Priekšvārds

Šobrīd daudzi uzņēmumi gatavo gada pārskatus par koronavīrusa skarto 2020.gadu, kā arī līdz gada beigām ir jāsagatavo transfertcenu dokumentācijas par darījumiem ar saistītajiem uzņēmumiem. Kas ir jāņem vērā analizējot transfertcenas par 2020. gadu un kā ir jānovērtē COVID-19 pandēmijas ietekme uz tām?

Pandēmijas Covid-19 ietekme transfertcenas

Šajā rakstā ir atreferētas un analizētas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas transfertcenu vadlīnijas (ESAO TCV) par Covid-19 ietekmi (COVID-19 vadlīnijas), kā arī mūsu pieredze gatavojot transfertcenu dokumentācijas par šo periodu. Rakstā nedaudz saīsinātā veidā ir atreferēti COVID-19 vadlīniju norādījumi, kopā ar mūsu komentāriem, tāpēc tas nav uzskatāms par tulkojumu.

Ņemot vērā raksta apjomu, sadaļas sākumā ir dots kopsavilkums (slīprakstā) un tālāk seko detalizētāks izklāsts.

Koronavīrusa (“COVID-19”) periodā uzņēmumi saskārās un joprojām turpina saskarties ar būtiskiem naudas plūsmas ierobežojumiem. Uzņēmumi piedzīvoja apgrozījuma un peļņas svārstības, piegādes ķēžu darbības traucējumus, pārdošanas apjoma samazinājumu un piespiedu darbības veida maiņu (piemēram, darbs no mājām). Daudzās valstīs rūpnīcas, raktuves, veikalus un restorānus nācās pilnībā vai daļēji slēgt. Dažās nozarēs pieprasījums ir būtiski krities, bet citās tas ir tikai pārvietojis pārdošanas kanālus vai pat palielinājies (piemēram, tiešsaistes videokonferenču pakalpojumu tirgū).

Finansiālo grūtību dēļ uzņēmumi pārskata ar trešajām personām noslēgtos līgumus vai atsevišķus noteikumus, pieprasa atlaides vai atlikto maksājumu. Kā arī daudzu valstu valdības ir pieņēmušas visaptverošus politiskus risinājumus, lai atbalstītu ekonomiku un aizsargātu cilvēku darbavietas un ienākumus.

Lielākajā daļā  COVID-19 ietekmēto darījumu tiek konstatēts, ka nesaistītu pušu darījumu princips joprojām darbojas efektīvi un uz šo principu balstītā pieeja transfertcenu cenu novērtēšanai ir spēkā arī pandēmijas apstākļos. Tomēr unikālie un nepieredzētie ekonomiskie apstākļi, kas izriet no valdības reakcijas uz COVID-19, ir radījuši praktiskas dabas izaicinājumus, piemērojot godīgas konkurences principu. Piemēram, pandēmija var radīt jaunus jautājumus vai saasināt sarežģītību, vai pastiprināt noteiktu iekšējo cenu noteikšanas jautājumu rašanos (piemēram, valdības palīdzības ietekme vai ticamu salīdzināmu datu pieejamība).

COVID-19 vadlīnijas izdala četrus prioritārus jautājumus:

(1) salīdzināmības analīze;

(2) zaudējumu sadale un COVID-19 īpašo izmaksu sadale;

(3) valsts atbalsta programmas; un

(4) iepriekšējās vienošanās par tirgus cenu noteikšanas kārtību (“APA” no angļu val. Advance Pricing Arrangements).

I. Transfertcenu vadlīnijas salīdzināmības analīzei

1. Ievads

Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi biznesa pasauli, ieviešot savas korekcijas darījumos starp nesaistītajiem uzņēmumiem. Tā kā transfertcenu pamatā ir neatkarīgu uzņēmumu darījumu princips, šīs korekcijas ir piemērojamas arī darījumos starp saistītajiem uzņēmumiem.

2. Kādi datu avoti ir izmantojami analīzes nolūkiem?

Principā jebkura veida publiski pieejama informācija par COVID-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību, nozari un kontrolētiem darījumiem var būt būtiska, lai noskaidrotu uzņēmuma transfertcenu politiku, kas tiek īstenota 2020. finanšu gadā. COVID-19 vadlīnijas rekomendē analizēt ieņēmumu, kapacitātes, izmaksu izmaiņas, kā arī informāciju par valsts sniegto atbalstu, starp periodu atskaišu informācija.

ESAO rekomendē izmantot šādus avotus, lai novērtētu COVID-19 pandēmijas ietekmi uz pārskatāmajiem kontrolētajiem darījumiem:

  • Analīze par to, kā COVID-19 laikā ir mainījušies pārdošanas apjomi, ieskaitot to, vai izmaiņas ir saistītas ar citu pārdošanas kanālu izmantošanu, un, jo īpaši, salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu pirms pandēmijas periodā. Šis, mūsuprāt, ir svarīgākais rādītājs, jo tieši apgrozījuma samazināšanās ir nozīmīgākais ietekmes rādītājs. Samazinoties apgrozījumam, ir jāveic korekcijas arī izmaksās, kuras ir saistītas ar apgrozījuma nodrošināšanu;
  • Jaudas izmantošanas izmaiņu analīze, kas attiecas uz multinacionālo uzņēmumu grupu un kontrolēto darījumu, un / vai darījumiem ar neatkarīgām pusēm. Vairums uzņēmumu (it īpaši ražošanas) ir paredzēta noteikta ražošanas kapacitāte, pie kuras uzņēmums ir rentabls. Kapacitātes nesasniegšana attiecīgi nozīmē zaudējumus;
  • Specifiska informācija par papildu vai ārkārtas izmaksām, kuras sedz kontrolētā darījuma puses (vai nu ar saistītajām vai nesaistītajām pusēm), vai arī visa starptautiskā uzņēmuma grupa. Krīzes apstākļos uzņēmumi veic papildus izmaksas, lai pārstrukturētos un nākotnē būtu produktīvāki;
  • Valsts atbalsta saņemšana, kvantitatīvi nosakot atbalsta ietekmi un nosakot palīdzības veidu un to uzskaites metodiku;
  • Informācija par valsts iejaukšanos, kas ir ietekmējusi kontrolēto darījumu cenu noteikšanu un izpildi. Šis administratīvās ietekmes faktors ir acīmredzams, jo daudzu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas darījumi ir aizliegti, piemēram, restorāna vai naktskluba apmeklējums;
  • Informācija no starp perioda finanšu pārskatiem, piemēram, ceturkšņa pārskati;
  • Makroekonomikas informācija, piemēram, valsts IKP dati vai nozaru rādītāji, ko sniegušas centrālās bankas, valsts aģentūras, rūpniecības vai tirdzniecības asociācijas, ciktāl tā noder, lai izprastu kontrolētā darījuma kontekstu;
  • Tādas statistikas metodes kā regresijas analīze vai dispersijas analīze, kas tiek izmantotas, lai prognozētu, kā mainās viens lielums atkarībā no cita lieluma noteiktos īpašos apstākļos (piemēram, uzņēmumu peļņas reakcija noteiktās nozarēs uz IKP izmaiņām);
  • Iekšējo budžeta / prognozēto datu salīdzinājums par pārdošanu, izmaksām un rentabilitāti, salīdzinot ar faktiskajiem rezultātiem;
  • Ietekme uz rentabilitāti vai trešo personu rīcību, kas novērota iepriekšējos lejupslīdes periodos, vai izmantojot visus pašreizējā gadā pieejamos datus, pat ja tie ir daļēji.

3. Vai budžetētā finanšu informācija var tikt izmantota, lai atbalstītu tirgus cenas?

Budžetētā finanšu informācija var tikt izmantota, lai salīdzinātu prognozētos finanšu rezultātus ar faktiski sasniegtajiem un izskaidrotu COVID-19 ietekmi, bez kuras kontrolētais darījums būtu atbilstošs tirgus vērtībai.

Vēl viena iespējamā pieeja, ko izmantot, nosakot tirgus vērtību, ir salīdzināt prognozētos finanšu rezultātus ar faktiski sasniegtajiem, lai noteiktu COVID-19 īpašo ietekmi uz ieņēmumiem, izmaksām un starpību. Finanšu rezultāti, ko nodokļu maksātājs būtu guvis kontrolēta darījuma ietvaros, taču COVID-19 ietekme var būt noderīga, jo īpaši, novērtējot COVID-19 finansiālo ietekmi (piemēram, samazināts pārdošanas apjoms vai palielināti darbības izdevumi) un nosakot, ņemot vērā līguma nosacījumus un pušu risku, jebkura atbilstoša ietekme uz starp uzņēmumu cenām.

Šī analīze var ietvert šādus aprēķinus un informāciju:

  • detalizētas peļņas un zaudējumu analīzes sagatavošana, parādot ieņēmumu un izdevumu izmaiņas, izskaidrojot COVID-19 radītās atšķirības – tas var ietvert budžeta (pirms COVID-19) un faktisko rezultātu dispersiju analīzi;
  • informācija par rentabilitāti, koriģēta atbilstoši tam, kur rezultāts būtu bijis, ja koronavīruss nebūtu noticis – tajā būtu jāņem vērā visi faktori, kuriem ir pozitīva vai negatīva ietekme uz nodokļu maksātāja peļņu no kontrolēta darījuma, un tie jāpamato ar pierādījumiem;
  • pamatojums un pierādījumi jebkurai paaugstinātu izmaksu sadalei vai pārdošanas apjoma samazinājumam (un turpmākajām darbības peļņas izmaiņām) pārbaudāmajai pusei kontrolētajā darījumā, ņemot vērā tās funkciju, aktīvu un riska profilu;
  • visi pierādījumi par jebkādu valsts palīdzību, kas sniegta vai ietekmē pārbaudīto pusi kontrolētajā darījumā, tās ietekmi un grāmatvedības režīmu.

