saistības, kas attiecināmas uz nākotnes izdevumiem un reorganizācijas procesā kopā ar aktīviem ir nodotas iegūstošajam uzņēmumam.

Būtisks aspekts, kuru ir jāizvērtē, ir, ja plānota uzņēmumu grupas reorganizācija, kurā iesaistīta pastāvīgā pārstāvniecība. Piemēram, ja Latvijas UIN maksātājs nodod  saimnieciskās darbības veidu (nododot visus ar saimniecisko darbību saistītos aktīvus un pasīvus) pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstīs. Šādā gadījumā jāņem vērā, ka šāda saimnieciskās darbības nodošana – restrukturizācija, nav uzskatāma par reorganizāciju KL likuma kontekstā, jo pastāvīgā pārstāvniecība juridiski nav atsevišķa kapitālsabiedrība. No minētā varam secināt, ka ja veicot pārrobežu reorganizāciju un nododot biznesu  pastāvīgajai pārstāvniecībai, nav izpildīti UIN likuma kritēriji par reorganizāciju un, pārnesot aktīvus uz ārvalsts sabiedrību, maksājams izceļošanas nodoklis.

Mantiskais ieguldījums

KL paredz, ka Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības savu pamatkapitālu var apmaksāt ne tikai naudā, bet ar mantisko ieguldījumu. Arī mantiskā ieguldījuma veikšanas gadījumā, ieguldītājs īpašumā saņem ieguldījuma apmēram atbilstošu sabiedrības, kurā tika veikts mantiskai ieguldījums, kapitāla daļu daudzumu.

Atbilstoši KL, par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt jebkura naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai lietas, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu. Ņemot vērā mantiskā ieguldījuma definīciju ir secināms, ka mantiskais ieguldījums var sastāvēt ne tikai no viena konkrēta aktīva. Tas var būt arī lietu kopības formā, kas var sastāvēt no atsevišķa biznesa, sastāvot no konkrētiem aktīviem, klientiem, darbiniekiem, saistībām u.c.

Pirms mantiskā ieguldījuma veikšanas mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz neatkarīga persona – vērtētājs, kurš ir iekļauts mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, savukārt kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.

Mantiskais ieguldījums vērtējot no ienākuma nodokļu skatupunkta jebkurā gadījumā ir uzskatāms par  neitrālu, jo mantiskā ieguldījuma gadījumā risks, ka pats darījums varētu tikt interpretēts par ko citu, piemēram, atsavināšanu – nepastāv. Tādējādi UIN likuma skatu punkta mantiskais ieguldījums ir vērtējams kā no nodokļu riskiem draudzīgāks biznesa nodošanas veids kā reorganizācija.

Turpretī no iepriekšējā nodaļā uzskaitīto izceļošanas nodokļa (exit tax) un PVN risku prizmas, pārrobežu restrukturizāciju gadījumā, biznesa (vai konkrētu aktīvu) nodošanas darījumi citam uzņēmuma caur mantisko ieguldījumu, ir jāvērtē līdzīgi.

Biznesa pārdošana

Jebkura sabiedrība un persona ir tiesīga sev piederošos aktīvus un ar tiem saistītos pasīvus pārdot , ja vien to neaizliedz nekādi apgrūtinājumi,. Par cik šī raksta mērķis ir apskatīt restrukturizāciju iespējas, uzņēmuma grupas starpā, nedrīkst aizmirst par transfertcenu koncepciju, kas īsumā nosaka, ka darījumiem starp saistītām personām ir jānotiek pēc tirgus cenām un piemērojas visiem darījumiem saistītu pušu starpā.

Respektīvi, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta 2. daļas 2. punkta (e) apakšpunktam  ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver arī ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un  ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets.

Darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanai izmantojamās metodes un kārtība, ja darījums ir noticis starp saistītām personām (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. apakšpunkta izpratnē), ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”. Jāatceras arī, ka ne tikai darījuma cenai, bet gan pilnīgi visiem darījuma nosacījumiem (apmaksas termiņam, kavējuma procentiem u.c.) ir jāatbilst nesaistītu pušu principam.

Jāatceras, ka atbilstoši PVN likuma 7.panta otrajai daļai par preču piegādi par atlīdzību neuzskata uzņēmuma pāreju (mantas kopības vai tās daļas pāreju, kas izpaužas kā aktīvu un saistību nodošana) cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, ja, nododot aktīvus un saistības par atlīdzību vai bez tās vai ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrības ieguldījumā (kapitālā), uzņēmuma ieguvējs kļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju. Taču, nereti VID biznesa pārdošanas darījumus, kad netiek iegādātas kapitāla daļas, bet gan fiziski aktīvi (un saistības) mēdz interpretēt kā preču piegādi, kam būt piemērojams PVN. Atbilstoši aktuālajai tiesu praksei (Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumā lietā Nr. SKA-631/2019), lai atzītu uzņēmuma pārejas faktu un secinātu, ka ir notikusi uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgas daļas nodošana, ir būtiski konstatēt, ka ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir pietiekams patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to faktisko apstākļu izvērtējums šajā kontekstā veicams, apsverot, vai ieguvējam ir nodots viss, kas ir nepieciešams pastāvīgai saimnieciskās darbības turpināšanai. Savukārt tas, kāds elementu kopums ir pietiekams, ir atkarīgs no konkrētā saimnieciskās darbības veida. Par uzņēmuma pāreju var liecināt ļoti dažādi apstākļi un, balstoties uz to kopumu, ir nepieciešams izvērtēt veiktos darījumus un to norises apstākļus pēc to būtības, nevis formas. Tā kā Komerclikums nepieļauj situāciju, kad, sadalot uzņēmuma mantu, visi aktīvi tiek nodoti vienam subjektam, bet pasīvi – otram, nav piešķirama izšķiroša nozīme tam, vai starp pusēm pastāv formāla vienošanās par saistību pāreju. Tādēļ pierādījumus pirms darījuma veikšanas nodokumentēt, lai nepieciešamības gadījumā darījuma apstākļus varētu pamatot VID.

