Aizdevuma līgums

Ievads

Lai arī aizdevuma darījums ir vienkāršs, nodokļu piemērošanas aizdevumiem nianses ir pietiekami daudz – ja ne tieši piecdesmit, tad tuvu šim skaitlim, bet varbūt pat vairāk.

Aizdevumi saistītai personai

Raksta atvērtajā daļā izskatīsim jautājumu par aizdevuma definīciju, tiesisko regulējumu u.c. Raksta maksas sadaļā izskatām svarīgākos nodokļu piemērošanas aizdevumiem blokus šādi:

Aizdevumi starp saistītajiem uzņēmumiem:

Kādos gadījumos aizdevums saistītajam uzņēmumam ir uzskatāms par peļņas sadali, kādi ir izņēmumi
Kā noteikt aizdevuma procentu likmi darījumos starp saistītajiem uzņēmumiem
Kādi ir procentu atskaitīšanas ierobežojumi (plānā kapitalizācija)
Kuros gadījumos no procentu maksājumiem ir jāietur nodoklis
Cesija
Zaudēto parādu norakstīšana
Pastāvīgās pārstāvniecības nianses

Aizdevumi fiziskajām personām (ienākumiem pielīdzināmie aizdevumi):

Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi
Samazinātu aizdevuma procentu maksājuma radītais ienākums.

Definīcija

Sāksim ar fundamentālo – saskaņā ar Civillikumu (934.p.) “Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.” Tātad, aizdevuma līgums ir ne vien naudas, bet arī citu lietu nodošanas lietošanā līgums, ar pienākumu to atgriezt.

Ir svarīgi pieminēt, ka aizdevuma līgums no civiltiesisko līgumu klasifikācijas ir tā saucamais reāllīgums, kurš stājas spēkā līdz ar aizdevuma nodošanu aizdevuma ņēmējam. Par aizdevuma līguma spēka stāšanās brīdi tiek uzskatīta naudas summas faktiska nodošana aizņēmējam. Šis ir svarīgs aspekts, jo naudas aizdevuma apsolījums pats par sevi vēl nenodibina aizdevuma saistību, bet gan pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ja apsolītājs pēc tam atsakās pildīt solījumu. Šim apstāklim būs nozīme, kā redzēsim, nosakot aizdevuma izsniegšanas brīdi utt.

Vēl svarīgs moments ir pieminēt, ka šī raksta ietvaros netiek izskatīti patērētāju kreditēšanas līgumi, kurus veic kredītiestādes vai specializēti licencēti uzņēmumi. Vienīgi pieminēšu, ka, manuprāt, uzņēmumiem nav ierobežojumu izsniegt aizdevumus citām juridiskajām vai fiziskajām personām, ciktāl šādas darbības pēc būtības nav uzskatāmas par kreditēšanu kā patstāvīgu komercdarbību.

Aizdevuma procenti

Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Ja līdzēji nav vienojušies, tad aizdevuma līgums pēc būtības ir bezprocentu līgums. Tomēr, kā redzēsim tālāk, procentiem ir jābūt tajos gadījumos, kad to prasa likums vai darījuma būtība (komercdarbības veikšana un peļņas gūšana).

Ja, piemēram, dalībnieks fiziskā persona izsniedz aizdevumu uzņēmumam, kura kapitāla daļas tam pieder, tad aizdevums var būt arī bezprocentu. Savukārt, ja aizdevumu izsniegs komercsabiedrība savam saistītajam uzņēmumam, tad komercdarbības veikšanas fakts pieprasa, lai tiktu piemēroti procenti, turklāt, atbilstoši tirgus vērtībai.

Nodokļu piemērošanas aizdevumiem vajadzībām procentiem nereti ir jāatbilst tirgus vērtībai. Par to mēs runāsim pie tēmas: “Aizdevumi starp saistītajiem uzņēmumiem”.

Aizdevuma līgums – vai nepieciešama rakstveida forma?

Jautājums ir vai aizdevuma līgumam ir nepieciešama rakstveida forma vai var būt mutiska. Civillikums nepieprasa rakstveida formu, tomēr Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir dota šāda definīcija (1. panta (4) daļa): “Aizdevums — darījums, kurā aizdevējs uz rakstveida vienošanās pamata nodod aizņēmējam naudu un kurš aizņēmējam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot aizdevējam naudu.” Esmu lasījis viedokļus, ka pamatojoties uz šo, aizdevuma līgumam obligāti ir jābūt rakstveida. Domāju, ka viennozīmīgi to nevar uztvert kā obligātu. Aizdevums var būt arī beztermiņa, savukārt par aizdevuma dabu var liecināt arī citas, t.sk. pamatojums maksājuma uzdevumā utt. Vai tas fakts, ka līgums nav noslēgts rakstveidā nozīmēs, ka uz aizdevumu neattieksies UIN normas? Domāju, ka ne, tās attieksies. Svarīgi, lai no apstākļiem un faktiem patiešām būtu secināms, ka līdzēju nodoms ir bijis izsniegt/saņemt aizdevumu, nevis, teiksim, dāvinājumu.

Līdzīgi, piemēram, ja starp līdzējiem pastāv fiziskā “cash pool” darījums, kur aizdevuma summas mainās nepārtraukti, domāju, ka UIN likuma definīcija ir diezgan grūti piemērojama.

Vēl viena aizdevuma definīcija grāmatvedības normatīvajos aktos ir atrodama Gada pārskatu likuma L 36. panta 3. daļā saskaņā ar kuru, aizdevumi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri aktīvajā publiskajā vērtspapīru tirgū netiek kotēti. No definīcijas izriet, ka nav nepieciešams līgumā precīzi fiksēt maksājumu grafiku, bet gan ir jābūt mērauklai, lai šādu maksājuma grafiku noteiktu. Tomēr kā redzēsim tālāk aizdevuma līguma rakstveida formai un maksājuma grafiku fiksēšanai ir būtiski, pat dažreiz kritiska nozīme.

Pilnā raksta versiju piedāvājam iegādāties par maksu mūsu e-veikalā.