4. Laika ietekme uz salīdzināmajiem rādītājiem

Vispārējais princips ir izmantot salīdzināmos datus par darījumiem, kas pēc iespējas ir veikti pārbaudāmajā periodā. Tomēr vadlīnijas atzīst, ka dati par 2020. gadu var parādīties tikai 2021. gada otrajā pusē. Turklāt darījumu peļņas normas bieži tiek noteiktas ilgtermiņā, neņemot vērā iespējamās svārstības tirgū, tāpēc šādos gadījumos ir jāvērtē ilgtermiņa ietekme uz peļņas likmēm.

Tiek uzskatīts, ka visuzticamākā informācija par salīdzināmu nekontrolētu darījumu nosacījumiem ir par darījumiem, kas veikti tajā pašā periodā, kad kontrolētais darījums. Šāda informācija atspoguļo to, kā neatkarīgās puses rīkojas ekonomiskajā vidē, kas ir tāda pati vai būtībā līdzīga kontrolētā darījuma ekonomiskajai videi. Piemērojot tīrās peļņas metodi, nodokļu maksātāji un nodokļu administrācijas parasti izmanto vēsturisko informāciju, kas ir pieejama komerciālajās datubāzēs. Informācija par 2020. finanšu gadu parasti būs pieejama ne agrāk kā 2021. gada vidū, jo komerciālajās datubāzēs tiek izmantota publiski pieejama informācija, kas iegūta no finanšu pārskatiem, un šie finanšu pārskati parasti tiek iesniegti tikai pēc vairākiem mēnešiem pēc perioda, uz kuru tie attiecas. Turklāt, kā zināms, Latvijā gada pārskatu iesniegšanas termiņš par 2020. gaduā tika pagarināts. Tas nozīmē, ka šajos apstākļos nodokļu maksātājiem ir jāveic salīdzināmības analīze, pamatojoties uz pieejamo salīdzināmo uzņēmumu finanšu informāciju par 2019. gadu un iepriekšējiem gadiem.

Arī situācijā, ja kontrolētajā darījumā vienošanās ir ilgtermiņa un aptver vairākus gadus, piemēram, 2019.-–2022.g., kas balstīta uz iepriekšējo periodu salīdzināmajiem uzņēmumiem, kā arī pastāv vienošanās, ka uzņēmums ir pasargāts no visiem riskiem, attiecīgi šādām vienošanām informācija par 2020. gadu salīdzināmajiem datiem varētu nebūt vajadzīga

5. Kā risināt informācijas nepietiekamību?

Atbildot uz šīs nodaļas jautājumu tiek rekomendētas trīs pieejas – nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju sadarbība un spēja pielāgoties apstākļiem, ex-ante un ex-post pieeja darījuma cenas noteikšanai, kā arī vairāk kā vienas transfertcenu metodes piemērošana.

5.1. Komerciāli pamatotu un saprātīgu vērtējumu pieļaušana.

ESAO COVID-19 vadlīnijas aicina nodokļu maksātājus ievērot pienācīgu rūpību un sagatavojot dokumentācijas, savukārt, nodokļu administrācijas tiek aicinātas izvērtēt visus nodokļu maksātāja sarūpētos pamatojumus par COVID-19 ietekmi uz transfertcenām.

COVID-19 pandēmijas rezultātā dati ir pieejami novēloti, tāpēc nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām būtu jāņem vērā, ka, lai noteiktu uzticamu nesaistītu pušu rezultātu, nepieciešama elastība un laba prakse.

Koronavīruss var ietekmēt lielu skaitu savstarpējās vienošanās procedūru (“MAP” no angļu val. mutual agreement procedure) strīdus, kas varētu ievērojami apgrūtināt nodokļu administrāciju resursus. Tādējādi nodokļu administrācijas tiek aicinātas ņemt vērā labo praksi un elastību, novērtējot transfertcenu ietekmi uz nodokļiem un ņemot vērā atbalstu un dokumentus, ko nodokļu maksātāji sniedz, kas varētu demonstrēt saprātīgas pūles un rūpību, cenšoties ievērot nesaistītu pušu principu.

Nodokļu maksātājiem, savukārt, pienācīgi un rūpīgi ir jāizvērtē COVID-19 pandēmijas iespējamo ietekmi un jāīsteno atbilstošas izmaiņas transferta cenās. Starptautisko uzņēmumu grupām būtu jādokumentē labākie pieejamie pašreizējie tirgus rādītāji, kas var būt iekšēji salīdzināmi, ārēji salīdzināmi vai citi atbilstoši rādītāji, kas norāda uz COVID-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi, ieskaitot tās ietekmi uz preču un pakalpojumu pieprasījuma līmeni, kā arī ražošanas un piegādes ķēdēm konkrētās tautsaimniecības nozarēs.

5.2. Nesaistītu rezultātu pārbaude

ESAO vadlīnijas kopumā paredz divas iespējas, kā analizēt transfertcenas: ex-ante (darījuma cena tiek noteikta pirms darījuma uzsākšanas, balstoties uz vēsturiskajiem datiem) un ex-post (darījuma cena tiek noteikta pēc darījuma noslēgšanas paejot zināmam laikam). COVID-19 vadlīnijas mudina pēc iespējas piemērot “ex-post” pieeju, t.sk. veicot kompensējošas korekcijas, atliekot UIN deklarācijas iesniegšanu utt.

COVID-19 vadlīnijas apraksta divas pieejas kā identificēt un apkopot datus, kas nepieciešami, transfertcenu analīzes veikšanai. Pirmais ir “cenu noteikšana”, t.i. ex-ante pieeja, kurā tiek izmantoti atjaunināti vēsturiskie dati, lai atspoguļotu visas ekonomisko apstākļu izmaiņas līdz līguma noslēgšanas datumam. Otrā ir “rezultātu pārbaudes” pieeja (ex-post), kurā var iekļaut informāciju, kas kļūst pieejama pēc taksācijas gada beigām, lai noteiktu nesaistītu pušu nosacījumus un ziņotu par nodokļu deklarācijas rezultātiem. Saskaņā ar ESAO TCV abas pieejas vai šo pieeju kombinācija ir atrodama ESAO dalībvalstīs.

COVID-19 vadlīnijas rekomendē, ja tas ir iespējams un uz pagaidu laiku pandēmijas laikā, nodokļu iestādēm apsvērt iespēju nodokļu maksātājiem pandēmijas skartajiem kontrolētajiem darījumiem ņemt vērā informāciju, kas kļūst pieejama pēc gada beigām. Diemžēl, praksē mēs saskaramies ar situāciju, kurā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija ir jāiesniedz līdz 2021. gada 31. jūlijam, savukārt, transfertcenu dokumentācija ir jāiesniedz līdz 2021. gada beigām. Tādējādi, transfertcenu ietekme uz gada pārskatiem ir jāizvērtē jau šobrīd, līdz gada pārskata iesniegšanai.

Lai ievērotu COVID-19 vadlīnijas nodokļu administrācijai būtu jānodrošina elastība, ļaujot grozīt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas par 2020. gadu līdz pat 2021. gada beigām.

Papildus  COVID-19 vadlīnijas rekomendē nodrošināt elastību attiecībā uz “kompensējošām korekcijām”, kas jāveic pirms nodokļu deklarācijas iesniegšanas. Arī šī instrumenta piemērošana faktiski ir neiespējama, jo likums šobrīd tās neparedz.

Lai izvairītos no nodokļu dubultas uzlikšanas, COVID-19 vadlīnijas rekomendē uzlabot piekļuvi MAP vai kādai citai alternatīvai piemērojamai procedūrai, kur jautājumu varētu risināt attiecīgās nodokļu administrācijas un varētu iegūt savlaicīgu noteiktību, norādot, ka izmantojot MAP vai alternatīvas procedūras, nodokļu administrācijas var risināt jautājumus bez steigas, bieži vien panākot izlīgumu visu pušu interesēs

5.3. Vairāk nekā vienas transfertcenu metodes izmantošana

Īpašos koronavīrusa pandēmijas apstākļos vairāk nekā vienas transfertcenu metodes piemērošana var būt noderīga, lai apstiprinātu kontrolēta darījuma nesaistītās puses cenu. Šajā kontekstā ir svarīgi atzīmēt, ka nesaistītā tirgus princips neprasa vairāk nekā vienas metodes izmantošanu un ka vairāk nekā vienas metodes izmantošanai jāievēro ESAO Vadlīniju rekomendācijas.

6. Vai cenu noteikšanas atbalstam var izmantot datus no citām krīzēm?

Nesenākās, salīdzināmās pasaules finanšu krīzes 2008./2009. gadā izmantošana netiek rekomendēta. Neraugoties uz virspusējo līdzību, šo krīžu raksturs un ietekme uz uzņēmējdarbību ir krasi atšķirīgs.

Salīdzināmības analīze, kas balstīta tikai uz finanšu informāciju no pasaules finanšu krīzes 2008./2009. gadā, radītu būtiskas bažas (neskatoties uz acīmredzamo virspusējo līdzību starp šo krīzi un pašreizējo pandēmiju), ņemot vērā COVID-19 pandēmijas unikālo un bezprecedenta raksturu, un tās ietekmi uz ekonomiskajiem apstākļiem, kā arī 2008./2009. gada krīzes ietekmes mainību uzņēmējdarbības sektorā. Visos gadījumos salīdzināmības analīze jāveic, atsaucoties uz kontrolētā darījuma specifisko ierobežojumu, ieskaitot tā faktiskos ekonomiskos apstākļus.