Vēl viens būtisks aspekts, pārdošanas darījumos ar saistītām pusēm ir, ka darījumā iesaistītajām pusēm ir nepieciešams veikt norēķinu par pārdoto biznesu , aktīviem. Respektīvi, pirkuma līguma  noslēgšanas brīdī rodas prasījuma tiesības, kuras pircējam ir nepieciešams apmierināt.

Viens no iemesliem, kāpēc apjomīgas restrukturizācijas tikai ar pārdošanas darījumiem lielākoties nav iespējamas, ir brīvo naudas līdzekļu trūkums, ar kuriem samaksāt par iegādāto.

Piemērs

Turpmāk tekstā esam izveidojuši vizuālu piemēru, kurā uzskatāmi atainojuši kā ar dažādiem restrukturizācijas veidiem, ir iespējams atrisināt sabiedrības noteikto mērķi, norādot katra restrukturizācijas veida būtiskākos nodokļu apsvērumus.

  Situācijas apraksts: Vācijas nodokļu rezidentam (Mr. X) pieder Latvijā reģistrēts ražošanas uzņēmums LvCo, kas nodarbojas ar dažādiem biznesiem, starp kuriem viens ir papīra ražošana. Papīra ražošanai LvCo pieder rūpnīca Latvijā. LvCo saražotā papīra produkcija tiek pārdota Vācijā caur  Mr. X piederošo Vācijā reģistrēto sabiedrību GerCo. Mr.X apskatot GerCo un LvCo vadību sagatavoto risku vadības stratēģijas ziņojumu, risku optimizācijas nolūkos ir nolēmis GerCo nodot LvCo piederošo papīra ražošanas biznesu. Līdz ar biznesu plānots nodot pašu rūpnīcu, bankas aizdevumu 1 milj. EUR vērtībā, 51 darbinieku un zaudējumus 300 tūkst. apmērā.

Mērķis: Saprast izdevīgāko un ērtāko restrukturizācijas veidu.

1. Veids: LvCo veic reorganizāciju – sadalīšanu, bez likvidācijas procesam nododot papīra ražošanas biznesu jau reģistrētai sabiedrībai GerCo. Būtiski apsvērumi: Pirms reorganizācijas uzsākšanas nepieciešams saprast, vai neveidojas UIN kā izceļošanas nodoklis un, vai nav jāveic PVN korekcija un jāatmaksā daļa priekšnodokļa atpakaļ Latvijas budžetam. Par cik apskatāmā reorganizācija ir pārrobežu, process termiņa ziņā paredzams kā ilgs.

2. Veids LvCo veic papīra ražošanas biznesa kā lietu kopības ieguldījumu GerCo pamatkapitālā, pretī saņemot ieguldījuma vērtībai atbilstošu GerCo kapitāla daļu skaitu. Būtiski apsvērumi: Ieguldījums jāveic atbilstoši Vācijas komerctiesību normām. Paredzams, ka pirms ieguldījuma veikšanas nepieciešams saņemt vērtējumu un Vācijas komercreģistra iestādei adresētu atzinumu, ko sagatavotu Vācijā sertificēts mantiskā ieguldījuma vērtētājs. Pēc darījuma noslēgšanas GerCo vairs 100% nepiederēs Mr.X tieši. Respektīvi daļa GerCo kapitāla piederēs LvCo.

3. Veids LvCo papīra rūpniecības biznesu pārdod GerCo. Būtiski apsvērumi: Iegādes darījumam ir jānotiek par tirgus cenām, tāpēc ir pirms darījuma ir nepieciešams pieaicināt sertificētu vērtētāju, kas attiecīgi sagatavotu vērtējumu par LvCo piederošā papīra ražošanas biznesu. Bez cenas, arī pārējiem darījuma nosacījumiem jābūt piemērojamiem nesaistītu personu principam. Par iegādāto biznesu LvCo ir nepieciešams veikt fizisku norēķinu GerCo.

 Secinājumi

Veidi kā uzņēmumu vadība un īpašnieki var restrukturizēt savu biznesu tik tiešam ir daudz un dažādi, un bieži vien to rezultātā uzņēmumiem ir ievērojami ieguvumi.

Svarīgi ir atcerēties, ka reorganizācijas nosacījumi atsevišķos likumos var atšķirties. Respektīvi, KL definētie nosacījumi var nesakrist ar UIN likumā norādītajiem. Arī PVN likumā ir minēti atšķirīgi nosacījumi uzņēmuma reorganizācijai. Līdz ar to uzņēmumu vadībai ir vitāli būtiski plānoto restrukturizāciju izvērtēt gan no KL, gan UIN likumā, gan PVN likumā minētajiem nosacījumiem, lai varētu noteikt iespējamos UIN un PVN piemērošanas riskus, kas var rasties uzņēmumam, jo nepareizi interpretētas vai līdz galam neizprastas tiesību normas, uzņēmumiem var radīt negatīvas nodokļu sekas.

Svarīgi izcelt, ka uzņēmumi var būtiski restrukturizēt savu darbību arī neveicot CL noteikto reorganizāciju, bet gan veicot mantisko ieguldījumu.

Jaunākās ziņas