7. Kā noteikt salīdzināmības analīzes datu periodu?

COVID-19 Vadlīnijas kopumā rekomendē ievērot vairāku gadu salīdzināmo datu analīzi un vidējos rādītājus. Ar piebildi, ka salīdzināmajiem uzņēmumiem būtu jābūt pakļautiem tādai pašai ietekmei, kā pārbaudāmajam uzņēmumam, vai arī pārbaudāmajam uzņēmumam COVID-19 ietekmējošie periodi (piemēram, 3 mēnešu dīkstāve) ir jāizslēdz no transfertcenu aprēķina.

COVID-19 vadlīnijas joprojām rekomendē piemērot (Vadlīniju III nodaļas B.5. sadaļā izklāstītos) principus attiecībā uz vairāku gadu datu un vidējo rādītāju izmantošanu. Parastos apstākļos vairāku gadu datu un vairāku gadu vidējo rādītāju izmantošanai salīdzināmības analīzēm var būt noteiktas priekšrocības. Piemēram, tas mazina grāmatvedības uzskaites atšķirību ietekmi uz rentabilitāti, pamatojoties uz tās uzņēmējdarbības un produkta dzīves cikliem, kā arī, lai palielinātu ticamību salīdzināmajiem datiem.

Kā pragmatisks līdzeklis dažādu ekonomisko apstākļu ietekmes novēršanai pirms un pēc pandēmijas vai kad pandēmija bija spēkā, var būt lietderīgi noteikt atsevišķus testēšanas periodus (un aplūkotos periodus), kad zināmas pandēmijas materiālās sekas bija visredzamākās. Piemēram, ja valsts iejaukšanās rezultātā nodokļu maksātājam uz trim mēnešiem tiek apturētas darbības iespējas. Veicot salīdzināmu uzņēmumu analīzi, rūpīgi jāpārbauda, vai salīdzināmi uzņēmumi ir saskārušies ar līdzīgiem ierobežojumiem vai nosacījumiem.

Pretējā gadījumā varētu būt nepieciešams pielāgot periodu, kurā tiek veikts salīdzinājums (piemēram, izslēdzot ekonomiskos datus, kas atbilst trim mēnešiem, kad nodokļu maksātājs nevarēja darboties).

8. Vai var piemērot cenu korekcijas mehānismus?

COVID-19 vadlīnijas iesaka ļaut nodokļu maksātājiem piemērot rezultātu pārbaudes metodi ex-post, kas ļautu novērtēt pandēmijas ietekmi un veikt savstarpējas korekcijas. Diemžēl, Latvijas normatīvie akti ierobežo šādu pieeju, jo transfertcenas ir jāsakārto līdz ar gada pārskatu iesniegšanu un tālāki savstarpējo cenu korekcijas mehānismi nav paredzēti.

Viens no iespējamajiem koronavīrusa pandēmijas izraisītās nenoteiktības risinājumiem būtu atļaut iekļaut kontrolētajos darījumos cenu korekcijas mehānismu. Šī pieeja, ciktāl to pieļauj vietējie tiesību akti, ļautu koriģēt cenas, kas attiecas uz 2020. finanšu gadu, izmantojot koriģētus rēķinus vai starp uzņēmumu maksājumus, kas veikti vēlāk (iespējams, 2021. finanšu gadā), kad kļūst pieejama precīzāka informācija, lai noteiktu nesaistītu pušu pārskaitījuma cenu.

Latvijas normatīvie akti paredz veikt korekcijas UIN deklarācijā, ja apliekamais ienākums ir ietekmēts (iesniedzot gada pēdējo deklarāciju) un tālākas korekcijas netiek paredzētas, t.i., ja tālāku korekciju rezultātā tiek aprēķināts papildus nodoklis, papildus tiek aprēķinātas kavējuma naudas. Kā arī, ja apliekamo ienākumu palielinošu korekciju deklarācijā veic ārvalstu saistītais uzņēmums, Latvijas uzņēmumam nav tiesību veikt pretkorekciju, attiecīgi apliekamo ienākumu samazinot.

Kā skaidro COVID-19 vadlīnijas, valstīs, kas izmanto rezultātu pārbaudes metodi (ex-post), bieži tiek izmantoti cenu korekcijas mehānismi, lai atspoguļotu atjauninātu informāciju, kas attiecas uz nesaistītu pušu cenas noteikšanu. Šī pieeja ļauj novērtēt grupas uzņēmumu rezultātus un pandēmijas ietekmi uz tiem un pārdalīt peļņu/zaudējumus pēc pārskata gada beigām.

9. Kādas darbības var veikt, lai novērtētu izmantoto salīdzināmo uzņēmumu vai darījumu kopumu?

COVID-19 pandēmijas ietekme atsevišķiem uzņēmumiem ir radījusi ekonomiskos apstākļus, kas atšķiras no iepriekšējo gadu apstākļiem. Šādos apstākļos nodokļu maksātājam būtu nepieciešams pārskatīt esošo salīdzināmo pētījumu rezultātu piemērotību attiecībā uz 2020. finanšu gadu. Iespējams, ka ir noderīgi pārskatīt ne vien pašu rezultātu, bet arī atjaunināt salīdzināmo datu atlases kritērijus.

10. Vai var izmantot zaudējumus nesošus salīdzināmus datus?

Parasti nepastāv primārs noteikums par zaudējumus nesošu salīdzināmu iekļaušanu vai izslēgšanu ESAO TCV. Attiecīgi nevajadzētu noraidīt zaudējumus nesošus salīdzināmus uzņēmumus, kas konkrētajā gadījumā atbilst salīdzināmības kritērijiem. Nevajadzētu noraidīt uzņēmumu, ja tas cieš zaudējumus periodos, kurus skārusi COVID-19 pandēmija.

    II. Transfertcenu vadlīnijas zaudējumiem  un Covid-19 specifisku izmaksu attiecināšanai

    1. Ievads

    COVID-19 pandēmijas laikā daudzu uzņēmumu grupām ir radušies zaudējumi vai nu pieprasījuma samazināšanās ietekmē, nespējas iegādāties vai piegādāt produktus dēļ, vai pakalpojumus vai ārkārtas izmaksu rašanās dēļ.

    Šeit ir svarīgi trīs jautājumi:

    • Kā risku sadalījums starp saistītajiem uzņēmumiem ietekmē peļņas vai zaudējumu sadali starp tiem?
    • Kā ārkārtas izmaksas, kas radušās tieši COVID-19 rezultātā, būtu jāsadala starp saistītajiem uzņēmumiem pusēm (piemērojot, neatkarīga uzņēmuma principu)?

    Vai COVID-19 radīto apstākļu ietekmē saistītie uzņēmumi drīkst, atsaucoties uz nepārvaramas varas klauzulām, pārskatīt starp tiem noslēgtos līgumus.

    2. Vai uzņēmumi ar ierobežotiem riskiem var ciest zaudējumus?

    Kopējā ESAO vadlīniju nostāja attiecībā uz ierobežota riska uzņēmumiem ir – īstermiņā tiem ir pieļaujami zaudējumi, kā arī zaudējumi var rasties no to risku materializēšanās, kuri nav ierobežoti. Piemēram, vairumtirgotājam var būt ierobežots krājumu risks (krājumu novecošanās), taču tas var tikt pakļauts tirgus riskam, un pandēmijas ietekmē tam var samazināties apgrozījums un tādējādi rasties zaudējumi.

    Transfertcenu analīzē var uzskatīt, ka uzņēmumam ir ierobežoti riski, ja tam ir salīdzinoši zemāks funkciju un risku līmenis. Jāatzīmē, ka, lai gan plaši lietots, termins “ierobežots risks” nav definēts ESAO vadlīnijās, tāpēc nav iespējams precīzi noteikt vai konkrētais risku uzņemšanas līmenis pieļauj zaudējumu rašanos.

    Jebkuros apstākļos, nosakot, vai tā dēvētajam “ierobežota riska” uzņēmumam varētu rasties zaudējumi nesaistītos apstākļos, būs jāņem vērā konkrētie fakti un apstākļi. Tas ir atspoguļots ESAO TCV, kur teikts, ka “it īpaši vienkāršas vai zema riska funkcijas ilgtermiņā nerada zaudējumus”, un tāpēc ir atvērta iespēja, ka vienkāršas vai zema riska funkcijas var radīt zaudējumus īsā laika posmā. Konkrētāk, pārbaudot konkrētos faktus un apstākļus, analīze būtu jāinformē precīzi nosakot darījumu un veicot precīzu salīdzināmības analīzi.

    Piemēram, ja trešo personu radītie zaudējumi atspoguļo tādu risku līmeni, kas nav salīdzināms ar to, ko nodokļu maksātājs ir uzņēmies savā kontrolētajā darījumā, šāds uzņēmums būtu jāizslēdz no salīdzināmo uzņēmumu saraksta (sk. ESAO TCV 3.65. Punktu). ).

    Lai noteiktu, vai “ierobežota riska” uzņēmumam var rasties zaudējumi, ir svarīgi analizēt uzņēmuma īpašos riskus. Piemēram, ja COVID-19 dēļ pieprasījums ievērojami samazinās, “ierobežota riska” izplatītājs (piemēram, kas veic “flash title” vai “drop-shipping” pārdošanas funkcijas un tāpēc uzņemas ierobežotu krājumu novecošanas risku), bet uzņemas pilnu tirgus risku  var ciest zaudējumus, kas saistīti ar tirgus riska materializēšanos.

    Tomēr “ierobežota riska” izplatītājam, kurš neuzņemas nekādu tirgus vai citu specifisku risku, nebūs pareizi uzņemties daļu no zaudējumiem, kas saistīti ar šī riska uzņemšanos. Piemēram, “ierobežota riska” izplatītājam, kurš neuzņemas kredītrisku, nevajadzētu uzņemties zaudējumus, kas rodas no kredītriska materializēšanās.

    Apsverot riskus, ko uzņēmusies kontrolēta darījuma puse, nodokļu administrācijām rūpīgi jāapsver komerciālais pamatojums visām iespējamām izmaiņām riskos, ko puse uzņēmusies pirms un pēc COVID-19 uzliesmojuma (un ņemot vērā precīzu risku šādu iespējamo izmaiņu noteikšanā). Īpaši šaubas var rasties, ja nodokļu maksātājs pirms COVID-19 uzliesmojuma apgalvo, ka ir “ierobežota riska” distributors, kas  neuzņemas ar tirdzniecību saistītus riskus un tādējādi tam pienākas neliela peļņas norma, bet pēc pandēmijas uzliesmojuma šis pats distributors apgalvo, ka uzņemas tirgus risku (piemēram, dēļ tā kā mainās riska vadības funkcijas un tādējādi attiecina zaudējumus uz sevi. Šādos gadījumos ir jāvērtē vai patiešām distributors pirms pandēmijas neuzņēmās tirgus risku un vai tas uzņemas risku pēc pandēmijas, kā arī to vai restrukturizācijas rezultātā radusies riska uzņemšanās ir biznesa restrukturizācijas rezultāts. Ja pirms tam esošo risku attiecināšana ir atzīta saskaņā ar darījuma korektu norobežojumu, lai  pārrattiecinātu šo risku, šāda jauna riska attiecināšanai ir jābūt pamatotai ar visiem faktiem un apstākļiem un attiecīgiem pierādījumiem, lai pamatotu pozīciju.

    Kopumā, ir jāanalizē vai nodokļu maksātājam ir nekonsekventas pozīcijas pirms un pēc pandēmijas un vai pozīcija ir akurāti norobežots darījums.

    3. Kādos gadījumos drīkst grozīt līgumus, lai novērstu COVID-19 sekas?

    Ārkārtas apstākļos neatkarīgi uzņēmumi var veikt pārrunas lai grozītu sākotnēji noslēgtos līgumus, līdzīgi būtu jārīkojas ar saistītajiem uzņēmumiem. Tomēr saistītajiem uzņēmumiem visticamāk nebūs pierādījumu par to, ka analogā situācijā neatkarīgi uzņēmumi rīkotos līdzīgi, tāpēc pret jebkuriem līguma grozījumiem ir jāizturas piesardzīgi un jāsarūpē atbilstoši pierādījumi par gūto labumu un ietekmi uz peļņu ilgtermiņā

    Reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju, neatkarīgi uzņēmumi bieži mēģina pārskatīt atsevišķu noslēgto līgumu noteikumus, kas nozīmē, ka tāpat būtu jārīkojas arī darījumos starp saistītajām pusēm.

    COVID-19 vadlīnijas atzīst, ka nodokļu administrācijām būtu jāpārskata līgumi un saistīto uzņēmumu rīcība, ņemot vērā ESAO TCV I. nodaļas D nodaļas norādījumus. Turklāt ir jāizvērtē, kāda būtu neatkarīgu uzņēmumu rīcība attiecīgajā gadījumā, lai pārliecinātos, vai līgumu korekcijas atbilst ESAO Vadlīnijām.

    Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir iespējams, ka neatkarīgās puses nespēj pildīt uzņemtās līgumsaistības, un abu līdzēju interesēs ir līgumu pārskatīt. COVID-19 vadlīnijas rosina apsvērt vai līguma izmaiņas ir abu pušu interesēs, analizējot pieejamās alternatīvas un to ietekmi uz peļņas potenciālu ilgtermiņā.

    Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka, tā kā nav skaidru pierādījumu par to, ka neatkarīgās puses salīdzināmos apstākļos būtu pārskatījušas attiecības. Tāpēc pret šādiem grozījumiem būtu jāizturas piesardzīgi, un tie būtu pienācīgi jāpamato ar dokumentiem, kuros izklāstīts, kā izmaiņas atbilst godīgas konkurences principam.

    4. Kā darbības vai ārkārtas izmaksas, kas rodas COVID-19 rezultātā, būtu jāsadala starp saistītām pusēm?

    Pandēmijas ietekmē radušām ārkārtas izmaksām ir jāpiemēro neatkarīgu pušu princips, proti, kura puse uzņemtos šīs izmaksas salīdzināmos apstākļos. Pandēmijas ietekmē atsevišķas ārkārtas izmaksas var kļūt par pastāvīgām (piemēram, izdevumi darbinieku attālinātajai nodarbinātībai), vai pazust vispār. Ja uzņēmumu grupas izmaksas tiek centralizētas, tās ir iespējams pārdalīt, ievērojot izmaksu sadales principus.

    COVID-19 pandēmijas rezultātā daudziem uzņēmumiem ir radušās vienreizējas un ārkārtas izmaksas, kas saistītas ar dažādiem darbības apstākļiem pandēmijas periodā. Tie ietver izdevumus par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, darbavietu pārkonfigurēšanu, lai nodrošinātu fizisku nošķirtību, infrastruktūras izdevumi, kas saistīti ar pārbaudēm un apsekošanas pienākumiem, un īstenotu attālinātu darbu. Nosakot, kā šīs izmaksas būtu jāsadala starp saistītām pusēm, būs svarīgi apsvērt, kā šīs izmaksas tiktu sadalītas starp neatkarīgām pusēm, kas darbojas salīdzināmos apstākļos.

    Darbības vai ārkārtas izmaksu iedalīšana būtu atkarīga no riska uzņemšanās un no tā, kā trešās personas izturētos pret šādām izmaksām. Tādējādi, lai noteiktu, kuram saistītajam uzņēmumam būtu jāsedz ārkārtas izmaksas, vispirms būtu nepieciešams precīzi norobežot kontrolēto darījumu, kas norādītu, kurš ir atbildīgs par darbību veikšanu saistībā ar attiecīgajām izmaksām un kurš uzņemas ar šīm darbībām saistītos riskus. Piemēram, ja izmaksas tieši attiecas uz konkrētu risku, tad persona, kas uzņemas risku, parasti sedz ar šo risku saistītās izmaksas. Turklāt, persona, kurai sākotnēji radās ārkārtējas izmaksas, nevar uzņemties risku, kas saistīts ar šīm izmaksām nesaistītu pušu apstākļos, un līdz ar to šādas izmaksas var būt jānodod pusēm, kas uzņemas šādus riskus. Tāpēc jāveic rūpīga analīze, pirms tiek secināts, vai visas darbības vai ārkārtas izmaksas vai to daļa būtu jāsadala starp saistītajām pusēm.

    Atsevišķas izmaksas nevar uzskatīt par ārkārtējām vai nepastāvīgām apstākļos, ja tās ir saistītas ar ilgtermiņa vai pastāvīgām izmaiņām uzņēmumu darbības veidā. Piemēram, dažas ar attālināto darbu saistītas izmaksas var kļūt pastāvīgas, ja pandēmijas rezultātā darba attiecības no mājām kļūst izplatītākas. Turklāt, jāatzīmē, ka dažiem uzņēmumiem COVID-19 pandēmijas rezultātā ir samazinājušās vai likvidētas noteiktas izmaksas, kas parasti bija pirms COVID-19 pandēmijas.

    Izdevumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības veikšanas līdzekļu aizvietošanu, atkarībā no faktiskajiem apstākļiem, varētu uzskatīt par darbības izmaksām. Ja teledarba izmaksas vai jebkuras citas izmaksas, kas saistītas ar attālinātas darbības iekārtām, centralizēti sedz viens starptautisko uzņēmumu grupas uzņēmums, var būt lietderīgi iekasēt šādus izdevumus no pusēm, kas gūst labumu no pamatprodukta vai pakalpojuma, uz kuru attiecas izdevumi.

    Nesaistītu pušu gadījumā ārkārtas izmaksas var (pilnīgi vai daļēji) nodot klientiem vai piegādātājiem atkarībā no tā, kurš līgumiski vai vadoties no risku analīzes ir atbildīgs par šādu izmaksu segšanu. Piemēram, kura puse galu galā sedz šādas izmaksas, var ietekmēt tās nozares konkurētspēju, kurā darbība notiek, un to, kā pieprasījums reaģē uz cenu izmaiņām. Piemēram, ražotājam, kurš ražo ģenēriskas preces, būs grūti palielināt preču cenu par ārkārtas izmaksām, jo tas var rezultēties pieprasījuma samazināšanos. Turpretim ražotājs, kurš ražo augstas pievienotās vērtības preces vismaz daļēji varēs šīs ārkārtas izmaksas pievienot preču cenai, minimāli ietekmējot pieprasījumu.

    5. Kā salīdzināmības analīzē būtu jāņem vērā COVID-19 radītās ārkārtas izmaksas?

    Parasti ārkārtas izmaksas nav jāņem vērā pamatdarbības rādītāju analīzē, tāpēc, veicot salīdzināmības analīzi, tās ir jāizslēdz. Ja tās tomēr tiek iekļautas analīzē, ir jāanalizē vai tās ir caurplūstošās izmaksas vai arī tādas, kurām jāpiemēro uzcenojums. Salīdzināmības analīzē ir jāvērtē vai līdzīgas ārkārtas izmaksas ir radušās arī salīdzināmiem uzņēmumiem, un jāveic attiecīgas korekcijas.

    Veicot salīdzināmības analīzi, atsevišķi būtu jāizvērtē ārkārtas izmaksas, kas rodas koronavīrusa rezultātā šādu iemeslu dēļ.

    • Pirmkārt, ārkārtas izmaksas parasti jāizslēdz no pamatdarbības peļņas rādītāja, izņemot gadījumus, kad šīs izmaksas tieši attiecas uz kontrolēto darījumu. Ārkārtas izmaksu izslēgšana ir konsekventi jāveic pārbaudāmās puses līmenī, un izmaksām jābūt salīdzināmām ar pienācīgu ticamību, kura gan var būt ierobežota. Šādas izmaksas ir pienācīgi jāaprēķina un jāuzskaita, cik vien tas ir iespējams.
    • Otrkārt, nosakot izmaksu pamatu, ir jāapsver vai tajā ir jāiekļauj vai jāizslēdz ārkārtas izmaksas, kuras uzskata par saistītām ar kontrolētajiem darījumiem (iepriekš minētais konstatējums), un, ja tās ir iekļautas izmaksu pamatā, vai šādas izmaksas būtu vai nebūtu jāuzskata par caurplūstošajām izmaksām, uz kurām nav jāattiecina peļņas uzcenojums (sk. ESAO Vadlīniju 2.99. punktu).
    • Lai uzlabotu salīdzināmību, var būt vajadzīgi grāmatvedības konsekvences pielāgojumi. Korekcijas attiecībā uz grāmatvedības konsekvenci ir paredzētas, lai novērstu dažādu grāmatvedības metožu ietekmi starp kontrolētajiem un nekontrolētajiem darījumiem, un tās būtu jāņem vērā tikai tad, ja ir sagaidāms, ka tās palielinās salīdzināmības analīzes rezultātu ticamību.

    6. Kā force majeure var ietekmēt COVID-19 pandēmijas radīto zaudējumu sadali?

    Nepārvaramas varas (force majeure) iestāšanās ir atkarīga no starp pusēm noslēgtā līguma noteikumiem, COVID-19 pats par sevi nav iemesls attaisnot līguma neizpildi pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļiem. Katrs darījums ir jāvērtē atsevišķi.

    COVID-19 ietekmē nesaistīts līdzējs var mēģināt apgalvot, ka ārkārtējie apstākļi attaisno līguma neizpildi, un to var panākt, piemērojot force majeure noteikumus. Piemēram, nepārvaramas varas notikumi saistībā ar COVID-19 varētu būt darbības aizliegums, piespiedu kārtā slēdzot ražotni vai mazumtirdzniecības vietu.

    Force majeure apstākļi var radīt zaudējumus uzņēmumiem sakarā ar klientu, piegādātāju vai ienesīga līguma zaudēšanas, kā arī varētu novest pie uzņēmējdarbības slēgšanas un ar to saistītām pārstrukturēšanas izmaksām.

    Ja viena no kontrolētā darījuma pusēm vēlas atsaukties uz force majeure, transfertcenu analīze būtu jāsāk ar līguma izpēti. Nedrīkst automātiski pieņemt, ka tad, ja attiecīgais līgums ietver force majeure klauzulu par to, ka COVID-19 pandēmija ir pietiekama, lai līdzējs, varētu atsaukties uz force majeure. Kā arī, ja starpuzņēmumu līgumā nav šāda noteikuma, nevar automātiski pieņemt, ka atkārtotas sarunas ar iespējami līdzīgu iznākumu būtu nepiemērotas. Tas, vai COVID-19 konkrētajā gadījumā ir nepārvarama vara, ir atkarīgs no force majeure noteikuma valodas (un, iespējams, arī no tā, kā šis noteikums mijiedarbojas ar citiem noteikumiem, piemēram, dažiem paša kontrolētā darījuma noteikumiem).

    Turklāt, būs svarīgi analizēt pušu rīcību, pārskatot pastāvošu force majeure noteikumu, vai arī noskaidrot, vai to var apgalvot, ja nav konkrēta apzīmējuma. Kontrolētā darījuma precīza norobežošana noteiks, vai ir iespējama nepārvaramas varas piemērošana, tostarp atsaucoties uz pušu faktisko rīcību, nevis tikai juridisko vienošanos. Būtu jāveic pasākumi, lai novērtētu, vai COVID-19 izraisītie traucējumi konkrētās saistītās puses situācijā ir kvalificējami kā nepārvaramas varas gadījums, un lai pārskatītu force majeure klauzulu saistībā ar vispārējām attiecībām un līgumisko vienošanos. Komerciālā režīma ekonomisko apstākļu analīze ir būtiska, lai noteiktu, vai puses nolems izmantot force majeure klauzulu.

    Piemēram, pieņemsim, ka G uzņēmums sniedz ražošanas pakalpojumus H uzņēmumam saskaņā ar ilgtermiņa ražošanas pakalpojumu līgumu, kas ietver force majeure klauzulu. G jurisdikcijā esošā valdība pilnvaro slēgt ražotnes uz noteiktu īstermiņa periodu, ko var pagarināt atkarībā no pandēmijas ilguma. Ņemot vērā to, ka nav skaidrības par traucējumu apmēru, būtu svarīgi analizēt līgumu, lai pārliecinātos, vai darbības pārtraukums ir nepārvaramas varas gadījums, un apsvērt, vai uzņēmumu G vai H mērķis ir izmantot šo klauzulu. Pieņemot, ka uz klauzulu var atsaukties juridiski saskaņā ar attiecīgo tiesisko regulējumu, ņemot vērā attiecību ilgtermiņa raksturu un traucējumu īstermiņa raksturu, var būt tā, ka neviena sabiedrība neizmantotu šo klauzulu, pat ja tā būtu kvalificējama kā nepārvaramas varas gadījums. Ja traucējumi bija ilgāki, apstākļi var būt citādi, un var būt lielāka iespēja, ka tiks pieļauta nepārvarama vara.

    Reaģējot uz COVID-19, daži nodokļu maksātāji var censties izvairīties no force majeure situācijās, kad tas nav ietverts attiecīgajā starpuzņēmumu nolīgumā (pieņemot, ka tiesību akti, kas reglamentē līgumu, nav civiltiesību jurisdikcija, kur automātiski tiktu piemērota nepārvarama vara), var mēģināt mainīt spēkā esošu starpuzņēmumu nolīgumu, lai ieviestu force majeure klauzulu, vai var mēģināt apgalvot, ka atkārtotas sarunas par līgumsaistību izpildes laiku radītu līdzīgus ekonomiskus rezultātus. Šādos apstākļos nodokļu administrācijām būtu rūpīgi jāpārskata šādi apgalvojumi, ņemot vērā precīzi definēto darījumu (tostarp gan iepriekšējo, gan pašreizējo pušu rīcības apsvērumus) un ekonomiski būtiskos darījuma apstākļus. Tādēļ nodokļu administrācijām būtu jāpārskata nolīgumi un/vai asociēto uzņēmumu rīcība, ņemot vērā ESAO TCV I. nodaļas D iedaļas norādījumus, kā arī apsvērumus par neatkarīgu personu attiecīgo rīcību un šīs norādes, lai pārliecinātos, vai šāds apgalvojums, pārskatīšana vai atkārtota apspriešana būtu jāievēro saskaņā ar ESAO TCV un vai transfertcenu noteikšanas rezultāti ir piemēroti, ņemot vērā precīzu darījuma robežu

    III. Norādījumi par transfertcenu noteikšanu valsts palīdzības programmām

    1. Ievads

    COVID-19 pandēmijas laikā valdību galvenā rūpe ir sabiedrības veselība un vīrusa izplatīšanās kontrole, vienlaikus cenšoties palīdzēt uzņēmumiem pārvaldīt ietekmi, ko rada ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, un darba ņēmējiem, kas saskaras ar nodarbinātības iespēju un ienākumu samazināšanos.

    Daudzās valstīs tiek realizētas darba vietu saglabāšanas programmas, piemēram, algu subsīdiju programmas. Valstis sniedz arī plašāku finanšu un likviditātes atbalstu, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi var turpināt darbību, samazinot uzņēmējdarbības apjomu, piemēram, (1) aizdevumu garantijas; (2) tiešu finansējumu uzņēmējdarbībai ar atvieglotiem noteikumiem; (3) aizdevumu atlikšanu; (4) īpašas dotācijas un (5) nodokļu atvieglojumus.

    Nosakot šo programmu iespējamo ietekmi uz kontrolētiem darījumiem un salīdzinot to ietekmi ar citām iepriekš pastāvošām palīdzības programmām, ir jāņem vērā ar COVID-19 saistīto valsts palīdzības programmu noteikumi un nosacījumi. Piemēram, vairākas COVID-19 palīdzības programmas ir paredzētas kā pagaidu atbalsts, lai saglabātu uzņēmumu darbību, un to ietekme iekšējo cenu noteikšanas analīzē var atšķirties no pašreizējo palīdzības programmu ietekmes (saistītas vai ne ar COVID-19 palīdzību), kuru ilgums var attiekties uz vairākiem gadiem.

    2. Vai valsts palīdzības saņemšana ir ekonomiski nozīmīgs faktors?

    Valsts atbalsts ir nozīmīgs faktors, ja tas tiek sniegts konkrētajam nodokļu maksātājam (vai tā konkurentam), turpretim, ja valsts atbalsts attiecas uz komercdarbības vides uzlabošanu, tā ietekme uz kontrolēto darījumu ir minimāla.

    Transfertcenu analīzē ir svarīgi identificēt salīdzināmības faktorus, kuri ietekmē kontrolētā darījuma cenu. Tas tiek veikts, lai (1) precīzi definētu kontrolēto darījumu un (2) atvieglotu precīzi nodalītā kontrolētā darījuma un salīdzināmu nekontrolētu darījumu salīdzināšanu, lai noteiktu kontrolētā darījuma cenu.

    Valsts atbalsts var būtu ekonomiski būtisks faktors un var arī nebūt:

    • ja valsts palīdzība ir algu subsīdijas, valsts parāda garantijas vai īstermiņa likviditātes atbalsta sniegšana, valsts palīdzības saņemšanai ir tieša ietekme uz kontrolēto darījumu. Turklāt var būt arī citas situācijas, kad kontrolētā darījuma puses nesaņem valsts palīdzību, bet cita puse to dara, un tas var ietekmēt darījuma ekonomiski būtiskās iezīmes.
    • ja valsts palīdzība izpaužas, kā infrastruktūras nodrošināšana, šādam atbalstam būs minimāla ietekme

    Ja valsts palīdzība ir ekonomiski būtiska pazīme, šī informācija jāiekļauj kā daļa no dokumentācijas, kas pamato transfertcenu analīzi.

    3. Vai norādījumi par citiem vietējā tirgus elementiem ir svarīgi, analizējot valsts palīdzības iekšējo cenu noteikšanas ietekmi?

    Valsts sniegtā palīdzība ir uzskatāma par tirgus apstākļiem konkrētajā valstī. Tāpēc, analizējot transfertcenas, (tiešā veidā vai pēc analoģijas) ir jāņem vērā ESAO TCV norādījumi par tirgus apstākļu ietekmi.

    ESAO TCV I. nodaļas D.4. sadaļā ir aplūkota valsts politikas ietekme, norādot, ka parasti valsts iejaukšanās būtu jāuzskata par tirgus apstākļiem konkrētajā valstī. Šajā sakarā ESAO TCV I nodaļas D.6.2. iedaļas noteikumi par citiem vietējā tirgus elementiem var sniegt norādes par valsts palīdzības transfertcenu noteikšanas ietekmi vai nu tieši, vai pēc analoģijas.

    Pēc analoģijas  ar ESAO TCV I. nodaļas D.6 .2. iedaļu valsts palīdzības saņemšanas seku analīzē būtu jāņem vērā šādi faktori:

    • vai valsts palīdzības saņemšana nodrošina saņēmējam tirgus priekšrocības;
    • ieņēmumu pieauguma summa, izmaksu samazināšanās attiecībā pret ticamām salīdzināmām summām, kas attiecināma uz saņemto valsts palīdzību, un palīdzības ilgums;
    • to, cik lielā mērā valsts atbalsts ir nodots neatkarīgiem klientiem vai piegādātājiem;
    • ja ir ieguvumi, kas saistīti ar valsts atbalstu, un tie netiek pilnībā nodoti neatkarīgiem klientiem vai piegādātājiem, veids, kādā neatkarīgi uzņēmumi, kas darbojas līdzīgos apstākļos, piešķir šādus ieguvumus.

    4. Vai valsts palīdzības saņemšana ietekmē kontrolēto darījumu cenu?

    Nosakot kontrolētā darījuma cenu, ir jāizvērtē valsts palīdzības saņemšanas ietekmi uz darījuma cenu, analizējot tādus aspektus, kā valsts atbalsta pieejamība, mērķis ilgums un nosacījumi atbalsta saņemšanai, ekonomiski nozīmīgu risku sadalījumu kā arī konkurences un pieprasījuma līmeni.

    Analizējot kontrolētā darījuma cenas, ir jāņem vērā valsts palīdzības ietekme, veicot darījuma norobežošanu (delineation) un salīdzināmības analīzi.

    Valsts palīdzības saņemšanas ietekme uz kontrolēta darījuma cenu ir atkarīga no darījuma būtiskajām iezīmēm atbilstoši kontrolētā darījuma precīzai norobežošanai (delineation) un salīdzināmības analīzes veikšanai. Tāpēc, nosakot kontrolētā darījuma cenu, ir jāveic rūpīga salīdzināmības analīze (kas ietver arī valsts palīdzības saņemšanas ietekmi uz nekontrolētu darījumu cenu).

    Precīzi norobežotā kontrolētā darījuma ekonomiski nozīmīgās īpašības palīdzēs noteikt valsts palīdzības saņemšanas iespējamo ietekmi uz kontrolētā darījuma izcenojumiem, ja tādi ir. Daži no aspektiem, kas jāņem vērā, analizējot valsts palīdzības saņemšanas ietekmi uz kontrolēta darījuma cenu, ietver pieejamību, mērķi, ilgumu un citus nosacījumus, ko valdība piemēro palīdzības piešķiršanai, ekonomiski nozīmīgu risku sadalījumu, kā arī konkurences un pieprasījuma līmeni attiecīgajos tirgos.

    Analizējot valsts palīdzības ietekmi uz kontrolēta darījuma cenu, tiks ņemts vērā ekonomiski nozīmīgu risku sadalījums saskaņā ar kontrolētā darījuma precīzu sadalījumu, pandēmijas ietekme uz ekonomiski nozīmīgu risku iznākumu un saikne starp valsts palīdzības veidu un šiem riskiem. Pamatojoties uz faktiem un apstākļiem, valsts palīdzības ietekme uz kontrolēta darījuma cenu, ja tāda ir, cita starpā būtu atkarīga no tā, kura puse, analizējot precīzi norobežoto kontrolēto darījumu, uzņemas ekonomiski nozīmīgos riskus, ko ir ietekmējusi pandēmija.

    Piemērojot transfertcenu metodes tomēr ir jāatceras, ka mērķis nav vienkārši mehāniski pieņemt to vai citu pieeju bez pienācīgas analīzes (piemēram, atzīt valsts atbalstu par ārkārtas izmaksām), jo tās var novest pie nepareiza rezultāta. Īpaši rūpīgi darījums ir jāanalizē, ja nav ticamu salīdzināmu darījumu, kā neatkarīgi uzņēmumi rīkotos ar valsts atbalstu šajā situācijā.

    5. Vai valsts atbalsta saņemšana maina risku sadali kontrolētajā darījumā?

    Valsts atbalsta saņemšana var samazināt riska negatīvo ietekmi, tomēr riska uzņemšanās sadali starp saistītajiem uzņēmumiem tā nemaina.

    Valsts palīdzības saņemšana var samazināt riska kvantitatīvo negatīvo ietekmi. Piemēram, pusei, kas uzņemas kredītrisku, varētu rasties zaudējumi no darījuma tā darījuma partnera finansiālo grūtību dēļ. Tomēr darījuma partneris var izpildīt savas saistības, izmantojot valsts palīdzību. Šis aspekts (t. i., riska negatīvās ietekmes samazinājums) jānošķir no riska iedalījuma saskaņā ar ESAO TCV I nodaļas D.1 .2 .1. iedaļas vadlīnijām.

    Saskaņā ar ESAO TCV I nodaļas norādījumiem valsts palīdzības sniegšana asociētai pusei nemainīs riska sadalījumu kontrolētā darījumā transfertcenu noteikšanas nolūkos.

    Piemēram, uzņēmums W ir izplatītājs, kas iepērk preces no saistītā ražotāja un pārdod šīs preces trešās personas klientiem tajā jurisdikcijā, kurā tas ir rezidents (valsts W). Precīzi norobežojot darījumu, tirgus risku uzņemas uzņēmums W. Tas nozīmē, ka normālos ekonomiskajos apstākļos, ieskaitot ekonomiskos ciklus, uzņēmumam W rodas sekas, ko rada tirgus risks (piemēram, pieprasījuma samazināšanās jaunu konkurentu ienākšanas tirgū dēļ). Turklāt ir jāpieņem, ka pieprasījums pēc uzņēmuma W ražojumiem ievērojami samazinās sakarā ar pasākumiem, ko valsts W ir pieņēmusi reaģējot uz COVID-19 pandēmiju. Uzņēmums W saņem valsts atbalstu skaidras naudas dotācijas veidā, lai palīdzētu uzņēmumam segt tā fiksētās un pamatdarbības izmaksas laikā, kad pasākumi paliek spēkā. Saskaņā ar ESAO TCV I nodaļas 1.66. un 1.67. punktu valsts palīdzības saņemšana nemaina uzņēmuma W līgumsaistības un nemaina uzņēmuma W spējas un lēmumu pieņemšanas funkciju faktisko izpildi saistībā ar tirgus risku. Neraugoties uz valsts iejaukšanos, uzņēmums W saglabātu kompetenci un pieredzi attiecībā uz tirgus risku un turpinātu izprast ar šo risku saistīto lēmumu ietekmi uz uzņēmumu. Tāpēc, ņemot vērā dominējošos faktus un apstākļus, valsts palīdzība, lai atbalstītu uzņēmumu W, kam radušās finansiālās grūtības COVID-19 pandēmijas rezultātā, nemaina tirgus riska sadalījumu uzņēmumam W. Tas pats secinājums attiektos uz citiem riskiem, kas vienādi piešķirti izplatītājam, piemēram, krājumu risku vai kredītrisku

    6. Vai valsts palīdzības saņemšana ietekmē salīdzināmības analīzi?

    Valsts palīdzības saņemšana ietekmē produkta/pakalpojuma cenu, tāpēc veicot preces/pakalpojumu salīdzinājumu, ir jāņem vērā vai pārbaudāmais uzņēmums un salīdzināmie uzņēmumi ir/nav saņēmuši valsts atbalstu. Piemērojot uz peļņu balstītās metodes, papildus ir jāizvērtē kā peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek atspoguļots valsts atbalsts un jāveic attiecīgas korekcijas.

    Atvērtā tirgus darījumu vai uzņēmumu salīdzināmību var ietekmēt valsts palīdzības saņemšana, ietekmējot gan to, kā puses veido savas komerciālās vai finansiālās attiecības, gan arī to, kā tās vērtē savus darījumus. Tāpēc, veicot salīdzināmības analīzi, var būt nepieciešams ņemt vērā valsts palīdzības saņemšanu, pārskatot iespējamos salīdzināmos produktus.

    Piemēram, ja vienā valstī uzņēmums saņem algu subsīdiju saskaņā ar valsts piedāvāto darba saglabāšanas programmu, savukārt citā valstī uzņēmums saņem subsīdijas par darbinieku dīkstāves stundām. Uzņēmuma D un uzņēmuma E sniegtie pakalpojumi var būt līdzīgi, bet vispārējā valsts atbalsta pieejamība un saņemšana uzņēmumam D un uzņēmumam E var radīt būtiskas atšķirības darījumu nesaistītu pušu konkurences apstākļos laikposmā, kurā ir ieviesta īstermiņa darba programma, un var nebūt pietiekama, lai nodrošinātu ticamu salīdzinājumu.

    Visuzticamākā pieeja, lai noteiktu ticamus salīdzināmos produktus, būs (ja iespējams) atsaukties uz datiem par salīdzināmiem nekontrolētiem darījumiem tajā pašā vai salīdzināmā ģeogrāfiskā tirgū starp neatkarīgiem uzņēmumiem, kas veic līdzīgas funkcijas, uzņemoties līdzīgus riskus un izmantojot līdzīgus aktīvus.

    Pārmaiņas ekonomiski nozīmīgos apstākļos, ko rada tirgū pieejamās valsts palīdzības ietekme, var radīt papildu problēmas salīdzināmības analīzei. Tā var, piemēram, padarīt sarežģītāku salīdzināmības analīzi, izmantojot un/vai piemērojot konkrētu transfertcenu noteikšanas metodi un meklēt salīdzināmus darījumus, pamatojoties uz to, ka salīdzināmības atšķirības var palielināties sakarā ar valsts palīdzības atšķirībām starp salīdzināmiem produktiem vai starp jurisdikcijām.

    Nekontrolējams darījums, kas normālos apstākļos būtu salīdzināms, tāds vairs nav, ja viens no darījumiem ir valsts palīdzības ietekmēts. Lai ņemtu vērā salīdzināmības atšķirības, šādos gadījumos var būt nepieciešams īstenot pārskatītu stratēģiju un, iespējams, izmantot konsolidētu transfertcenu noteikšanas metodiku.

    Visbeidzot, piemērojot vienpusēju metodi, piemēram, tālākpārdošanas cenu metodi, izmaksu plus metodi vai darījumu tīrās peļņas metodi, var būt nepieciešams īpaši identificēt valsts palīdzības grāmatvedības metodi gan pārbaudītajā pusē, gan jebkurā līdzīgā veidā, jo īpaši tad, ja pārbaudītā puse un salīdzināmie dati piemēro atšķirīgus grāmatvedības standartus. Piemēram, valsts palīdzību var atskaitīt no izmaksām atbilstoši attiecīgajam grāmatvedības standartam, vai arī to var uzrādīt atsevišķi. Turklāt grāmatvedības režīms attiecībā uz valsts subsīdijām saskaņā ar dažādiem grāmatvedības standartiem var ietekmēt dažādus rentabilitātes līmeņus (piemēram, bruto peļņu, pamatdarbības peļņu, tīro peļņu utt.) vai pat uzskaitīt “citu peļņas un zaudējumu pārskatā”, ko pārskata tikai uzņēmuma peļņas vai zaudējumu pārskatā. Ja viena un tā paša veida palīdzības uzskaite starp pārbaudīto pusi un salīdzināmo pusi atšķiras, var būt nepieciešama salīdzināmības korekcija. Turklāt atšķirības valsts palīdzības grāmatvedības režīmā varētu norādīt uz valsts sniegtā atbalsta veida atšķirību, piemēram, nosacīta aizdevuma uzskaites režīms atšķiras no tiešās dotācijas grāmatvedības režīma. Šāda atšķirība varētu ietekmēt salīdzināmību un varētu būt grūtāk piemērojama nekā vienkārša grāmatvedības atšķirība.

    IV. Iepriekšējā vienošanās par cenām

    1.Ievads

    COVID-19 ir izraisījusi būtiskas pārmaiņas ekonomiskajos apstākļos, kas netika prognozētas, kad tika noslēgtas iepriekšējās vienošanās par cenām (APA no angļu val. adnvace pricing ruling), kas aptver 2020. un potenciāli turpmākos finanšu gadus, kurus ietekmē pandēmija.

    Viens no galvenajiem APA ieguvumiem ir tas, ka tā nodrošina nodokļu noteiktību nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām, nodrošinot paredzamību starptautisko darījumu veikšanai nodokļu vajadzībām. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka nodokļu maksātāji un nodokļu iestādes tiek mudinātas izmantot konstruktīvas un uz sadarbību vērstas pieejas APA procesā, kas veicina APA programmas ilgtermiņa panākumus.

    Daži nodokļu maksātāji var saskarties ar grūtībām piemērot esošās APA COVID-19 pandēmijas radītajos ekonomiskajos apstākļos. Šādos gadījumos nodokļu maksātāji tiek mudināti pieņemt kopīgu un pārredzamu pieeju, savlaicīgi apspriežot šos jautājumus ar attiecīgajām nodokļu administrācijām. Nodokļu maksātājiem nevajadzētu censties tos atrisināt vienpusēji, neapspriežoties ar attiecīgajām nodokļu administrācijām.

    2. Kāda ir COVID-19 ietekme uz esošajām APA

    2.1. Vai nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām joprojām ir saistoši spēkā esošās APAs, ņemot vērā ekonomisko apstākļu izmaiņas?

    COVID-19 vadlīnijas atzīst, ka esošās APA un to noteikumi ir jāievēro, jāsaglabā un jāatbalsta, ja vien nav radies nosacījums APA atcelšanai vai pārskatīšanai (piemēram, kritisku pieņēmumu pārkāpums). Nodokļu maksātāji un nodokļu administrācijas nevar automātiski neņemt vērā vai mainīt esošos APA noteikumus, tā iemesla dēļ, ka mainījušies ekonomiskie apstākļi.

    2.2. Vai ekonomisko apstākļu maiņa ir kritiska pieņēmuma pārkāpums?

    COVID-19 vadlīnijas atzīst, ka ekonomikas un tirgus apstākļu maiņa var būt kritisko pieņēmumu pārkāpums, kas var atcelt APA piemērošanu, tomēr katrs gadījums ir jāanalizē atsevišķi.

    Lielākā daļa APA ietver kritiskus pieņēmumus par darbības un ekonomiskajiem apstākļiem, kas ietekmēs APAs aptvertos darījumus. COVID-19 pandēmija un valdību reakcija ir būtiski ietekmējusi ekonomikas un tirgus apstākļus, un tās var uzskatīt par kritisko pieņēmumu pārkāpumu. Tikai uzņēmējdarbības rezultātu maiņa COVID-19 pandēmijas skartajā periodā pati par sevi vēl nav kritiska pieņēmuma pārkāpums (ja vien konkrētajai APA nav kritisks pieņēmums par uzņēmējdarbības rezultātu izmaiņām).

    Tas, vai ir noticis kritisks pieņēmums, ir jāanalizē katrā gadījumā atsevišķi, un tajā būtu jāņem vērā nodokļu maksātāja un komerciālās vides individuālie apstākļi. COVID-19 pandēmija nav ietekmējusi visus uzņēmumus.

    Lai gan daudzas nozares un uzņēmumi ir piedzīvojuši pieprasījuma un ieņēmumu kritumu darbības piespiedu apturēšanas dēļ, citi uzņēmumi ir paplašinājuši savu patērētāju bāzi vai guvuši labumu no jaunām uzņēmējdarbības iespējām. Tas, vai APAs pārkāpums ir noticis, var būt atkarīgs arī no komercdarbības traucējumu ilguma. Ja ir noticis pārkāpums, nosakot atbilstošu reakciju, nodokļu administrācijai būtu rūpīgi jāapsver, cik lielā mērā ir atšķirības starp APA apstiprinātajiem parametriem un jaunajiem parametriem saskaņā ar COVID-19 ekonomikas apstākļiem; kā arī to, vai saskaņotā transfertcenu metodika var ticami atspoguļo  kontrolēta darījuma tirgus vērtību jaunajā situācijā.

    2.3.  Kā nodokļu administrācijām būtu jāreaģē uz to, ka netiek ievēroti svarīgākie APA pieņēmumi?

    APAs kritisko noteikumu neievērošanas gadījumā APA var tikt pārskatīta, atcelta (no pārkāpuma brīža) vai atsaukta (anulēta kā nekad nebijusi).

    Apsverot izšķirošo pieņēmumu neizpildes sekas, nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem būtu jāņem vērā: (1) APA noteikumi; (2) jebkura vienošanās starp attiecīgajām nodokļu administrācijām par to, kā tikt galā ar šo trūkumu; un (3) visi piemērojamie valsts tiesību akti

    Dažās situācijās APA līgumā, valsts tiesību aktos vai procesuālajos noteikumos var būt noteiktas procedūras, lai sekotu vai aprakstītu sekas, kas radīsies situācijās, kad nav izpildīti kritiskie pieņēmumi. Šādos gadījumos nodokļu administrācijām jāievēro noteiktās procedūras

    Citās situācijās nodokļu administrācijām var būt zināma rīcības brīvība attiecībā uz savu atbildi. Arī gadījumā, ja pārkāpuma ietekme nav būtiska, ja pārkāpuma sekas nav būtiskas, nodokļu maksātājs un nodokļu administrācija var vienoties turpināt piemērot APA divpusējas vai daudzpusējas APA gadījumā. Vispārējā prakse par pandēmijas ietekmi uz kritiskajiem pieņēmumiem ir, ka APA var tikt pārskatīta, atcelta vai atsaukta:

    • pārskatīšana, kas nozīmē, ka APA joprojām ir spēkā, taču pirms un pēc pārskatīšanas datuma piemēro atšķirīgus noteikumus
    • atcelšana, kas nozīmē, ka APA tiek uzskatīts par spēkā esošu, bet tikai līdz atcelšanas datumam, nevis par visu APAs darbības termiņu
    • atsaukšana, kas nozīmē, ka nodokļu maksātājs tiek uzskatīts par tādu, kas nekad nav bijis iekļauts APA.

    2.3.1. Kad pārskatīšana būtu piemērota?

    Pārskatīšana ir piemērota gadījumā, ja ir notikušas būtiskas izmaiņas, un nodokļu administrācija un nodokļu maksātājs vienojas APA pārskatīt. Esošās APAs gadījumā,  pārskatīšana varētu mainīt iepriekš saskaņotos APA noteikumus,  sākot ar 2020. gadu un turpmākajiem gadiem, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus, kas izriet no COVID-19 pandēmijas

    2.3.2. Kad atcelšana būtu piemērota atbilde?

    Pastāv divas situācijas, kas var novest pie APA atcelšanas, ja tiek konstatēts, ka: (1) 2020.gads ir būtisks APA kritiska pieņēmuma pārkāpums ekonomisko apstākļu pārmaiņu dēļ; vai (2) nodokļu maksātājs nav būtiski ievērojis nevienu APA noteikumu vai nosacījumu. Atcelšana tomēr nebūtu automātiska, un nodokļu administrācija noteiktos apstākļos var atteikties no šādas rīcības. Atcelšana izraisītu APA izbeigšanu saskaņotā datumā vai no konkrēta taksācijas gada vai pārskata perioda (piemēram, pēc 2019. finanšu gada).

    2.3.3. Kad ir piemērota atsaukšana?

    APAs atsaukšanu var apsvērt, ja: (1)  ir sagrozīšana, kļūda vai bezdarbība, kas ir saistāma ar nodokļu maksātāja nolaidību, paviršību vai tīšu neizpildi, iesniedzot APAs pieprasījumu un iesniegumu, gada pārskatus vai citus apliecinošus dokumentus, vai sniedzot saistītu informāciju; vai (2) iesaistītais nodokļu maksātājs (vai nodokļu maksātāji) nav būtiski ievērojis APAs pamatnoteikumu vai nosacījumu. Pandēmija nav mainījusi šo standartu.

    2.4. Kad nodokļu maksātājiem ir jāpaziņo nodokļu administrācijām par to, ka netiek ievēroti galvenie pieņēmumi?

    Ir svarīgi, lai tiktu ievēroti COVID-19 ietekmētie APA noteikumi. Ja būtisku ekonomisko apstākļu izmaiņu dēļ tiek pārkāpts viens vai vairāki kritiskie pieņēmumi, nodokļu maksātājiem par to būtu jāpaziņo attiecīgajām nodokļu administrācijām pēc iespējas ātrāk.

    2.5. Kā nodokļu maksātājiem būtu jādokumentē nespēja izpildīt kritiskos pieņēmumus?

    Nodokļu maksātājam nespējot izpildīt kritiskos pieņēmumus, jāsniedz informācija par segmentiem, uz kuriem attiecas APA, finanšu rādītājiem, kā arī visu to faktoru izklāsts, kas izskaidro COVID-19 ietekmi uz kritisko pieņēmumu neizpildi.

    COVID-19 vadlīnijas nosaka, ka būtisku pieņēmumu pārkāpuma gadījumā, nodokļu maksātājam ir jāsniedz informācija un to pamatojoši dokumenti, piemēram:

    • to attiecīgo nodokļu maksātāju uzņēmējdarbības segmentu apraksts, ko kontrolē un kas aptver APA iesaistītās vienības un aptvertos darījumus,
    • Prognozētā un faktiskā biznesa segmenta peļņa finanšu gados, kas beidzas ar finanšu gadu vai laikā, ko ietekmē koronavīruss
    • kopijas, kurās norādītas visas ierosinātās vai ieviestās izmaiņas iepriekš noslēgtos nolīgumos vai jaunos starpuzņēmumu līgumos starp kontrolētajām pusēm, kas ietekmē aptvertos darījumus
    • izklāsts, kurā izskaidrota pašreizējo ekonomisko apstākļu paredzamā ietekme uz saskaņotu iekšējo cenu noteikšanas metodoloģiju finanšu gados, ko ietekmē COVID-19, tostarp, vai tas izraisīja tās darbību pārstrukturēšanu un/vai tā risku un pienākumu izmaiņas, un jebkāda pašreizējo ekonomisko apstākļu ietekmes mazināšana uz pārbaudīto pusi, izmantojot valsts darbības vai citus mehānismus, piemēram, uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšanu. Paskaidrojumam pienācīgi jāparāda, ka ietekme ir saistāma ar ekonomisko stāvokli COVID-19 pandēmijas laikā, jo tikai uzņēmējdarbības rezultātu maiņa var būt saistīta ar citiem faktoriem nodokļu maksātāja uzņēmējdarbībā un attiecīgi nevar būt kritiska pieņēmuma pārkāpums
    • detalizēts peļņas un zaudējumu pārskats ar pārdoto preču izmaksu un pārdošanas, vispārējo un administratīvo izdevumu un citu bezprocentu izdevumu sadalījumu par finanšu gadiem, kurus ietekmē COVID-19, kas ietver segtos darījumus, uz kuriem attiecas APA. Detalizētajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā var iekļaut ārkārtas darbības izmaksas, kas rodas no COVID-19 vai ieņēmumiem no valsts palīdzības programmas, tostarp, skaidrojumu par šādu izmaksu vai ienākumu grāmatvedības metodi

    informācija par trešo pušu uzvedību.

    2.6. Kā nodokļu administrācijām būtu jāreaģē uz spēkā esošas APA neievērošanu?

    Kopumā uz APA neievērošanu nodokļu administrācijai ir jāpieņem līdzvērtīga nostāja kā kritisko pieņēmumu pārkāpuma gadījumos, tomēr APA vai normatīvie akti var paredzēt atšķirīgus noteikumus.

    Apsverot sekas, kas rodas, ja netiek ievēroti spēkā esošas APA noteikumi un nosacījumi, nodokļu administrācijām būtu jāpieņem līdzīga pieeja kā situācijās, kad nav izpildīti būtiski pieņēmumi. Piemēram, nosakot savu atbildi, nodokļu administrācijām būtu jāņem vērā (1) APA noteikumi; (2) jebkura vienošanās starp attiecīgajām nodokļu administrācijām par to, kā novērst neatbilstību; un (3) visi piemērojamie valsts tiesību akti vai procesuālie noteikumi.

    Tomēr nodokļu administrācijas var reaģēt citādāk uz esošas APA noteikumu neievērošanu nekā uz to, ka netiek ievēroti kritiskie pieņēmumi. Tas var atspoguļot APA nolīgumā, valsts tiesību aktos vai procesuālajos noteikumos noteiktās procedūras atšķirības. Piemēram, var būt tā, ka gadījumā, ja ir pārkāpts kritiskais pieņēmums, APA noteikumi nosaka, ka tas jāatceļ, ja vien nav panākta cita vienošanās, savukārt neatbilstības sekas var būt tādas, ka nodokļu administrācija var izvēlēties atcelt, pārskatīt vai īstenot APA.

    3. Kāda ir COVID-19 ietekme uz APA, kura atrodas noslēgšanas procesā?

    Attiecībā uz tekošajām APA sarunām COVID-19 vadlīnijas iesaka atsevišķi izcelt pandēmijas laiku, paredzot tās laikā īpašus noteikumus salīdzinot ar pirms un pēc pandēmijas laiku, sarunās ar nodokļu administrācijām izmantojot tehnoloģiskos saziņas līdzekļus.

    Ņemot vērā nenoteiktību ekonomikā, nodokļu maksātāji varētu nevēlēties turpināt vai uzsākt jaunus APA procesus. Tā kā APA ir nozīme nodokļu noteiktības nodrošināšanā, kā arī turpmāku nodokļu strīdu novēršanā,  COVID-19 vadlīnijas iesaka turpināt APA praksi, paredzot šādus risinājumus:

    • APAs termiņš var tikt saīsināts līdz COVID-19 pandēmijas periodam, atsevišķi vienojoties par atsevišķu APA, kas attiecas uz laikposmu pēc COVID-19
    • APA noslēgšana visam periodam (piemēram, APA laikposmam no 2020. gada līdz 2024. gadam) ar nosacījumu, ka attiecīgā COVID-19 pandēmijas ietekme tiks analizēta un aktualizēta katru gadu, APA grozījumi veikti retrospektīvi
    • APA perioda pagarināšana, lai mazinātu pandēmijas īstermiņa ietekmi atkarībā no šīs ietekmes apjoma un ilguma. Turklāt varētu apsvērt kumulatīva vai termiņa testa izmantošanu APA perioda laikā.

    Pandēmija arī rada praktiskas grūtības nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem, kas pašlaik vienojas par APA noslēgšanu. Ir pieejami daudzi tehnoloģiski risinājumi, lai aizstātu un/vai papildinātu tradicionālās saziņas metodes. COVID-19 pandēmijas laikā ir svarīgi efektīvi izmantot nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju resursus, un praktiskā pieredze liecina, ka dažos gadījumos ir sekmīgi izmantoti šādi līdzekļi, kā virtuālās konferences, funkcionālās intervijas, nodokļu maksātāja virtuāla apmeklēšana un koplietošanas platformu izmantošana.